Mazdārziņi daudziem cilvēkiem ir ne tikai vieta dārzeņu audzēšanai, bet arī atpūtas un līdzsvara telpa ārpus pilsētas steigas. Tur cilvēki izjūt gadalaiku ritējumu, strādā ar zemi un gūst gandarījumu no pašu izaudzētās ražas.

Pavasarī sākas sēšana un stādu audzēšana, vasarā dārzs piepildās ar zaļumu smaržu un ziedošām puķēm, bet rudenī priecē ražas laiks. Tieši tā – kādam raitāk, citam pavisam nesteidzīgi dzīve rit dārzkopības un vasarnīcu kooperatīvā “Bērzezers”, kas ir iecienīta atpūtas un dārzkopības teritorija Valkas pagastā. Šonedēļ tur viesojās “Ziemeļlatvija”, satiekot vairākus mazdārziņu saimniekus, kuri atzīst, ka darbs dārzā sagādā īpašu prieku. Tas palīdz atpūsties no ikdienas stresa, dod iespēju kustēties svaigā gaisā un rada gandarījumu par izaudzēto.

Šai vietai piemīt īpašs šarms. Var manīt, ka akurāti un teju pedantiski iekopti dārzi kontrastē ar īpašumiem, kur saimnieki ierodas reti, bet kopumā rodas sajūta, ka visi sadzīvo labi. Iebraucot ciematā, uzmanību piesaista afišu dēlis. Tur vairāki sludinājumi, ‒ ir pieprasījums un reizē arī piedāvājums par vasarnīcu šajā ciematā. “Pārdod īpašumu ar apdzīvotu vasaras māju Bērzezerā,” vēsta viena no sludinājuma lapiņām. Blakus aicinājums Bērzezera iedzīvotājiem piedalīties kārtējā kopsapulcē, lai pārrunātu ciematam svarīgus jautājumus, ‒ tikšanās pie ūdenstorņa 24. maijā. Vēl kāds sludinājums vēsta, ka vēlas iegādāties vasarnīcu. “Interesē īpašums labā vai apmierinošā stāvokli, ar elektrības pieslēgumu. Svarīgi, lai mājiņa būtu pietiekami plaša un apdzīvojama vasaras sezonā. Izskatīšu dažādus variantus ‒ gan ar remontu, gan bez. Vēlamā cena ‒ līdz 10000 eiro.”

Kā stāsta vietējie, lielākā daļa šeit ir privātīpašumi. Apmēram 20 procenti ir pašvaldības mazdārziņi, kurus kāds nomā un apsaimnieko. Mazdārziņos visbiežāk audzē dažādus dārzeņu un zaļumus. Gandrīz katrā dārzā ir arī ogu krūmi, zemenes vai ābeles. Daudzi saimnieki īpašu uzmanību velta puķēm, jo tās rada skaistumu un mājīgumu. Nereti blakus dobēm atrodas neliela siltumnīca, lapene vai soliņš atpūtai.

Kur klusums kļūst par greznību

“Man galvenais ir miers,” saka Ilga Noormete, kura ikdienā dzīvo privātmājā Valgā, bet pensijas gados brīvo laiku izvēlas pavadīt nelielā vasarnīcā dabas tuvumā.

