Izstāde “VECĀ, BALTĀ, SMALKĀ, GREZNĀ” – Smiltenes novada muzejā (Mēru muižā)

Izstāde “VECĀ, BALTĀ, SMALKĀ, GREZNĀ” – Smiltenes novada muzejā (Mēru muižā). 10.06. – 2.08.2025.

Izstādes pamatu veido Smiltenes novada muzeja krājumā esošie baltie rokdarbi tamborējuma tehnikā un kombinētajā tamborējumu tehnikā, kas datējami ar 20. gadsimta pašu sākumu, starpkaru periodu un pēckara laiku.

TAMBORĒJUMA TEHNIKAS SĀKUMS. Latvijas muzeju krājumos un etnogrāfu zinātniskajās ekspedīcijās ir savākts apjomīgs 20. gs. ar tamborējumiem rotāto tekstiliju klāsts, kas rada priekšstatu, ka šī rokdarbu tehnika praktizēta gadsimtiem ilgi. Patiesībā tamborējums Latvijas teritorijā ir jauns rokdarbs, tas ienācis no Eiropas tikai 19. gadsimta nogalē, t. i., laikā, kad jau bija notikusi sociālekonomiskās formācijas maiņa, kas līdzi nesa pāreju uz pilsētas tipa apģērbu un jaunu telpu un gultas tekstiliju noformējumu.

IZGLĪTOŠANĀS. Lielākās pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās izveidojās īpaši rokdarbu veikali, kuros pārdeva ne tikai rokdarbu materiālus, bet arī literatūru. Strauji veidojās rokdarbu izglītības kursi un skolas. Lai arī tamborēšana starp minētajos kursos apgūstamajiem rokdarbiem nekur tā īpaši nav izcelta, tā tika mācīta, par ko liecina apmācības procesā audzēkņu veidotās rakstu paraugu burtnīcas jeb rakstraudži.

RAKSTRAUDŽU veidošana tai laikā bija vispārpieņemta jaunu rokdarbu tehniku apguves metodika, ko praktizēja ne tikai tamborētājas, bet arī izšuvējas un audēju mācekļi.

Ap 20. gadsimta 30.–40. gadiem, pilnveidojoties tamborēšanas apmācībai, mainījās apgūstamo tehnisko paņēmienu noformējums. Piemēram, Kaucmindes mājturības seminārā daudzi tamborēšanas tehniskie paņēmieni tika apvienoti vienā priekšmetā – dekoratīvā saimniecībā lietojamā sedziņā vai noformēti uz kartona papīra loksnēm. Tādi rakstraudži ir arī mūsu muzeja krājumā.

MŪSDIENĀS (vairāku paaudžu laikā) tamborējums ir kļuvis par neatņemamu lietišķās mākslas daļu. Atšķirībā no 20. gadsimta sākuma tamborējumiem – rotātām telpu un gultas tekstilijām – mūsdienās vairāk tiek tamborēts apģērbs (šalles, lielie lakati, cepures, jakas, džemperi, svārki utt.), izstrādājumā akcentējot dizainu un krāsu spēli.

Aprakstam izmantots informācijas avots no izdevuma – Aijas Jansone, “Tamborējums Latvijā 19. gadsimta beigas – 20. gadsimts”, LU Latvijas vēstures institūta žurnāls “Arheoloģija un etnogrāfija XXXII” (2022.g.).

Smiltenes novada muzeja

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Vita Blate