Aizvien vairāk darba devēju ieinteresējas par iespējām pieņemt strādniekus ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību.
Vairāki uzņēmēji praktiskajā dzīvē ir pārliecinājušies, ka tas viņiem ir izdevīgi, savukārt bezdarbnieki, un it īpaši tas svarīgi jauniešiem, var iegūt attiecīgu kvalifikāciju un dabūt darbu.
Ir gan vakances, gan bezdarbsTomēr bezdarba līmenis joprojām ir salīdzinoši augsts, arī daļa darba devēju vēl pilnībā nav informēti par visiem projektiem, kurus īsteno nodarbinātības dienests. Tādēļ trešdien Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāle rīkoja informatīvu semināru, lai iepazīstinātu darba devējus no Smiltenes, Valkas un Strenču novada ar aģentūras piedāvātajiem projektiem. Uz tikšanos bija uzaicināta arī Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda Valgas biroja direktore Merike Metsava, kura informēja par darba iespējām Valgas apriņķī. Pēc viņas teiktā, pašlaik Valgas apriņķī ir reģistrēti apmēram tūkstoš bezdarbnieku, bet tajā pašā laikā birojā ir pieteiktas 40 darba vakances. Perspektīvā pieprasījums pēc darbaspēka varētu pieaugt, jo Valgā strauji attīstās Norvēģijas šūšanas firmas – akciju sabiedrības “Aclima Baltic” filiāle. Tās ražošanas apjoms aug, un tagad “Aclima Baltic” meklē telpas filiāles paplašināšanai, pieļaujot iespēju tās iekārtot arī Latvijas pierobežas novados. Uz jautājumu, kādēļ brīvu darbavietu skaita palielināšanās nemazina bezdarbu, M. Metsava atbildēja, ka galvenā problēma ir salīdzinoši nelielā darba devēju piedāvātā alga.Situāciju darba tirgū Valkas pusē raksturoja Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistere. Bijušajā Valkas rajonā ir apmēram 1200 bezdarbnieku. Pēc vadītājas teiktā, vairāki ir iesaistīti aģentūras projektos, tomēr, pēc viņas domām, arī pašu darba meklētāju aktivitāte varēja būt lielāka attiecībā pret jaunas kvalifikācijas iegūšanu un konkurētspējas palielināšanu. Sīkāk par katru projektu informēja filiāles speciālistes. “Ziemeļlatvija” par projektos piedāvāto jau ir rakstījusi, tādēļ mani vairāk interesēja, kā tos uztver un cik lielā mērā piedāvājumus izmantojuši mūspuses darba devēji un jauniešu profesionālās apmācības vadītāji.
Labāk var iepazīt darbiniekuFiliāles seminārus pastāvīgi apmeklē Valkas SIA “Pepi Rer” valdes priekšsēdētājs Imants Šteins. Viņš “Ziemeļlatvijai” atzina, ka ir piedalījies daudzos nodarbinātības aģentūras projektos un finansiālie atvieglojumi ir tikai viens iemesls. “Ar filiāles starpniecību esam pieņēmuši darbā jauniešus, rīkojuši viņiem apmācību. Tās laikā labāk iepazīstam nākamo darbinieku un zinām, ko no viņa var prasīt. Savukārt viņam pirms darba ir iespēja iegūt profesionālās iemaņas. Iznākumā ļoti daudzi kļūst par pastāvīgiem darbiniekiem un turpina pie mums strādāt arī pēc projektā paredzētā termiņa. Es uzskatu, ka šādi projekti jāturpina, jo tie dod iespēju daudziem jauniešiem atrast darbu, bet mēs pēc apmācības viņus jau esam iepazinuši un nav vairs riska, pieņemot pastāvīgā darbā, nezinot, ko viņi spēj un cik apzinīgi ir,” saka I. Šteins.Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka mācību iestādē profesionālās apmācības virzieni ir noteikti tādi, lai jauniešiem būtu lielākas iespējas dabūt darbu. “Apgūstot celtnieka un ceļu būvnieka profesiju, audzēkņi skolā iegūst arī vadītāja tiesības četriem transportlīdzekļiem – buldozeram, greideram, iekrāvējam un lieljaudas traktoram. Tas nozīmē, ka viņiem ir ļoti lielas izredzes dabūt darbu, jo šādas kvalifikācijas ir pieprasītas. Arī liela daļa veterinārārsta palīga specialitāti ieguvušie nav palikuši bez darba, jo mūsdienās valstī ir daudz veterināro klīniku. Vairāk veiksmes ir vajadzīgs viesmīļiem un citiem pakalpojumu jomas darbiniekiem, bet tagad mums ir sadarbība ar ārzemju firmām, uz kurām jaunieši var doties praksē, un daļa tur atgriežas strādāt pēc tehnikuma beigšanas,” saka A. Miezītis. Pēc viņa domām, laba iespēja jaunajiem ir arī aģentūras izstrādātie projekti.Arī Smiltenes būvfirmas SIA “Evento” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Fronts atzinīgi vērtē piedāvātos projektus, uzskatot, ka apsveicama ir jebkāda kustība, kas veicina jaunu darbavietu izveidošanu. Jautāts, kā viņš vērtē to, ka vakances ir gan Igaunijā, gan Latvijā, bet, kaut arī ir bezdarbs, tās dažkārt lēni tiek aizņemtas, uzņēmējs atbild, ka visu nosaka brīvais tirgus. “Jau pieminētā norvēģu šūšanas firma piedāvā 500 eiro lielu algu, kas ir 315 latu, un domā, ka pie viņiem stāvēs darba meklētāju rinda. Nu nestāvēs! Cilvēki aizbrauks kaut vai uz to pašu Norvēģiju, kur viņiem maksās daudz vairāk,” apliecina M. Fronts.