Viņa stāsta, ka vasarnīca ģimenei šeit ir jau vismaz 45 gadus. Sākotnēji zeme nebija izpirkta, bet nu jau ir īpašumā. Gadus vēlāk radusies doma, ka varētu apsaimniekot lielāku zemes platību, tādēļ viņa no pašvaldības iznomā blakus vēl divus zemes gabalus, kopā par abiem gadā samaksājot nedaudz virs 160 eiro. “Rēķinu nomaksāju februārī un uz gadu par to aizmirstu. Par šiem zemes gabaliem nopietni cīnījos – pašvaldībā bija izsole. Es nevarētu dzīvot vietā, kur blakus ir daudz kaimiņu. Tas man ir ļoti svarīgi, lai, atbraucot uz šejieni, tiešām varu baudīt atpūtu un mieru. Man galvenais, lai tuvumā nav skaļi kaimiņi, lai visu dienu nav jāklausās kaimiņu izvēlētā mūzika. Katru gadu, kad ir lielā sapulce, cilvēki sūdzas par skaļu mūziku kaimiņu dārzos, bet tiem, kam tas būtu jādzird un jāaizdomājas par savu rīcību, uz sapulcēm nenāk. Mums te labi. Pāri sētai ir vasarnīca, kur saimnieks atbrauc reizi sezonā nopļaut zāli. Vienā pusē neliels dīķis, otrā zemes pleķītis, kuru arī pamazām iekopjam. Tā arī mums sanāk, ka tuvākie kaimiņi ir redzami un dzirdami, bet ne tik tuvu, lai viens otram traucētu. Man te ir viss ‒ elektrība, ūdens padeve. Īsta paradīze, un vasaras laikā varam dzīvot kaut uz palikšanu,” viņa atzīst.

Mazdārziņš atrodas pavisam netālu no ezera, kur Ilga bieži dodas peldēties. Apkārt valda klusums, ko viņa īpaši novērtē. “Ezers man ir ļoti būtisks, sezonu atklāju jau maija sākumā,” uzsver Ilga.

Šobrīd viņa apsaimnieko apmēram 600 kvadrātmetru lielu teritoriju. Dārzā ir augstās dobes, kurās aug salāti, loki, puķes un dažādi dārzeņi. Rudenī pirmo reizi iestādīti arī ziemas sīpoli, šobrīd tie brangi saņēmušies un ir ēdami lociņi pašai no sava dārza. Augstās dobes izvēlētas ne tikai ērtības dēļ, tās palīdz sadzīvot arī ar apkārtnes iemītniekiem ‒ arī ar vietējiem kaitēkļiem. Šajā teritorijā jau gadiem ir jāsadzīvo ar ūdensžurkām. “Kad tikko sākām šeit saimniekot, sastādījām jaunās ābelītes. Ūdensžurkas visu apgrauza, arī bietes, burkānus un citas dārza veltes. Visādā ziņā augstās dobes ir pateicīgs risinājums. Ērti apkopt stādījumus. Katrai dobei apakšā esam ierīkojuši sietu, lai pasargātu no ūdensžurkām. Ir krietni labāk. Raža neiet mazumā. Reizēm tuvumā redzamas čūskas. Tas viss piederas pie lietas, ar visām dabas radībām kaut kā jāsadzīvo,” viņa stāsta.

Ikdiena vasarnīcā paiet rosībā no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Viņa ravē, stāda, pļauj zāli, bet dažkārt vienkārši apsēžas krēslā dārza mājiņas priekšā, bauda atpūtu un priecājas par ziedošo pavasari, gandrīz vai vasaru. Protams, darba šeit netrūkst arī vīrieša cilvēkam. Dzīvesbiedrs aktīvi iesaistās dārza darbos. Viņa nopelns ir augstās dobes, tehniskie risinājumi vasarnīcas labiekārtošanā, kā arī rūpes par dārza instrumentiem.

Ilga uzskata, ka laukos cilvēks iegūst ko tādu, ko pilsētā atrast grūti, ‒ brīvību un iespēju dzīvot pēc sava ritma. “Te viss ir paša rokās un pēc paša gribas,” viņa saka un izrāda gaumīgi iekārtoto virtuvīti dārza mājiņā. Pie sienas karājas īpaša glezna, kas iegādāta pērn tradicionālā vasaras izskaņas pasākumā etnogrāfiskajā sētā “Ielīcas”. Uz galda stikla traukā pienenes peld dzeltenā šķidrumā. “Vai jūs zināt, kas tas ir?” jautā Ilga. Atļaujos minēt – tēja vai uzlējums. Nav pareizi. Viņa pirmoreiz izmēģina jaunu recepti, ko pati atklājusi pavisam nesen. “Pieneņu ziedēšanas laikā noteikti ir vērts pagatavot šo vienkāršo, bet ļoti vērtīgo dabas līdzekli – pieneņu eļļu. Tā palīdz gan iekšķīgi, gan ārīgi, un tās pagatavošana neprasa neko sarežģītu – tikai laiku, sauli un pacietību. Vajadzīga visparastākā augu eļļa. Salasa pienenes, aplej ar eļļu un liek kādas trīs nedēļas saulainā vietā, lai pienenes atdod savu labumu. Pēc tam izkāš un glabā vēsā vietā. Esmu iecienījusi pagatavot salātus, šo eļļu pievienošu ēdienam un būs man vitamīniem bagātīga maltīte,” viņa skaidro.

