“26.maijā darba lietās nokļuvu Rīgā dzīvnieku drauga patversmē Candera ielā, ieraudzīju tur mazu jauku sunīti, neizturēju (mana 16 g vecā mīļā sunenīte nomira 6.janvārī) un…atvedu sunīti mājās,” teikts vēstulē, kas pienākusi ziemellatvija.lv pastā.
“Skaista, baložpelēka, ar baltu krūtiņu, baltiem zābaciņiem, svars knapi 5 kg, Ķīnas cekulainā suņu šķirne, tikai metienā piedzimusi ar apmatojumu. Labi kopta, nesen notīrīts zobakmens, nofrizēta, apgriezti nadziņi.
Mīļuma un maiguma iemiesojums, no pirmās dienas no manis neatgāja ne soli, ar pavadu nemaz negāju staigāt, viņa visu laiku tecēja man blakus. Aptuveni 6 gadus veca, bet ir ņipra, žirgta, komunikabla, uz citiem dzīvniekiem un putniem nereaģē, kaķus vispār neredz (man pašai ir kaķene mājās). Domājams, ka viņa dzīvojusi pie kādiem vecākiem cilvēkiem, kas visu laiku bija mājās. Biju laimīga. Mans sapņu suns.
Taču jau 2.dienā atklājās divi mīnusi:1) viņa negrib ne mirkli palikt mājās viena. kad aizgāju uz darbu, rēja ar pārtruakumiem 2 st, tad nomierinājās, gulēja. 2) viņa mājās taisa peļķītes, bet tikai vienā vietā. Veterinārārsts saka – varbūt saimnieki nav veduši ārā…
Tagad sunīte ir klīnikā, jo rīt viņu sterilizēs, attārpos. Būtu ideāls draudziņš ģimenē, kur kāds vienmēr ir mājās. Viņai patīk bērni, viņa draudzējas ar visiem. Nekad nedomātu viņai meklēt jaunas mājas, ja pati nedzīvotu 12-stāvu mājā… Kaimiņi ir kaimiņi…
Varbūt kādam ir iespēja paņemt šo sunīti pie sevis un turēt par mīļu draudziņu? Pielikumā sunīša foto. Dzīvē viņa ir skaistāka. Būšu pateicīga un priecīga, ja izdosies sunīti iekārtot. Varu aizvest to uz jebkuru Latvijas vietu,” teikts vēstulē.
Tālrunis – 29422854.
