Lai nepieļautu tukšas PET pudeļu taras ievešanu no Latvijas, igauņi atkritumu plūsmas regulēšanā gatavi iesaistīt policiju un robežsardzi, aģentūrai LETA, atsaucoties uz Valgas apriņķa laikrakstā “Valgamaalane” publicētu informāciju, pastāstīja Valgas-Valkas kopīgā sekretariāta vadītāja Anita Tannenberga.
Valgas apriņķa laikrakstā marta beigās aktualizēts jautājums par to, kā Igaunijas dienvidu kaimiņi latvieši, apmānot Igaunijas taras aprites sistēmu, atklājuši vieglas naudas pelnīšanas avotu. Igaunijā par dzēriena taru veikalā jāmaksā papildus 0,50 vai 1 igauņu krona (0,04 lati), bet pēc tam, nododot taru speciālā automātā, iepakojuma naudu var saņemt atpakaļ.
Latvijā par plastmasas dzēriena pudeli veikalā atsevišķi nav jāmaksā, jo šeit depozīttaras sistēma nav ieviesta. Igaunijas pierobežā dzīvojošie šādu situāciju izmanto par labu sev, jo pamanījuši, ka arī uz Latvijā iegādāto starptautiski ražoto dzērienu pudeļu etiķetēm ir taras apgrozības atzīme un, piemēram, par nodoto lielo plastmasas pudeli Igaunijā var saņemt veselu kronu.
Uzmanīgākie Valgas iedzīvotāji pēdējā laikā pamanījuši, ka pie lielāko Valgas iepirkumu centru taras automātiem bieži piebrauc vieglās automašīnas ar piekabēm un pudeles automātos ielādē lielos daudzumos. Igauņi izrādījuši iebildumus, ka taru ieved no Latvijas, jo šāda veida uzņēmējdarbība notiek uz Igaunijas rēķina.
Kā pastāstīja Tannenberga, Vides inspekcija par problēmu ir informējusi par Igaunijas taras apriti atbildīgo iestādi, savukārt Valgas apriņķa biroja vadītāja vietas izpildītājs Tanels Tīrats lūdzis iesaistīties arī policiju un robežsardzi. Tā rezultātā 13.martā ar policijas palīdzību tika atklāta aizdomīga darbošanās pie taras automāta.
Noskaidrojies, ka kāds Latvijas pilsonis atvedis 15 lielos maisus ar tukšo taru. Vīrietis atzinies, ka to ilgāku periodu Latvijā vācis un tagad vēlējies pudeles apmainīt pret naudu.
Vīram uz vietas tika izskaidrota atkritumu pārrobežu aprites kārtība, tomēr lieta ar to nebeidzās, un konfliktā iesaistītais par Igaunijas vides inspekcijas iejaukšanos savas uzņēmējdarbības veikšanā sniedzis sūdzību Latvijas Vides ministrijā. Gala rezultātā pēc vairākkārtējām pārrunām un skaidrojumiem par attiecīgajām regulām un likumdošanu Latvijas uzņēmējs situāciju tomēr izpratis.
Kā aģentūra LETA uzzināja sarunā ar Igaunijas Vides ministrijas Atkritumu nodaļas vadītāju Peteru Eku, ministrija šādu rīcību uzskata par likumpārkāpumu. Turklāt šādi tiek pārkāptas arī Eiropas Savienības regulas par atkritumu plūsmu pāri robežām.
Igaunijas Vides ministrijas pārstāvis atzīst, ka ir grūti atrast īpašus mērus, lai šādus pārkāpumus konstatētu un novērstu, taču Igaunijas Vides inspekcija, kuras uzmanības lokā ir šādi pārkāpumi, tam turpināšot sekot un vajadzības gadījumā iesaistīs arī policiju.
“Grūti pateikt, kādos apjomos šādas pudeļu nodošanas akcijas ir notikušas līdz šim. Domāju, ka arī Latvijai par to būtu jādomā, vispirms jau jāpainteresējas, kas tie ir par uzņēmumiem, kuri šādā veidā iegūst skaidras naudas līdzekļus, un vai no tiem tiek maksāti arī nodokļi,” uzskata Eks.
Eks pastāstīja, ka Igaunijas sabiedrībā šis gadījums ir atstājis divējādu ietekmi. Ir sabiedrības daļa, kura par to nedomā un kuru tas neinteresē, taču tie, kuri zina, kā darbojas Igaunijas PET depozīta sistēma, saprot, ka šāda sistēmas izmantošana ir zādzība, jo cilvēks grib saņemt naudu, kas nav maksāta Igaunijā. Šādi Igaunijas uzņēmumiem, kuri ar savu naudu uztur depozīta sistēmu, tiek nodarīti zaudējumi.
Kā sacīja Tannenberga, daudzi valcēnieši iepērkas Igaunijā, nopirktās pudeles aiznes uz Latviju un pēc tam tās tukšas nes atkal atpakaļ uz Igauniju. Tas apgrūtina kontroli, jo nevar viennozīmīgi apgalvot, ka visi latvieši uz Igauniju nes Latvijā nopirktas PET pudeles.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere, Latvijas Vides ministrija ir informēta par situāciju, ka kāds komersants ir mēģinājis lielos apjomos Latvijā savāktās PET pudeles nodot Igaunijā.
“Patlaban mēs varam tikai aicināt Latvijas iedzīvotājus masveidā nevākt pudeles Latvijā un nevest uz Igauniju, lai negrautu kaimiņvalsts depozīta sistēmu, kurā Latvija nav ieguldījusi savus līdzekļus. Mums ir zināms, ka Igaunija gatavo izmaiņas likumdošanā, lai varētu novērst situāciju, ka pudeles ar vienādām depozīta zīmēm tiek vāktas Latvijā un nodotas Igaunijā,” stāstīja Vesere.
Viņa skaidroja, ka Latvijā vēl joprojām tiek vērtēti ekonomiskie apsvērumi depozīta sistēmas ieviešanā. Uzņēmējiem šīs sistēmas ieviešanā būtu jāiegulda aptuveni 10 miljoni latu, kas esošajos ekonomiskajos apstākļos ir maz ticams.
“Sākotnēji bija plānots, ka depozīta sistēmu Latvijā varētu ieviest jau no 2010.gada 1.janvāra, taču šajā termiņā ieceri noteikti nav iespējams īstenot, jo likumdošanai ir jābūt pieņemtai gadu pirms plānotās sistēmas ieviešanas,” sacīja Vesere.