Dienas vidū pagalmā rosās arī Aldis Vītols. Viņš ar acīmredzamu lepnumu izrāda rūpīgi kopto pagalmu, dārzu un siltumnīcu. Pagalma vidū slejas jaunbūve – moderna un ērta, ar visām nepieciešamajām komunikācijām. Kā smej pats Aldis, pensijas gados grūti iedomāties labāku vietu atpūtai – vasarnīca, apkārt zaļums, dārzs, vien pārsimt metru attālumā ezers, kur veldzēties karstās vasaras dienās. “Vasarā te dzīvojam gluži kā Dieva ausī,” viņš saka. Teorētiski šeit varētu uzturēties arī ziemā, ta-
ču vajadzības pēc tā neesot – Valkā joprojām ir dzīvoklis.

Ceļu no Valkas līdz Bērzezeram Aldis mēro ar velosipēdu. Tā iesācis jau sen – gan kustībai, gan lai uzturētu sevi formā. Vasarnīcā darba netrūkst, tomēr atliek laiks arī atelpai. “Kad gribas atpūsties, ejam peldēties, izbraucam ar laivu. Šeit esam jau kopš 1983. gada. Toreiz vēl bija dārzkopības biedrība ar stingriem noteikumiem – ko drīkst celt, kur stādīt. Tagad teritorija kļuvusi krietni plašāka, jo iegādājāmies arī blakus zemesgabalu,” stāsta Aldis.

Viņš atzīst – darba pietiek vienmēr. “Gribas, lai viss ir skaisti un akurāti. Šogad zāli pļauju jau ceturto reizi. Jo mazāka zālīte, jo vieglāk kopt,” saka Aldis un dalās pārdomās, ka pēdējos gados vasarnīcu teritorija kļuvusi arī starptautiskāka – līdzās vietējiem te saimnieko igauņi un somi.

Dārzā zaļo zemenes, burkāni, bietes, ķiploki, sīpoli un ķirbji. Arī siltumnīcā viss sastādīts glītās rindās. Tomātu, gurķu un paprikas stādus audzējusi sieva Ināra. “Mazdārziņā mums ir viss, ko sirds kāro. Pat kartupeļiem atvēlētas vairākas vagas – ceram, ka uz Jāņiem galdā jau būs jaunie kartupeļi,” smaida Aldis.

Katrs savu dārzu veidojot pēc interesēm un iespējām. “Citiem svarīgāks ir mauriņš un puķu dobes, citiem – dārzeņi. Mums ir gandrīz viss. Darba daudz, bet arī prieks liels. Jārūpējas ne tikai par dārzu, bet arī par puķēm un siltumnīcu. Abi ar sievu cītīgi darbojamies.”

Īpašs saimnieku lepnums ir pašu ierīkotā kūpinātava un dīķis, kur var izmakšķerēt karūsas. Viss te veidots pašu rokām – pārdomāti, praktiski un ērtai dzīvošanai.

“Ar prieku uzņemam ciemos radus un draugus. Mazmeita no Valmieras šeit labprāt pavada pat vairākas nedēļas. Atbrauc arī sievas māsa no Rīgas. Pilsētniekiem šāda vide ir īsta atpūta,” saka Aldis, raugoties uz savu rūpīgi kopto vasaras paradīzi.

