Šopavasar Aivars Grinbergs jau piekto gadu pēc kārtas devās daudzdienu ceļojumā ar velosipēdu. Šoreiz trijotne – divi Aivari un Uvis – ar velosipēdiem nobrauca 22 dienas. Noklausoties viņa raito un spilgto atmiņu stāstījumu, nākas secināt, ka ko tādu var izturēt tikai stiprs, uzņēmīgs, sportisks, neatlaidīgs un spītīgs cilvēks. Nenoliedzami, Aivars tāds ir, jo savos 54 gados regulāri sporto – ziemā aktīvi slēpo, bet vasarā brauc ar velosipēdu.Pašiem savs karavadonisŠopavasar trīs nedēļas trīs vīru kompānija nolēma apceļot Sicīlijas salu Itālijā, Horvātiju un Slovēniju. Par to, ka kādreiz viņš noteikti aizbrauks uz Horvātiju, Aivars sapņoja jau sen, jo viņam mājās plauktā pašā redzamākajā vietā stāv kaudze ar tūrisma ceļvežiem, kas aicina apceļot šo brīnišķīgo valsti. Riteņbraucēji Itālijā pieveica 1200 kilometru, tostarp pa Sicīlijas salu – 500, Horvātijā – 750, bet Slovēnijā – 50 kilometru garu ceļu. Ceļotājs atzīst, iespējams, no malas izskatās, ka šādi ceļot ir viegli, bet tas ir smags un reizēm arī nogurdinošs darbs. Toties emocijas un atmiņas ir neatkārtojamas. Pirms došanās ceļojumā viss maršruts ir sīki jāsaplāno, lai varētu iekļauties laikā un pagūt apskatīt visus objektus, kas iecerēts. To jau vairākus gadus uzņēmies grupas neoficiālais vadītājs Aivars Taurenis, kurš arī visu brauciena laiku nosaka toni un galveno stratēģisko plānu.“Kā tāds mūsu mazais karavadonis, arī kasieris un šefpavārs,” nosmej Aivars. Ceļojuma sākuma plānus gan uz nedēļu izjauca bēdīgi slavenais Īslandes vulkāns. Aivars atklāj, ka šefam nepatīk, ja nākas mainīt plānus, tāpēc viņš pirms ceļojuma mēdz izstrādāt pat vairākus variantus. Lētāk ceļot, nekā dzīvot LatvijāAivars secinājis, ka, šādi ceļojot, iztērējas mazāk naudas nekā dzīvojot uz vietas Latvijā. Tam izskaidrojums ir vienkāršs – braucienā jāiztiek ar to, kas ir. Jau uzsākot braucienu, katram makā jābūt konkrētai naudas summai. Ceļotāji lidmašīnas biļetes iegādājās jau pērn oktobrī – tās turp un atpakaļ (Rīga – Roma un Venēcija – Rīga) maksāja 135 latus. Jārēķinās, ka biļetes gandrīz par 50 procentiem sadārdzina velosipēdi un līdzi ņemamās lielās velosipēdu somas. Latviešiem tādas bijušas divas. Aivars sarēķinājis, ka ceļojuma laikā kopā iztērējis aptuveni 350 latu. Šajā summā ietilps arī vismaz 14 prāmju braukšanas biļetes, jo šogad izvēlētais maršruts bija pa vairākām salām. Riteņbraucēji Horvātiju šķērsoja tikai pa salām, nevis kontinentu. Aivars uzskata, ka viņa sapņu zeme Horvātija ir visnotaļ nedraudzīga riteņbraucējiem, jo, uzkāpjot uz prāmja, viņiem par biļeti jāmaksā dārgāk. Izdevumos ietilps arī maksa par nakšņošanu desmit kempingos. Pamatā latvieši gulēja savā trīsvietīgajā teltī un kempingos izmantoja tikai iespēju nomazgāties siltā ūdenī. Ceļotāji naktsmājas cēla arī pašu izvēlētās vietās, kur to varēja izdarīt. Aivars atceras, ka nācies telti celt pļavā ar aitām, jo pēkšņi uznākusi tumsa un vajadzējis ātri domāt par telts uzsliešanu. Nekas cits neesot atlicis, kā doties pļavā, kur ganījies aitu ganāmpulks. Latviešiem kā nerakstīts likums pastāv arī