Latvijas zemnieku cerība, ka Brisele ieklausīsies viņu prasībās noteikt taisnīgākus tiešmaksājumus, kārtējo reizi nav piepildījušās.
Kā ziņo aģentūra “Delfi”, piektdien Eiropas Savienības dalībvalstis saņēma Eiropas Savienības prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājumu par dalībvalstu bloka budžetu no 2014. līdz 2020. gadam, bet diemžēl Baltijas valstīm tiešmaksājumu lielums nav mainīts. Arī jaunajā piedāvājumā, tāpat kā iepriekšējā, Latvijai tiešmaksājumu apmērs noteikts 196 eiro jeb 138 lati par hektāru.
Biedrības “Lauksaimnieku apvienība” priekšsēdētājs, Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons stāsta, ka tādu rezultātu jau paredzējis.” Man šķiet, ka mūsu lielo organizāciju vadošie pārstāvji un varbūt vēl kāds no valstsvīriem uz zemnieku rēķina taisa sev izdevīgu politiku, lai parādītu – redz, cik aktīvi mēs cīnāmies un iestājamies par zemnieku tiesībām. Nu kādēļ vajadzēja organizēt to teātri ar tautas dziesmu dziedāšanu un tamlīdzīgām izdarībām? Bija taču skaidrs, ka tas neko nedos. Kad Eiropas piena ražotāji aizveda un Briselē pie parlamenta nobēra stiklus, tad uzreiz tika apmierinātas viņu prasības. Es domāju, ka vajag daudz radikālāk rīkoties, piemēram, ar traktoriem bloķēt mūsu valdības ēku,” saka I. Ādamsons.
Savukārt Ērģemes pagasta zemnieks Mārtiņš Kreilis uzskata, ka veltīga nav nekāda protesta akcija. “Ja neko nedarīsim, tad vispār neko nepanāksim, jo par mums teiks – viņi taču ir apmierināti un nesūdzas. Metodes var būt dažādas, bet cīņa jāturpina,” saka M. Kreilis.