Uz mazdārziņu ar autobusu

Jau esam vēstījuši, ka no šī gada 1. maija Valkas novadā reģionālo autobusu maršrutā Valka–Omuļu skola ceturtdienās uz diviem mēnešiem eksperimentāli tiek nodrošināti jauni reisi līdz piepilsētas mazdārziņu rajonam “Bērzezers”. Iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi izmantot šo iespēju ar sabiedrisko transportu nokļūt līdz dārzkopības kooperatīvam “Bērzezers”. Maija beigās pašvaldība ar sabiedrisko pārvadātāju apkopos rezultātus par pasažieru skaitu. Ja tas būs pietiekams, tad pašvaldība šos reisus atbalstīs ar līdzmaksājumu, ja nē – tos slēgs.

Šo iespēju tikt uz savu mazdārziņu izmanto arī Sarmīte Morus, kuras ģimenei šāda iespēja nokļūt uz Bērzezeru ir ļoti būtiska. “Zemes gabalu no pašvaldības nomājam jau vairākus gadus. Esam pateicīgi, ka šāds autobuss kursē. Šodien ir otrdiena. Šorīt abas ar vedeklu Natāliju atbraucām ar satiksmes autobusu, kas kursē no Valkas līdz Omuļu skolai. Citu reizi braucam visi trijatā, arī dēls Andris ir mūsu kompānijā. Pastrādāsim un vēlāk ar autobusu dosimies atpakaļ uz pilsētu. Tagad varēsim uz mazdārziņu tikt tikai ceturtdien, kad kursēs eksperimentālais reiss. Neesam jau daudz braucēju. Daudzi brauc ar privātajām automašīnām. Bet septiņi astoņi braucēji uz vienu pusi jau salasās. Ļoti ceram, ka šo reisu saglabās,” norāda Sarmīte.

Mazdārziņā jau sēšanas darbi apdarīti. Šoreiz ir darbošanās pie bišu stropiem. “Esam pašā nostūrī, blakus mežs. Mums ir desmit bišu saimes. Intereses pēc nedaudz noņēmām jauno medu, ko bites sanesušas no pavasara ziediem. Žēl, ka šobrīd tām prātā spietošana,” saka Natālija Vēvere. Ikdienā viņa dzīvo un strādā Valmierā, bet, kad atbrauc ciemos uz Valkas pusi, tad ar interesi iesaistās lauku darbos un uzzina vairāk par biškopību.

Mazdārziņi ir pieprasīti

Kā stāsta Smiltenes novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja Marita Mūze, mazdārziņu noma Smiltenes pilsētā, kā arī novadā kopumā joprojām ir aktuāla un iedzīvotāju interese par iespējām apsaimniekot nelielas zemes platības saglabājas stabila. Īpaši aktīva interese novērojama pavasara sezonā, kad iedzīvotāji plāno dārza darbus un vēlas ierīkot savus mazdārziņus. Pašvaldība regulāri saņem iedzīvotāju jautājumus un pieteikumus par mazdārziņu nomas iespējām.

Šobrīd pašvaldības piedāvātos mazdārziņus izmanto un apsaimnieko aptuveni 350 iedzīvotāji, nomas līgumu turētāji visā novadā.

Pašvaldības piedāvātie mazdārziņi tiek apsaimniekoti dažādās platībās, pielāgojoties iedzīvotāju vajadzībām un pieejamajai teritorijai. Vidējā viena mazdārziņa platība ir aptuveni 250 līdz 1000 kvadrātmetri.

Mazdārziņu nomas maksa tiek noteikta saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem “Par neapbūvēta, Smiltenes novada pašvaldībai piederoša vai piekrītoša, zemesgabala nomas maksu” un ir atkarīga no konkrētās zemes platības. Nomas maksa gadā ir 1,5 procenti no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā: 10 eiro ‒ zemes gabalam ar platību līdz 0,05 ha; 15 eiro ‒ zemes gabalam ar platību no 0,051 līdz 0,1 ha; 20 eiro ‒ zemes gabalam ar platību no 0,11 ha.

Tiem, kas apsver domu par sava mazdārziņa izveidi, vēl ir visas iespējas. Proti, arī šobrīd ir pieejamas brīvas mazdārziņu teritorijas jauniem nomniekiem. Interesenti aicināti sazināties ar Smiltenes novada pašvaldību un iesniegt pieteikumu mazdārziņa nomai.

