Izveido modernu, robotizētu fermu

Valkas novada Zvārtavas pagastā darbojas zemnieku saimniecība “Lejasvecumkalni”, kura dibināta 2005. gadā. Tās dibinātāja un ilgstoša īpašniece ir Inita Zvirbule, savukārt pirms diviem gadiem saimniecības pārvaldību uzņēmās viņas dēls Lauris Verzemnieks (26). Kopš 2024. gada Lauris ir kļuvis par oficiālo saimniecības īpašnieku. Saimniecības galvenais darbības virziens ir piena lopkopība – ar vidēji 60 slaucamām govīm.

Lai sasniegtu šādu izaugsmi, saimniecībā veikti nozīmīgi finanšu ieguldījumi, tostarp izmantojot arī Eiropas Savienības fondu atbalstu. Nupat ar Lauku atbalsta dienesta administrētajiem investīciju projektiem īstenoti divi vērienīgi projekti ‒ Slaucamo govju kūts būvniecība un aprīkošana, kā arī Precīzo tehnoloģiju ieviešana lopkopībā, kā ietvaros saimniecībā uzstādīts slaukšanas robots.

Attīsta ģimenes saimniecību un būvē nākotni laukos

Lauku dzīve mūsdienās bieži tiek saistīta ar izaicinājumiem – jaunieši dodas prom uz pilsētām, saimniecību uzturēšana kļūst arvien sarežģītāka, bet attīstībai nepieciešami lieli ieguldījumi. Tomēr netrūkst arī tādu cilvēku, kuri izvēlas palikt laukos, turpināt ģimenes iesākto un veidot savu nākotni tieši tur. Viens no viņiem ir Lauris – jaunais saimnieks, kurš pirms aptuveni diviem gadiem pārņēma ģimenes saimniecību no mammas un šobrīd īstenojis vienu no lielākajiem projektiem savā dzīvē – uzcēlis jaunu, modernu fermu.

Interese par lauksaimniecību Laurim bijusi jau kopš bērnības. Viņš atceras, ka jau mazotnē braucis līdzi uz lauku darbiem un pirmo reizi traktoru stūrējis ap septiņu gadu vecumu. “No bērnības esmu visu redzējis un darījis kopā ar ģimeni. Tas viss likās pašsaprotami ‒ iesaistīties lauku darbos, ik dienas mācīties un gūt pieredzi no vecākiem,” stāsta Lauris.

Pēc pamatskolas viņš devās mācīties uz Priekuļiem, kur apguva lauksaimniecības tehnikas mehāniķa arodu, bet vēlāk studēja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) Jelgavā, iegūstot bakalaura grādu lauksaimniecībā. Viņš izmācījās par ciltslietu zootehniķi, kļūstot par speciālistu, kurš ir kompetents plānot un vadīt lopkopības produkcijas ieguvi un realizāciju, kā arī strādā dažādās ar dzīvnieku audzēšanu, turēšanu un ēdināšanu saistītās saimniecībās un organizācijās, risina dzīvnieku audzēšanas labturības prasību kontroli, pēc sertifikāta iegūšanas veic dzīvnieku pārraudzību un vērtēšanu.

Lauris ir pārliecināts, ka izglītība laukos ir īpaši svarīga, jo mūsdienu lauksaimniecība vairs nav tikai fizisks darbs – tā prasa zināšanas ekonomikā, tehnoloģijās, dzīvnieku labturībā un uzņēmējdarbībā. Izglītots jaunais zemnieks spēj ne tikai uzturēt saimniecību, bet arī to attīstīt un padarīt konkurētspējīgu.

Izglītība laukos ir svarīga arī tāpēc, ka tā palīdz ieviest jaunas idejas un modernus risinājumus. “Tas ļāva saprast tehniku, dzīvnieku audzēšanu, fermas pārvaldību un projektu īstenošanu. Tieši augstskolā ieguvu ne tikai teorētisko zināšanu bāzi, bet arī motivāciju izveidot jaunu dzīvnieku novietni ‒ modernu fermu, kura ilgtermiņā atvieglos ne tikai ikdienā veicamos darbus, sekmēs saimniecības produktivitāti,” uzsver Lauris.

