* * * Katrā zāles stiebrā, Katrā smilgā Mīlestība šūpojas un trīc. Lai tās piepildīta Īsākā nakts gadā, Lai tās apņemts Ataust mirdzošs rīts! Bridīsim bez steigas Ziedu pļavā, Tas nekas, ja migla, Vai pat līst. Smaržu pilna pasaule Un laba, Liekas – Dieviņš pats Nāk nemanāmi līdz. Kursim guni Augsta kalna galā, Lai tās gaisma Tālu, tālu stīdz! Arī tad, Ja citu blakus nava, Tā spēj dvēseli Līdz dzīlēm sasildīt.