“Aktīvākā pieteikšanās parasti notiek pavasarī, taču iedzīvotāji iesniegumus mazdārziņu nomai var iesniegt visa gada garumā – jebkurā brīdī, kad rodas vēlme ierīkot un apsaimniekot savu mazdārziņu. Pēc iesnieguma saņemšanas un brīvās teritorijas ierādīšanas tiek slēgts nomas līgums, ja potenciālo nomnieku viss apmierina,” norāda M. Mūze.

Visa aktuālā informācija par pieejamām zemes vienībām ir pašvaldības tīmekļvietnē sadaļā “Īpašumi – Zemes noma”. Iedzīvotāji var iepazīties ar visām iznomātām zemes vienībām un nomai pieejamām zemes vienībām Smiltenes novadā.

Visai līdzīga aina paveras arī Valkas novadā, kur iedzīvotāju interese par mazdārziņiem ir pietiekami liela. Citviet vairāk, citviet mazāk, bet cilvēki vēlas rušināties dārzā. Sīkāk painteresējāmies, kāda šobrīd ir interese par zemesgabalu nomu vasarnīcu ‒ mazdārziņu rajonos “Alieši”, “Celtnieks” un “Bērzezers”. “Interese par zemesgabalu nomu minētajās teritorijās no iedzīvotāju puses saglabājas augsta. Šobrīd mazdārziņus izmanto un apsaimnieko aptuveni 200 iedzīvotāji. Tradicionāli pieprasījums pieaug pavasara sezonā un samazinās gada nogalē. Interesenti ir no dažādām paaudzēm, taču visbiežāk tās ir ģimenes ar bērniem un gados vecākās paaudzes iedzīvotāji, kuri vēlas savu brīvo laiku pavadīt aktīvi svaigā gaisā,” atklāj Ivo Leitis, Valkas novada pašvaldības Juridiskās nodaļas nekustamo īpašumu speciālists.

I. Leitis norāda, ka nomājamās platības atšķiras atkarībā no konkrētās zemes vienības, taču tipiski vasarnīcu teritorijās esošie zemesgabali ir aptuveni 600–700 kvadrātmetru lieli.

“Pašvaldība par nomā pieejamajiem zemesgabaliem rīko nomas tiesību izsoles. Zemesgabaliem bez ēkām sākotnējā nomas maksa parasti sākas no 28 eiro bez PVN gadā, savukārt, ja uz zemesgabala atrodas mazēka ‒ instrumentu noliktava, šķūnītis, konteiners un tamlīdzīgi, tad cena ir, sākot no 45 eiro bez PVN gadā. Par izsoles uzvarētāju tiek atzīts pretendents, kurš nosolījis visaugstāko nomas maksu, līdz ar to, ja izsolē piedalās vairāki pretendenti, nosolītā nomas maksa mēdz būt arī būtiski augstāka,” viņš skaidro.

Vienlaikus Valkas novada pašvaldības mājaslapas īpašumu nomas sludinājumu sadaļā ir publicēts saraksts ar pieejamām zemes vienībām, kuras iespējams iegūt nomā, vēršoties pašvaldībā ar iesniegumu. Nomas maksa par šiem zemesgabaliem ir 28 eiro bez PVN gadā.

“Brīvo zemes vienību piedāvājums ir nepārtraukti mainīgs, tāpēc iedzīvotāji par iespējām var interesēties visa gada garumā. Aicinām iedzīvotājus regulāri ielūkoties Valkas novada pašvaldības mājaslapas īpašumu nomas sludinājumu un izsoļu sadaļās, vai sazināties ar pašvaldības nekustamo īpašumu speciālistu, lai uzzinātu aktuālāko informāciju par pieejamajām zemes vienībām, tostarp gadījumos, ja interesē zemesgabals ar ēku,” informē I. Leitis.