noruna, ka katrā valstī jānogaršo raksturīgākās vīna un alus šķirnes. Grēks būtu Itālijā nenogaršot garšīgos un pikantos sierus. Riteņbraucējiem somā līdzi bija pārtika no Latvijas – vismaz sešas bundžas ar gaļas konserviem, zivju konservi, sausās zupas un kartupeļu biezputra, kā arī garšvielas. Līdzi bija neliela gāzes plītiņa, balons un visparastākais tūristu katliņš. Jābūt rūdījumam un krampim Trikātietis atklāj, ka reizēm nemaz nav viegli trim večiem sadzīvot 22 dienas. Viņam daudzi esot jautājuši, kāpēc neceļojot lielāka kompānija. Aivars uzskata, ka tur jābūt baigam rūdījumam, krampim un stiprai nervu sistēmai, jo ne katrs var atrast laiku un ar velosipēdu nobraukt divus tūkstošus kilometru (dienā jānobrauc vismaz 100 kilometru ar smagām velosomām), sadzīvot ar līdzbraucējiem. Braucot pa kalnainu ceļu, kāds tas pārsvarā bija šajā ceļojumā, vieglāk, ja ir mazāka kompānija. Aivaram joprojām sāpot roka, jo nepārtraukti bijis jāspiež bremzes, lai neuzbrauktu priekšējam. Šoreiz ceļotājiem gadījās arī visvairāk tehnisko ķibeļu. Vienam bijis smalks un dārgs “Ferrari” firmas braucamais, kuram sarežģīti atrast salūzušās detaļas, bet tie jau nebūtu pieredzējušie ceļotāji, kas nevarētu atrast risinājumu. Šī iemesla dēļ nācies pat nedaudz mainīt maršrutu, kā arī izjuka ceļojuma grafiks. Aivars šādos ceļojumos brauc ar vidējas klases un dārdzības velosipēdu, bet arī viņam gadījās ķibele ar spieķiem, ritenis sagāja astotniekā, kā arī pārtrūka ķēde. Kamēr ceļabiedri brauca ar velosipēdiem, Aivars 80 kilometru nobrauca ar satiksmes autobusu, lai otrā lielākajā Horvātijas pilsētā Splitā nopirktu vajadzīgās detaļas. Ceļotājiem līdzi bija arī dažādi instrumenti un rezerves detaļas, kas noder, piemēram, ja negaidīti gadās ķibele ar braucamā ķēdi.Ļaujas afēraiLatvieši ceļot izvēlējās aprīļa beigās ar domu, ka nebūs tik karsts laiks un šajās tūristu iecienītajās valstīs nebūs vēl sākusies aktīvā tūrisma sezona. Vidējā gaisa temperatūra Sicīlijā bijusi ap 20 grādiem, zemākā kalnos ap 13 grādiem. Kādas četras dienas latvieši arī pārsaluši un izlijuši līdz ādai, bet viņi veiksmīgi atraduši kādu “kūtspakaļu”, lai pārlaistu lietu. Ceļojot šādā laikā, velosipēdisti var būt mierīgi, jo uz kalnainajiem ceļiem ir mazāk mašīnu, kas atvieglo braucienu. Viena no nepatīkamākajām atmiņām Aivaram ir ceļojuma noslēgumā nozagtā fotokamera ar gandrīz 500 kadriem. To ceļotājs joprojām nevar pārdzīvot, tāpēc palikuši tikai daži kadri, kas uzņemti ar mobilo telefonu. Lai sevi mierinātu, viņš rāda uz galvu, tā pasakot, ka atmiņā ie palikuši neizsakāmi skaistie Horvātijas dabasskati. Tos neviens nevarot nozagt. Uz jautājumu, vai top jau ceļojuma maršruts nākamajam gadam, Aivars nosmej, ka jā, esot doma apceļot Portugāli. Šovasar neizpalikšot arī vairāki trīsdienu braucieni tepat pa Latviju, tostarp arī Latgali.Sarunas nobeigumā viņš piebilst, ka grupas vadītājam esot izvirzīts mērķis – pirms nāves jāapskata 100, viņaprāt, pasaules skaistākās un nozīmīgākās vietas. Aivars smej, ka viņš drīz arī būs ievilkts šajā afērā un nemaz negrasās tam pretoties.
