Sestdien 15 gadu jubileju svinēja Smiltenes Latviešu biedrība. Vienlaicīgi tas bija visas Latvijas Latviešu biedrību ikgadējais salidojums drīz gaidāmās Līgo dienas noskaņās.
Svinībām savu zāli atvēlēja Smiltenes tehnikums. Apsveikt Smiltenes Latviešu biedrību svētkos atbrauca ciemiņi no Rīgas, Jūrmalas, Saldus, Tērvetes, Jēkabpils, Aizkraukles, Ikšķiles, Valmieras un citām Latvijas vietām. Ieradās arī smiltenieši, tai skaitā politiski represēto apvienības pārstāvji. Rindas aug, nevis dilst“Patīkami, ka mūsu rindas aug, nevis dilst,” atklājot salidojumu, secināja Latvijas Latviešu biedrību apvienības priekšsēdētāja Irēna Augustova. Viņa ir pārliecināta, ka šajās nevalstiskajās biedrībās cilvēkus kopā satur mīlestība uz savu tautu, zemi un kultūru, kuras tradīcijas viņi grib saglabāt.Smiltenes Latviešu biedrības priekšsēdētājs pensionētais pedagogs Evalds Apīnis šoreiz aicināja ikvienu atcerēties latviešu līgo tradīcijas, jo tās ir tautas pašapziņas pamatā. “Vienīgā no mūsu senčiem mantotā, mūsdienās palikusī tautu vienojošā tradīcija ir Jāņi. Tie gan ir pārvērsti līdz nepazīšanai, taču mums jāiet atpakaļ līdz tam, kādi tie bija agrāk,” uzskata E. Apīnis.Spēcīgā vēja dēļ salidojuma dalībniekiem gan neizdevās iekurināt Līgo kalnā jau sakrauto ugunskuru. Tā vietā vasaras saulgriežu noskaņu radīja dziedātājas no Rīgas latgaliešu biedrības “Trešā zvaigzne”.E. Apīnis ir gandarīts par svētku norisi, jo tā bijusi izdevība Latviešu biedrību biedriem satikties un dalīties pieredzē. “Ir ļoti svarīgi nezaudēt saites, bet gan tās uzturēt, būt kontaktā,” viņš secina.Liela delegācija – pavisam 20 cilvēku – uz Smilteni atbrauca no Jūrmalas Latviešu biedrības. Lai apsveiktu kolēģus Smiltenē, jūrmalnieki pat pasūtīja īpašu dāvanu savas pilsētas māksliniecei Raimondai Jēkabsonei – alus krūku ar koka rokturi, kurā var arī likt Jāņos saplūktu pļavu ziedu pušķi.Vecums nav šķērslis Ja Smiltenes Latviešu biedrībā pašlaik ir astoņi biedri, tad Jūrmalā viņu ir vairāk nekā 60. “Sanākam uz dažādiem pasākumiem, kas saistīti ar latviešu dzīves ziņu, svinam savas dažādās gadskārtas. Tagad mūsu lielais plāns ir darīt visu, lai Jūrmala izskanētu kā Aspazijas un Raiņa pilsēta, jo tā ir vieta, kur viņi iepazinās un kur arī atvadījušies no sava mūža,” stāsta Jūrmalas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Gunta Liepiņa.Savukārt E. Apīnis konkrētākas ieceres, kas tagad padomā Smiltenes Latviešu biedrībai, pašlaik nenosauc. “Esam veci, bet sīksti, un arī turpmāk darbosimies un sekosim līdzi sabiedrībā svarīgiem notikumiem.”