Būtisks atbalsts darbam mazdārziņos

Jau kopš 2017. gada darbojas programma uzņēmīgajiem un rosīgajiem “Pats savam SAIMES GALDAM”, kurā palīdz sagādāt sēklas, stādus un dārza kopšanas piederumus cilvēkiem, kuriem ir mazāka rocība, bet ir darba spars daudz ko no pārtikas izaudzēt pašam.

Borisa un Ināras Teterevu fonds turpina īstenot programmu uzņēmīgajiem un rosīgajiem “Pats savam SAIMES GALDAM”. Tās ietvaros bezpeļņas organizācijas palīdz grūtībās nonākušām ģimenēm veikt zemkopības darbus pārtikas sagādāšanai savam saimes galdam. Mājsaimniecības saņem sēklas, stādus, darbarīkus un mēslojumu, kā arī padomus dārzkopībā, lai izaudzētu pēc iespējas labāku ražu. Piedaloties projektā, cilvēki pašu rokām audzē pārtiku savai un savas ģimenes labklājībai.

Programmā uzņēmīgajiem un rosīgajiem “Pats savam SAIMES GALDAM” šogad piedalās 31 organizācija. Tās projekta dalībniekiem jau izsniedz dārza darbiem nepieciešamo, rīko pirmās apmācības, palīdz rosīties mazdārziņos. Pārtiku savu saimju vajadzībām audzēs vismaz 1015 mājsaimniecības.

Fonds “Saules kalns” dārzkopības aktivitātēs iesaistīs 30 Smiltenes novada trūcīgās ģimenes ar bērniem, kuras pašu spēkiem spēs nodrošināt sevi ar pārtiku ilgākam laikam. Organizācija stāsta: “Projekta dalībnieki atzīst, ka vēlas audzēt pārtiku, lai nodrošinātu sevi ar krājumiem ilgākam laikam, taču norāda, ka nevar atļauties iegādāties stādus, sēklas un nepieciešamo aprīkojumu. Daži arī norāda uz zināšanu un prasmju trūkumu dārzkopībā. Īpaši svarīgi tas ir energoresursu, komunālo pakalpojumu un pārtikas sadārdzinājuma laikā.”

Lauku iedzīvotāju sadarbības apvienība “Variņi” aptvers 22 mājsaimniecības Smiltenes novada Variņu pagastā. Projekta mērķis ir stiprināt sociālo atbalstu neaizsargātām un maznodrošinātām iedzīvotāju grupām, vienlaikus veicinot lauku saimniecību pašpietiekamību un veselīga uztura pieejamību. Tas tiek īstenots, mudinot iedzīvotājus pašu spēkiem audzēt dārzeņus, kā arī paplašinot viņu zināšanas par ražas audzēšanu un uzglabāšanu. Projekta komanda skaidro: “Rosīgi darbojoties, apstrādāsim vismaz hektāru zemes un izaudzēsim veselīgus un uzturvielām bagātus dārzeņus. Tas papildinās ģimeņu ikdienas uzturu un samazinās izdevumus par pārtikas iegādi. Būs gūta lielāka pārliecība par savām spējām nodrošināt savu saimi un gandarījums par paveikto.”

Biedrība “Māsas Veronikas” sēklas, stādus un dārza piederumus sarūpēs vairāk par 70 Smiltenes novada mājsaimniecībām ‒ senioriem, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, kuriem nav pastāvīga darba, daudzbērnu ģimenēm, jaunajām ģimenēm, kuras atgriežas uz dzīvi laukos un vēlas audzēt ekoloģiski tīrus produktus savam galdam. “Vietējie cilvēki jūt kopējo cenu kāpumu. Nereti ģimenes budžets ir nepietiekams, lai sagādātu visu nepieciešamo. Tādēļ ieguvumi projekta dalībniekiem ir acīmredzami ‒ finanšu ietaupījums, ekoloģiska produkcija uz saimes galda, saliedēšana izglītojošos pasākumos, kā arī prieks par iespēju nodot citiem gan ražas daļu, gan padomus un kopīgi sagatavot ražu ziemai. Turklāt būs iegūtas jaunas prasmes, zināšanas par to, kā audzēt bez minerālmēsliem, kā uzlabot augsnes sastāvu, kā cīnīties ar kaitēkļiem,” stāsta biedrības pārstāvji.