Bez šādām zināšanām būtu daudz grūtāk piesaistīt Eiropas finansējumu, sadarboties ar bankām un ieviest modernās tehnoloģijas. Ne mazāk svarīgi viņam ir nodrošināt arī dzīvniekiem pēc iespējas labākus un komfortablākus apstākļus. “Mūsdienās veiksmīga saimniekošana balstās uz zināšanām par efektīvu resursu izmantošanu, dzīvnieku veselību, vides prasībām un ekonomiku. Būvējot jauno fermu, mums bija svarīgi apzināties, ka govīm šeit būs komfortablāki apstākļi. Jaunajā fermā govīm būs plašākas un ērtākas guļvietas, brīva pārvietošanās, modernas dzirdnes un robotizēta slaukšanas sistēma, kas ļaus dzīvniekiem pašiem izvēlēties savu ikdienas ritmu,” saka Lauris un uzsver, ka laba dzīvnieku labturība ir pamats gan veselīgam ganāmpulkam, gan kvalitatīvam pienam.

Šobrīd govis vēl uzturas vecajā novietnē, kur slaukšana notiek vadā. Saimniecības darbos iesaistās arī pārējie ģimenes locekļi, viens otru atbalstot, ‒ tētis Jānis, mamma Inita un Laura māsa Arita. Ģimenes locekļi atzinīgi novērtē Laura apņēmību un neatlaidību, īstenojot jauno fermas projektu. Viņi uzsver, ka saimniecības attīstība prasījusi lielu darbu, pacietību un drosmi pieņemt nozīmīgus lēmumus, taču Lauris mērķtiecīgi virzījies uz iecerēto un nav baidījies no izaicinājumiem.

Mūsdienīga saimniekošana sākas ar drosmi un darbu

Ideja par jaunas fermas būvniecību ģimenē bijusi jau sen, taču aktīvs darbs pie projekta sākās pirms aptuveni trim gadiem. Tas nozīmēja projektu rakstīšanu, sarunas ar bankām, būvnieku meklēšanu un ilgstošu plānošanu.

Jaunā ferma paredzēta aptuveni 65 slaucamām govīm. Īpašs lepnums ir robotizētā slaukšanas sistēma. Lauris ir pirmais savā apkārtnē, kurš ieviesis šādu tehnoloģiju. Kopumā viens šāds robots var apkalpot ap 70 dzīvnieku.

“Tas nebija viegls process. Bija daudz nezināmā, daudz dokumentu un dažādu lēmumu,” atzīst jaunais saimnieks.

Lielu atbalstu projekta īstenošanā sniedzies uzņēmums “Leveria”, kas specializējas darbā ar lauksaimniekiem. Uzņēmums palīdzējis gan projektu sagatavošanā, gan komunikācijā ar bankām un būvniekiem, kā arī devis praktiskus padomus visā būvniecības laikā.

Aptuveni puse no projekta izmaksām segta ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Ar atbalsta palīdzību iegādāts arī modernais slaukšanas robots un fermas aprīkojums.

Lai gan fermas pamatkoncepcija līdzinās citām modernām saimniecībām, īpaša uzmanība pievērsta detaļām. Augstie koka griesti rada labāku mikroklimatu, guļvietās izmantoti komfortabli matrači, bet dzirdnes veidotas tā, lai tās būtu viegli kopjamas.

Saimniecībā uzstādīts “Lely” robots, kuru Lauris uzskata par vienu no labākajiem nozarē. Lai gan tas vēl nav palaists darbībā, uz to tiek liktas lielas cerības. “Jā, priekšā mums vēl ir šis darbiņš ‒ govju pieradināšana pie slaukšanas robota. Parasti tas notiek pakāpeniski. Pirmais mēnesis ir grūtākais. Pēc mēneša lielākajai daļai lopu vajadzētu iet uz slaukšanu bez pamudināšanas, bet tāda pilnīga pierašana var aizņemt pat pusgadu,” spriež Lauris un atklāj, ka līdz ar ganību sezonas sākšanos tad arī radinās ganāmpulku pie jaunās slaukšanas sistēmas. “Kāpēc tieši “Lely” robots? Tas darbojas ātrāk, ir draudzīgāks govīm un tehnoloģiski ļoti efektīvs,” viņš vērtē.

Roboti nevar atrisināt visas saimniecības problēmas, taču tie septiņas dienas nedēļā katru mēnesi un visas gada 365 dienas dabīgā slaukšanas procesā strādā bez brīvdienām. Saimnieki var uz to paļauties, plānojot laiku.

