Man šķiet, katrs spiningotājs vasaras karstākajā periodā (to gan vēl nevar teikt par pašreizējiem laika apstākļiem) bieži vien sūkstās, ka tikt pie kādas izcilas plēsoņas ir pacietīgs darbs daudzu dienu garumā. Būtībā jau tā ir, tikai nebūtu vēlams ieciklēties vienīgi uz līdakām, kā to diemžēl daudzi dara, jo, kā zināms, karstā laikā šī zivs var aprīt vienu nelielu raudiņu un mierīgi ar to nogulēt dzelmes zālēs vismaz nedēļas divas. Ir taču noķerami arī sapali, sami, asari, zandarti, meža vimbas.Kur labāk meklētVasaras vidū ezeros līdakas ieteicams meklēt pa zāļu puduriem vai, precīzāk, pa lēpju lapām. Par ēsmu izmantojam gumijas zivtiņas ar pretzāļu āķiem. Ar īpaši lieliem izmēriem aizrauties nevajadzētu, jo, kā pieredze rāda, pilnīgi pietiek ar 8 – 10 centimetrus garām zivtiņām. Pirms pāris nedēļām spiningošanas sacensībās Lobes ezerā šāda taktika ļoti labi attaisnojās, un tie, kas, «ganīja» līdakas pa ezera vidu, pieredzēja vien dažus grābienus, savukārt gudrākie «apspēlēja» piekrastes joslas, kur dziļums ir aptuveni pusmetrs, bet māneklis jāmet ne tālāk par desmit metriem, un tad ar zivtiņu jāspēlē tā, lai tā šļakstītos. Tas pievērš līdakas un asaru uzmanību. Viena taktika ezerā, cita – upē Dienas vidū saulainā laikā labāk sēdēt krasta pavēnī, bet spiningošanai vasarā ieteicamais laiks ir līdz saullēktam un pēc tā, ja vien, protams, nav apmācies. Saulainā laikā – droši uz priekšu visas dienas garumā! Tas attiecas uz tā saucamajiem seklajiem ezeriem. Pie tādiem savā ziņā varētu pieskaitīt arī Burtnieku, bet tajā aizaugums ir stipri vien mazāks nekā daudzviet citur. Arī spiningošana šāda tipa ezerā vairāk asociējas ar velcēšanu, kas, pēc manām domām, ir pati neinteresantākā nodarbe visā makšķerēšanas skolā. Taču tās, protams, ir manas subjektīvas domas, un katram ir savs skatījums.Upēs darbība jau ir pavisam cita. Piemēram, Daugavā labākās vietas meklēt ap vecās upes stāvkrastiem. Dziļums tur ir aptuveni pieci metri. Tur galvenokārt uzturas arī mazās baltās zivtiņas, kas ir ēsma visiem plēsējiem. Spiningojot no krasta, sezonas laikā gan nākas vismaz trīs reizes nomainīt auklu, jo, velkot mānekli pa asajām stāvkrasta kantīm, tā ļoti ātri paliek plūksnaina. Šogad Daugava izteikti izceļas ar meža vimbu skaitu. Neatceros, ka agrākos gadus tā būtu vilkts. Vislabāk tām der slaidi, gaiši šūpiņi. Pie Ķeguma HES, piemēram, vīri dara tā, ka no sākuma uziet uz tilta vai pārbrauc pāri un nopeilē, kurā pusē ir atvērtas slūžas. Ja visas ciet, licences nav jēgas pirkt, bet, ja kaut kur slūžas vaļā, dodas pēc licencēm un iet mētāt spiningu uz to pusi, kur ir straume. Daugavā velcētāji pārsvarā izmanto smagos šūpiņus un dziļuma voblerus, bet tie, kas no malas vai arī zina, kur atrodas sēkļi, praktiski copē tikai uz gumijas zivtiņām, kam dominējošā ir zaļā krāsa. Ka tā ir pareiza izvēle, ir pierādījies, un citas gudrības te nav vairs jāizdomā. Velcētājiem toties radušās jaunas problēmas. Nepietiek ar to, ka dzelmē daudz ķērāju, tagad saradušies arī naktsšņoru licēji, turklāt viņu skaits arvien aug. Lielajās upēs cope praktiski norisinās visu dienu. Samu kļūst vairākNu jau nav vairs nekāds noslēpums, ka samu populācija apbrīnojami augusi. Agrāk uz kvoku cēlās pa vienam, bet tagad grunts apkaimi uz šo skaņu bieži vien atstāj uzreiz pat četri vai pieci sami. Uz velci sams dienas vidū gan īpaši negrib pieteikties, taču, ja iznāks novilkt ūsainim gar degunu, diez vai tā nervi izturēs. Spiningotājiem vislabākie lomi ir vietās, kur veidojas sēkļi. Daugavā tādu ir daudz, un, izmantojot eholotes ar GPS, šādas vietas atrod un «iepunktē». Gadās, ka copmaņi šos sēkļus ieņem jau iepriekšējās dienas vakarā, pārlaiž nakti un no rīta sāk strādāt. Rezultāti ir vienmēr.Ir arī tāda spiningotāju kategorija, kam neinteresē ne ezeri, ne lielās upes. Viņi staigā gar mazajām upītēm, lai pacīnītos ar forelēm, alatēm vai sapaliem. Nodarbe, protams, ir interesanta, bet šogad es, piemēram, krūmājos nesperu ne soli, jo odu bari liek turēties no krūmu paēnām pa gabalu. Turklāt gar mazo upīšu krastiem jāpārvietojas maksimāli klusi. Nu tad pamēģiniet to izdarīt, ja jau ar pirmajiem soļiem sīcēju un sūcēju mākonis apkārt. Nekas vairāk par neprātīgu mētāšanos ar rokām nesanāk. Vai tad tā ir cope?!
