Zvaniņš skan, zvaniņš skan… Šīs populārās Ziemassvētku dziesmas vārdi nāk prātā, šajās dienās ieejot Valkas pagasta Lugažu bibliotēkā.
Bibliotēkas vadītāja Laimdota Egle iestādes telpās no ciemata iedzīvotājas Liesmas Lapsas zvaniņu kolekcijas ir izveidojusi izstādi. To atklāja pāris dienas pirms Ziemassvētkiem. Šādai izstādei ir īstais brīdisIzstādi varēs aplūkot arī janvāra pirmās divas nedēļas. “Gandrīz visi apmeklētāji, kuri bibliotēkā ir ienākuši pēc izstādes atklāšanas, tajā izliktos dažādu formu un veidu zvaniņus ir aplūkojuši ar lielu interesi,” atzīst L. Egle. Viņa piebilst, ka laiks starp Ziemassvētkiem un gadu miju ir tas brīdis, kad daudziem cilvēkiem ir pastiprināta interese par lietām, kas saistītas ar ziemas saulgriežiem. Uzzinājusi, ka Liesma kolekcionē zvaniņus, viņa piedāvājusi kolekcionārei tos parādīt arī citiem. Izstādei no L. Lapsas kolekcijas ir izvēlēti 80 zvaniņi. Var tikai pabrīnīties par to darinātāju izdomu. Zvaniņi ir izgatavoti no stikla, fajansa, metāla, viens ir pat tamborēts, un arī skaņa katram ir citāda. Dāvina arī radi un draugiKolekcijas īpašniece L. Lapsa “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka zvaniņus kolekcionē jau vairākus gadus un to klāsts ir krietni lielāks par izstādē redzamajiem. Zvaniņi kā tādi viņas uzmanību piesaistījuši jau sen. “Man ļoti patīk zvaniņu skanējums un forma. Iespējams, tieši tādēļ par savu vaļasprieku izvēlējos to krāšanu. Lielākoties visi ir iegūti ceļojumos. Man pašai šķiet, ka visinteresantākos eksemplārus esmu atvedusi no Horvātijas. No turienes kolekcijā arī visvairāk zvaniņu. Savdabīga forma ir arī dažiem Slovākijas meistaru darbiem. Īpaši patīk zvaniņš, virs kura stāv kazlēns,” stāsta kolekcionāre. Pēdējo viņa atvedusi no Čehijas. Liesma piebilst, ka vairākus zvaniņus, zinot viņas vaļasprieku, ir uzdāvinājuši arī radinieki un draugi. Arī viņi, kaut kur ceļojot un ieraugot īpatnēju zvanu, atceras Liesmu un iegādājas to viņas kolekcijai. Vissenākais viņas kolekcijā ir 1875. gadā izgatavots, ko viņa mantojusi no vecākiem. Pēc izskata tas atgādina senu skolas zvanu, bet precīzi to apgalvot nevar. Arī vecāki neesot zinājuši tā izcelsmi.Varbūt tas pat labi, ja kāds zvans sevī patur kādu noslēpumu. Tas rada intrigu un padara to vēl interesantāku.
