Pēdējā Beverīnas novada domes sēdē, kas notika Trikātā, ir apstiprināts novada zīmols. Kā “Ziemeļlatviju” informē sabiedrisko attiecību speciālists Valters Grīviņš, tā autors ir Edgars Ķīķeris.
Par logo pamatu izmantota ar trešo gadsimtu datēta Trikatā atrasta emaljēta ažūra ripsakta. Šī ir viena no divām Latvijā atrastajām saktām, kurās attēlots Pērkonkrusts. Vēstures doktors Guntis Zemītis piemin vēl otru tikpat senu, kas atrasta Cēsu apriņķa Mūros. Latvijas zīmju pētnieks, mākslinieks Valdis Celms, kurš konsultē deju svētku zīmējumus Daugavas stadionā, Trikātas saktas zīmes skaidro kā radošu procesu izraisošu zīmju kombināciju. Sakta it kā nemitīgi griežas, un to var aplūkot kā statiskā, tā dinamiskā stāvoklī. Tai ir divi stāvokļi – pasīvais taisnajā krustā un aktīvais šķērsu krustā. Veidojas tāda kā savstarpējās ierosmes un kustību mija. Te simbolu valodā izpaužas Dievs kā pasaules radītājs (statiskais krusts) un Pērkons kā pasaules darinātājs un pārvaldnieks (aktīvais krusts). Pērkons sper krustā – visu norišu centrā – un izraisa radošus procesus. “Kādēļ gan lai Beverīnas novads nebūtu vieta, kura, balstoties senajā vēsturē, spēj nest visai Latvijai radošu un inovatīvu impulsu?” jautā E. Ķīķeris. Pavisam konkursa pagarinājumā tika iesniegti deviņi zīmola varianti.