Kārķu iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe” aptvers vairāk nekā 35 mājsaimniecības no Kārķu un Ērģemes pagasta. Katra saņems sēklas, stādus, inventāru atbilstoši vajadzībām. “Katru gadu klāt nāk jaunas ģimenes, interese arvien pieaug,” uzsver biedrības “Ugunspuķe” valdes priekšsēdētāja Sandra Pilskalne.

Pēc viņas domām, mazdārziņi mūsdienās ģimenēm galvenokārt ir praktiska nepieciešamība ‒ iespēja nodrošināt sev svaigus un veselīgus dārzeņus un augļus. Vienlaikus netrūkst arī prieka un gandarījuma par pašu izaudzēto.

Šajā sezonā dalībnieki apņēmušies audzēt tradicionālās kultūras ‒ kartupeļus, tomātus, gurķus, burkānus, bietes, kāpostus, zaļumus un vēl visu ko.

Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts palīdz ne tikai materiāli, nodrošinot sēklas, stādus un inventāru, bet arī iedrošina cilvēkus būt aktīviem, sadarboties un uzturēt dzīvu mazdārziņu tradīciju. Daudzām ģimenēm tas ir būtisks atspaids ikdienā un vienlaikus arī gandarījums par pašu paveikto. “Ar Borisa un Ināras Teterevu fondu sadarbojamies jau astoto gadu. Labais vairo labo! Ir apsveicami, ka mazdārziņi joprojām ir aktuāli. Pie mums noteikti tie tiek labi uzpasēti. Šogad lielāku uzmanību pievērsīsim kartupeļu un tomātu audzēšanai, jo tās ir kultūras, kas papildina ikvienu saimes galdu, samazina materiālos ikdienas izdevumus pārtikai, ir veiksmīgi izaudzējamas un saglabājamas visam gadam. Stādi tiek iegādāti galvenokārt no vietējiem audzētājiem, pielāgojoties pieejamajam finansējumam un katras ģimenes vajadzībām. Šis ir otrais gads, kad gurķu, tomātu, garšaugu stādus iegādājamies no vietējiem audzētājiem ‒ no saimniecībām “Veckārķi” un “Jaunviļņi”. Savukārt sēklas kartupeļus ‒ no Nando Valdemiera-Bišera uzņēmuma Jaunpiebalgā. Pievērsīsim uzmanību arī pagrabu iekārtošanai, garšaugu un augļu saglabāšanai konservētā un saldētā veidā,” stāsta S. Pilskalne.

Viņa uzsver, ka liela nozīme projektā ir arī savstarpējai sadarbībai. Dalībnieki organizē stādu apmaiņas pasākumus, kopīgas aktivitātes dabā un dalās pieredzē. Tas stiprina ne tikai dārzkopības prasmes, bet arī kaimiņu attiecības un kopības sajūtu, kas ir svarīga šīs kustības sastāvdaļa.

Būtiski, ka sēklu un stādu sadale notiek ļoti pielāgoti – katrs pats var izteikt, ko tieši viņam vajag un kādos daudzumos. Sēklu un stādu sadale notiek individuāli ‒ katrs dalībnieks var izvēlēties sev nepieciešamās kultūras un daudzumus. “Nav tā, ka visiem tiek doti vienādi sēklu un stādu komplekti. Sākumā visi izsaka savas vēlmes, pēc tam skatāmies pēc iespēju robežām un pieejamā finansējuma, vai visam pietiek. Tas ir pārdomāts process, kurā katrs tiek uzklausīts, un arī paši dalībnieki vienmēr var šo jautājumu savstarpēji izrunāt. Mums ir arī “WhatsApp” grupa, kurā apspriežam un izrunājam šos jautājumus, vienojamies par kopīgiem pasākumiem,” atklāj S. Pilskalne.

