Pie informācijas, ka no debesīm ik pa laikam nogāžas kāds kaujas drons, it kā jau esam pieraduši, – tā noticis tepat, Latvijā, tā nesen bija Igaunijā. Tomēr tā nav nekāda patīkamā ziņa arī tiem, kuriem ir “biezāka āda”, bet cilvēki ar jutīgāku nervu sistēmu vispār dzīvo bailēs, it sevišķi pēc nesen Polijas gaisa telpā ielidojušo Krievijas dronu jeb bezpilota lidaparātu iebrukumiem.
Nesen “Ziemeļlatvijā” vērsās kāda smilteniete, daloties pārdomās par 9. septembrī Smiltenes centrā piedzīvoto. Dienas vidū viņa šķērsojusi ielu pie veikala “Palma” un dzirdējusi kaut ko virs galvas sīcam, domājusi – lapsene lido. Paskatījusies augšup, – zemu, zem ēkas jumta līnijas lido drons.
“Parasts drons. Es aptuveni zinu, kāds izskatās kaujas drons, bet varbūt ne visi tos var atšķirt. Cilvēki pēc Polijā notikušā ir satraukti, – daži droni ielidoja pat Polijas vidienē Ja pašvaldība vai kāds cits Smiltenes centrā kaut ko apsekoja, tad iepriekš vajadzēja būt paziņojumam, informējot sabiedrību. Vai nu kāds cilvēks blakus dežurē, kuram pavaicāt, kas notiek, vai arī ir izlikta norāde ar informāciju, lai cilvēki neuztrauktos,” pārdomās dalās Smiltenes iedzīvotāja.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka šis ir bijis Latvijas Gaisa satiksmē reģistrēts drona lidojums, kad pilots ar dronu pēc pašvaldības pasūtījuma fiksēja Smiltenes centru pirms pārbūves, kas sākās nākamajā dienā, 10. septembrī.
Dronus virs galvas lidojam bieži var redzēt dažādos lielos kultūras vai sporta pasākumos, taču iepriekš sabiedrība nekad par tādiem lidojumiem nav bijusi informēta, un nav arī drona pilotiem izvirzīta prasība to darīt. Taču karš Ukrainā un bezpilota lidaparātu ielidošana Eiropas Savienības valstīs, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, var likt mainīt dienas kārtību. Masu pasākumi, virs kuriem gaisā lidinās miermīlīgi civilie droni,var kalpot kā pateicīga arēna provokācijām.
Taču nav tā, ka dronu lidojumus Latvijā neviens nekontrolē, – to dara Latvijas Gaisa satiksme. Pilotam ir jābūt drona vadīšanas tiesībām, drons ir jāreģistrē, lai to var atpazīt lidojuma laikā, iepriekš ir jāsaskaņo gan zona, kurā drons lidos, gan laiks, no pulksten cikiem līdz cikiem lidojums notiks. Šogad noteikumi, ar ko jārēķinās dronu operatoriem, ir pat kļuvuši stingrāki.
Karš Ukrainā parādīja, ka nav jādzīvo tuvu frontei, lai justos apdraudēti, – karavīru ar miesu un asinīm vietā karo arī droni un raķetes. Starp mums ir cilvēki, kuri nolemj pamest Baltijas valstis un sākt savu dzīvi tālāk no robežas ar Krieviju, baidoties no iespējama uzbrukuma, – pārceļas, piemēram, uz Spāniju, pamet Latvijā savu šejienes darbu un mājokli. Jauniem cilvēkiem sākt dzīvi no nulles svešā zemē ir vieglāk nekā vidējai un vecākai paaudzei, taču arī viņiem tāpat ir izaicinājums – jaunas dzīvesvietas atrašana, darba iespējas, svešās zemes valsts valoda, likumdošana un tamlīdzīgi. Taču psiholoģiskā spriedze, šķiet, tik un tā rada jaunu migrācijas vilni. Karš Ukrainā ieilgst. Cerības uz drīzu miera noslēgšanu drūp gabaliņos. Aizsardzības budžeta kāpināšana apcērp citas jomas, kas iespaido sabiedrības dzīves līmeni. Tas viss, ieskaitot neziņu par nākotni, atstāj iespaidu. Cik ilgi var dzīvot kara draudu ēnā?
