Tikko Valku pāršalca ziņa, ka, iespējams, ģimenes ārsts Māris Nātra vasaras beigās būs spiests slēgt savu praksi, jo paliek bez vidējā medicīnas personāla. Tas nozīmē – bez palīgiem, kas uzklausa pacientu telefona zvanus, pieraksta vizītē pie daktera un dara simts un vēl vienu darbu.
Taču es ļoti ceru, ka dakterim izdosies atrast kaut vienu palīgu. Viņa ārsta praksē ir reģistrēti aptuveni 1400 pacientu, lielākoties – seniori. Pašlaik Valkā strādā seši ģimenes ārsti. Problēmu saasina arī tas, ka gandrīz visi tuvojas tam gadu slieksnim, kas tā vien rosina sapņot par godam nopelnīto atpūtu – pensiju. Cilvēciski domājot, vai tiešām viņiem vēl vajadzētu uz pleciem uzkraut daktera Nātras pacientus? Kāds jau, iespējams, vēl paņemtu kādu pacientu, bet vai visiem izdotos atrast dakteri Valkā, par to māc šaubas.
Personīgi pati aizvadītajā gadā piedzīvoju uztraukumu un stresu, uzzinot, ka mana ilggadējā ģimenes ārste slēdz savu praksi. Vairāk nekā 20 gadu laikā bijām “pierīvējušās” un sapratāmies bezmaz no pusvārda. Ja daktere pacēla balsi, sapratu, ka joki mazi, jāklausa un nedrīkst runāt pretī. Taču man palaimējās reģistrēties pie savas tagadējās ģimenes ārstes, kura ir profesionāla un stingra. Tādu man arī vajag! Varam izrunāties un reizēm arī pasmieties. Man palaimējās, bet problēma Valkā tik tiešām pastāv.
Daudzi metas virsū pašvaldībai, ka tā it kā neko nedara lietas labā, lai uz Valku atvilinātu gados jaunu, kaut vienu ģimenes ārstu. Iedomājieties, ka jūs būtu tikko ieguvis tiesības strādāt par ģimenes ārstu, vai jūs bez ģimenes, jauns un daudzsološs speciālists, savās acīs spīdeklis vēlētos pārcelties no Rīgas uz pašu Latvijas malu? Esmu pārliecināta, ka tie, kuri godīgi sev atbildēja, lielākoties visi gribētu palikt Rīgā vai arī reģionu centros, mūsu gadījumā – Valmierā. Nu labi, varbūt arī Cēsīs. Pieļauju, ka uz Valku pārceltos ģimenes ārsts ar ģimeni, kurā aug bērni, jo mums ir bērnudārzs, skola, arī mūzikas, mākslas un sporta skola. Ideāls variants ģimenei. Un vēl ar roku sasniedzamais Igaunijas šarms un iespējas tuvumā izbaudīt igauņu spa. Taču līdz šim visi centieni nav vainagojušies panākumiem, un problēma ar katru gadu samilst arvien lielāka. Protams, ka cilvēkiem tas ir ērti un labi, ka tepat ir iespējams aiziet pie sava ģimenes ārsta, aiziet uz poliklīniku pie dakteriem, kas nu tur vēl ir palikuši. Negribu visu mālēt tumšās krāsās, jo tas nav manā dabā. Ir mums, valcēniešiem, iespēja arī doties uz 50 kilometrus attālo Vidzemes slimnīcu Valmierā un tepat piecus kilometrus attālo Valgas slimnīcu. Personīgi man nav bijusi saskarsme ar igauņu ārstniecības iestādi, bet par Vidzemes slimnīcu neko sliktu nevaru teikt. Tā aug kā sēne pēc lietus, arī modernizējas un attīstās. Pērn vairākas reizes devos vizītē pie traumatologa. Nevienu sliktu vārdu nevaru teikt ne par Uzņemšanas nodaļas personālu, ne arī par tālāko manipulāciju veicējiem, viss notika korekti, ar iejūtīgu un cilvēcisku attieksmi. Iespējams, ja Valkā sāks trūkt ģimenes ārstu, tie būs jāmeklē Valmierā. Jau tagad daudzi valcēnieši pie sava ģimenes ārsta brauc uz reģiona centru. Tā gan ir viņu brīva izvēle, bet, ja situācija spiedīs, arī pārējiem būs jāmeklē risinājums. Pagaidām vēl gan nevairosim masu histēriju, bet turēsim acis un ausis vaļā!