Viņa piebilst, ka no iepriekšējo gadu projektiem ir ģimenes, kuras ir pateicīgas par dāvināto projekta ietvaros, un atzīst, ka šogad jau paši spēj tālāk darboties un materiāli ieguldījumi nav nepieciešami, taču priecāsies piedalīties kopējās projekta aktivitātēs: “Tas ir vēl viens apliecinājums tam, cik nozīmīgs ir projekta ieguldījums vietējai sabiedrībai tās saliedēšanā un iniciatīvas veicināšanā.”

VIEDOKĻI

Elīna Zariņa, apsaimnieko mazdārziņu Apē:

– Man patīk, ka man ir savs dārzs. Rušināties un vērot, kā tur izaug manis iedēstītās sēklas. Tas ir tieši tāpat kā dzīvē. Ko sēsi, to pļausi. Dārzs aicina atgriezties atpakaļ pie sevis un vērot, vērtēt, kad dārzā parādās nezāles, cik ātri tās izravējam, vai dārzā vienmēr ir tīrs. Kas tur aug labi un kas ne tik labi. Tas viss ir stāsts par mani pašu. Esmu dārzu jau sasējusi. Kartupeļus šogad nestādām, jo uzturā tos gandrīz vairs nelietojam, viņu ne tik lielās vērtības dēļ. Mācāmies ēst veselīgi, un tāpēc arī ir savs dārzs, jo tajā var iegūt dārzeņus, kuri nav apstrādāti ar vielām, lai labāk izskatītos veikalā. Mums būs sīpoli, burkāni, bietes, pupas, zirņi, salāti, kabači, ķirbji, kāļi, gurķi un arī kukurūza. Un ziedi, man patīk ziedi, īpaši, ja auguši manā dārzā. Mums ir arī siltumnīca. Tur jau ir izaugušas dilles un salātlapas, burkāniņi, ko bērniem paķert, kad gribas kaut ko uzgrauzt. Jau otro reizi iesēju redīsus, pirmos noēdām. Tur aug arī tomāti, mamma atveda stādus, ar dēlu iestādījām. Būs siltumnīcas gurķis un melones. Dažādi garšaugi – loki, baziliks, pētersīļi. Savai lietošanai audzējam arī zemenes. Man ļoti patīk staigāt pa pagalmu un saņemt no dabas to, ko paši esam izaudzējuši. Pavasarī taisīju pesto no nātrēm, rabarberiem, gārsas, gaiļbiksītēm, upeņu lapām. Sanāk garšīgi un ir arī ļoti veselīgi. Bērni jau pat vairs nejautā, vienkārši ēd. Kaut drusku. Es ticu, ka bērni mācās no vecākiem, tādēļ, kad viņi augs lielāki, viss šis viņiem būs normāli un būs vieglāk par sevi parūpēties. Jo mēs esam tas, ko mēs ēdam.

Daniela Karazieja, kopj mazdārziņu Grundzālē:

– Man mazdārziņš ir vieta, kur atpūsties vakaros pēc darba un emocionāli atiet no visa dienas laikā piedzīvotā un reizēm pārdzīvotā. Man tas ir par sajūtu, ka pasaulē vēl ir kaut kas patiesi īsts, lēns un vienkāršs. Mazdārziņš arī daudz māca. Tu iesēj sēklu un nevari sagaidīt, kad ēdīsi tomātu, kā arī pieņemt to, ka reizēm tā sēkla var neizdīgt. Kā ar visu dzīvē, visam ir savs ritms. Protams, savam mazdārziņam ir arī taustāmi plusi – rezultātā ir skaisti ziedi, ko ielikt vāzē, un garšīgs tomāts, ko uzlikt uz pašceptas maizes, bet, manuprāt, tas ir mazākais, ko dārzs var cilvēkam dot. Tā ir vieta, kur cilvēkam atkal sajust sevi, sadzirdēt savas domas un neapjukt šajā pasaulē.

Un esmu pārliecināta, ka vasarā latvietim ir divi prieki – savs pirmais tomāts un kad kaimiņš to pamana. Abu prieku piepildīšanai interesentiem piedāvāju iegādāties arī dažādu šķirņu tomātu stādus.

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .

APTAUJA