“Tas ir svarīgs kritērijs, domājot par piena lopkopības attīstību un izvēli par labu slaukšanas robotam. Fermā govīm būs brīva kustība – nepiesietā turēšana. Govis pašas izvēlēsies, ko ēdīs, cik dzers, kur un cik ilgi gulēs, cik reižu dosies uz slaukšanu. To sauc par brīvību! Protams, līdz ar robotizēto slaukšanu sagaidāms arī izslaukumu kāpums. Optimāli būtu sasniegt vidēji 35 litrus piena dienā no govs. Jaunākās paaudzes roboti var saimniekiem iedot pilnīgi visu tiem nepieciešamo informāciju par katru lopu,” viņš pamato.

Ganāmpulkā šobrīd ir gan Holšteinas melnraibās, gan sarkanraibās govis. Lauris atzīst, ka nākotnē vairāk vēlas koncentrēties tieši uz sarkanraibajām šķirnēm, jo tās ir veselīgākas.

Šobrīd saimniecība apsaimnieko nedaudz virs 200 hektāriem zemes – gan pašu īpašumā esošas, gan nomātas platības. Graudi, papildbarība un minerālbarība tiek iepirkti, jo pašu graudkopības attīstīšanai būtu nepieciešamas ļoti lielas investīcijas.

Lai gan daudzi jaunieši izvēlas pārcelties uz pilsētām, Lauris savu nākotni redz laukos. “Man svarīgi ir darīt sev un savai ģimenei, nevis strādāt citam. Tas ir mans dzīvesveids. Protams, tas ir smags darbs, bez darba es nevaru. Un atpūsties es īsti laikam nemāku. Bet man ļoti patīk tie mierīgie vakari, kad varu veltīt laiku pastaigām pa lauku vidi. Izbaudot dabu, it sevišķi vasarā. Vienmēr ir interese piedzīvot ko jaunu, ko neesmu darījis, redzējis. Tādos brīžos spēju mazliet atslēgties no visa. Ziemā aizbraucu uz kādu kalnu pasnovot, kad ir brīvāks laiks. Retu reizi patīk arī pamakšķerēt, bet šajā lietā neesmu gan tik azartisks kā brālis Edgars. Nu jau aktīvā lauku darbu sezona ir klāt. Daru vienu darbu, bet trīs jau padomā, kas jāpaveic,” uzsver Lauris.

Arī nākotnes plāni ir ambiciozi – ja viss izdosies veiksmīgi, viņš vēlētos būvēt vēl vienu fermu un paplašināt ganāmpulku.

Lauris ir viens no tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri pierāda, ka arī Latvijas laukos iespējams attīstīties, izmantot modernas tehnoloģijas un veidot ilgtspējīgu nākotni. Viņš apliecina, ka neatlaidība, zināšanas un vēlme strādāt var kļūt par pamatu veiksmīgai saimniekošanai arī mūsdienu laukos.

Jau vairākus gadus saimniecība pienu realizē kooperatīvā “Pienupīte”. Lai gan bažas par piena lopkopības stabilitāti ir arī Laurim, viņš ir pārliecināts, ka pienkopības nozarei Latvijā ir nākotne. Viņaprāt, modernu tehnoloģiju ieviešana, gudra saimniekošana un zināšanās balstīta pieeja ļauj saimniecībām kļūt konkurētspējīgākām un ilgtspējīgākām arī mainīgajos tirgus apstākļos.

Aicina uz jaunās fermas atklāšanu

Ar savu pieredzi saimniecības īpašnieks L.Verzemnieks dalīsies 5. jūnijā, kad par godu jaunās fermas atklāšanai saimniecība būs atvērta ikvienam interesentam. “Govis jaunajā kūtī vēl nav ievestas – tas notiks tikai pēc fermas oficiālās atklāšanas. Tie, kas atbrauks pie mums ciemos, varēs salīdzināt, kādi lopu uzturēšanās apstākļi bija līdz šim, ar to, kāda ir jaunā ferma. Pasākuma laikā apmeklētāji varēs apskatīt saimniecību, iepazīties ar tehnoloģijām un uzdot jautājumus speciālistiem, robotu pārstāvjiem un būvniekiem,” norāda Lauris.

Fermas atklāšanas dienā interesējošus jautājumus varēs uzdot projekta sadarbības partneriem: “Mapri Būve”, “Lely center Riga”, “Agrozona” un “Leveria”. Lai klātienē iepazītu jaunu, mūsdienīgu un iedvesmojošu lauksaimniecības pieredzes stāstu, dalību var apstiprināt, informējot Lauru Liepiņu līdz 22. maijam, rakstot uz [email protected] vai zvanot uz tālruni +371 22 454 606.

#SIF_MAF2026

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.