Reiz katram pienāk diena, kad no šīs dzīves ir jāaiziet, taču atmiņas dzīvo mūžīgi. Savulaik ar novadpētniecību Blomes pagastā nodarbojās skolotāja Anna Lārmane, vēlāk – viņas amata māsa Ina Raiskuma. Iegūtās liecības par dzīvi pagastā, tā ļaudīm un sasniegumiem senāk vienuviet glabājās Blomes pamatskolā, taču tagad atrodamas dažādās ēkās. Toties ne uz ilgu laiku.
Blomes pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs kādā sarunā, atbildot uz jautājumu par aktualitātēm pagastā, atklāja, ka tautas nama telpās top kaut kas līdzīgs nelielam muzejam. “Ziemeļlatvija” devās uz Blomes tautas namu, lai noskaidrotu ko vairāk par šo jaunumu.Tautas namā laipni sagaida tā vadītāja Gita Skadiņa, kura kopā ar biedrības “Kultūrizglītība un sports” valdes priekšsēdētāju Ženiju Daudzieti ved uz izremontētām telpām, kas vēl pirms gada bija drūmas, neremontētas un neizmantojamas.
Būs, ko parādīt ciemiņiemAcīmredzamās pārmaiņas notikušas, pateicoties biedrības veiksmīgi uzrakstītam un apstiprinātam projektam “Blomes pagasta vēstures piemiņas istaba”. “Šobrīd materiāli, kas vēstī par pagasta vēsturi, atrodas malu malās. Mēs, biedrība, nospriedām, ka daudz vērtīgāk būtu, ja tas viss atrastos vienuviet. Vienlaikus tā ir laba iespēja izveidot vietu, uz kuru vest apskatīties Blomes viesus, tāpēc arī startējām “Abulas lauku partnerības” projektu konkursā,” stāsta Ž. Daudziete.Blomēniešu lolotajam projektam tika piešķirts finansējums 4660 latu vērtībā, kas paredzēts divu telpu remontam. “Kultūrizglītības un sports” valdes priekšsēdētāja paskaidro, ka naudas līdzekļi izlietoti jaunas grīdas ieklāšanai, sienu un griestu remontam, kā arī lielformāta vitrīnas izgatavošanai.“Remontdarbi notika pa vasaru. Var teikt, ka viss ir pabeigts, vienīgi atklājām nepilnības, ko tagad strādnieki novērš. Tagad jāķeras klāt nākamajam darbam,” saka Ž. Daudziete.
Meklēs iespējas mēbeļu iegādeiGaišajās un plašajās telpās pagaidām vēl nav mēbeļu, izņemot vitrīnu, kas piestiprināta pie sienas. Izrādās, biedrības nākamais solis pretim mērķu īstenošanai, ir lūkošanās jauna projekta virzienā. “Meklēsim fondu, lai varētu iegādāties plauktus, vitrīnas un skapīšus, kur eksponātus un liecības izvietot. Ideja par daļu vitrīnu mums jau ir. Ceram visus šos darbus padarīt pa ziemu, lai uz pavasari varētu šajās telpās lepni uzņemt ciemiņus,” atklāj Ž. Daudziete.
Cer iesaistīt arī iedzīvotājusBlomes tautas nama vadītāja uzskata, ka cilvēku savākto eksponātu apkopošana vienā konkrētā vietā ir labs risinājums. Viens no ieguvumiem ir apkopošana, bet otrs – netiks pieļauta lietu sabojāšana. “Ja kādam rodas jautājums, kāpēc mēs to visu nenododam Smiltenes novada muzejam, kas atrodas Mēros, atbilde ir gaužām vienkārša – ir lietas, kas vairāk interesē un ir svarīgākas mums, pašiem blomēniešiem. Cilvēki no dzīves aiziet strauji, un tās mantas, kas paliek pēc viņiem, zaudē savu vērtību, taču šādā gadījumā liecības paliek arī nākamajām paaudzēm,” teic G. Skadiņa.Pagastā ir dzīvojuši daudzi ievērojami un čakli cilvēki, un viņu vieta vismaz par atmiņu un lietu veidā vienmēr būs Blomē.“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka tiklīdz būs iekārtota jaunā vēstures piemiņas istaba, biedrība aicinās iesaistīties arī pagasta iedzīvotājus, kuriem būs iespēja papildināt ekspozīciju.
