Pirmās adventes svētdienā Valkā ieradās Valmieras Vasarsvētku draudzes “Atklāsme” mācītājs Andrejs Vatulins, lai kopā ar šīs draudzes kristiešiem – romu tautības pārstāvjiem no Somijas – noturētu pirmo dievkalpojumu pilsētā.Turpmāk Vasarsvētku draudzes pārstāvji nolēmuši pilsētā dievkalpojumus rīkot katru svētdienu un, ja iedzīvotāji vēlēsies, atvērt arī savu skolu.Uz pirmo dievkalpojumu bija ieradušies salīdzinoši daudz cilvēku, tādēļ nevar izslēgt iespēju, ka, turpinoties draudzes pasākumiem un augot cilvēku interesei, Valkā līdzšinējai luterāņu, septītās dienas adventistu un pareizticīgo draudzei var pievienoties vēl viena – Vasarsvētku draudze. Tādēļ “Ziemeļlatvija” uzaicināja uz sarunu mācītāju A. Vatulinu, lai uzzinātu vairāk par minēto draudzi, ar ko tā atšķiras no citām un kādēļ Vasarsvētku draudzei piederīgie savu pulku nolēmuši palielināt Valkas pusē. Dieva Vārdu sludina čigāniemA. Vatulins apliecina, ka Valkā nolemts pastāvīgi organizēt kalpošanu, jo tās pārtraukšana nebūtu godīga rīcība pret tiem cilvēkiem, kuri sākuši pievērsties Dievam tieši šajā draudzē. “Valkā šajā ziņā jau ir gūta rūgta pieredze. Te ir viesojušies vairāku draudžu pārstāvji, bet pēc noteikta laika viss apsīka. Mēs tā nevēlamies darīt,” saka A. Vatulins. Vaicāts par skolas atvēršanu, mācītājs nenoliedz, ka tāda ideja ir. “Mums Valmierā ir sociālais veikals, kurā nopelnīto naudu ieguldām draudzes skolas darba nodrošināšanā, kā arī palīdzam maznodrošinātajiem. Ja Valkā nobriedīs vēlēšanās atvērt šādu skolu un atradīsies skolotāji, kas piekritīs vadīt nodarbības, tad kādēļ gan lai tās nebūtu?” retoriski jautā mācītājs.Kā vienu atšķirību no citām kristiešu draudzēm vietējā mērogā A. Vatulins min to, ka viņa vadītā Valmieras draudze lielāku uzmanību pievērš romu tautības cilvēku pievēršanai ticībai. Ar to arī izskaidrojama sadarbība ar romu Vasarsvētku draudzes pārstāvjiem Somijā. “Nav noslēpums, ka mūsu sabiedrībai ir diezgan atturīga attieksme pret čigāniem. Ir daļa cilvēku, kuri par labāku uzskata norobežoties no viņiem. Taču patiesībā mēs visi esam vienādi Dieva priekšā. To mēs arī viņiem skaidrojam, un Valmierā uz mūsu dievkalpojumiem ierodas ļoti daudz romu tautības pārstāvju. Kas attiecas uz sadarbību ar ticīgajiem čigāniem Somijā, tad gluži neviļus uzzinājām, ka viņi jau sen brauc pie saviem tautiešiem visā bijušā Valkas rajona teritorijā, lai atklātu viņiem Dieva Vārdu. To darīt viņi dodas arī uz Baltkrieviju, Ukrainu, Moldāviju un citām valstīm, kur izveidojusies romu diaspora. Nodomājām, kādēļ mēs to nevarētu veikt kopīgi, un tā radās mūsu sadarbība,” saka A. Vatulins.Dievs mājo starp mumsTicības ziņā, pēc mācītāja teiktā, Vasarsvētku draudzes kristieši lielāku akcentu liek uz Jēzus paziņoto, ka Viņš aiziet pie Tēva, bet palicējiem uz zemes apsola sūtīt Svēto Garu, ko mācekļi vēlāk saņem Vasarsvētkos. “Mēs to arī tā saprotam, ka Dievs atrodas tepat uz zemes mūsu vidū Svētajā Garā. Tas Kungs nemīt tikai debesīs. Pirmā kristiešu pieredze nostiprināja viņos pārliecību, ka Dievs ir vienīgi debesīs. Jā. Tēvs tur ir, bet Dievs kā personība atrodas arī uz zemes. Un mūsdienās ir ļoti svarīgi izveidot pareizas attiecības tieši ar šo personību Svētajā Garā. Turpmākajos dievkalpojumos es skaidrošu, kā jāveido attiecības ar Svēto Garu. Par to, kādām tām jābūt, ir vienāds uzskats visām konfesijām. Piemēram, par to, ka laiku beigās visas draudzes tiks paņemtas projām no zemes, ir vienisprātis visi kristieši. Jautājums tikai – kas būs tas spēks, ar kura palīdzību visas draudzes tiks aizrautas. Mūsu uzskats ir tāds, ka tieši tas Dievs, kurš ir uz zemes, pēc Dieva Vārda – Svētais Gars, ir tieši tas spēks, kas, dodoties projām, paņems līdzi ticīgos. Tas nozīmē, ka mums savas attiecības jāveido tieši ar Svēto Garu,” skaidro mācītājs.Nav nākuši konkurēt, bet palīdzētViņš piebilst, ka Vasarsvētku draudzes locekļi neuzskata sevi par konkurentiem citu konfesiju draudzēm Valkā. “Te vēl joprojām ir daudz cilvēku, kuri nav atraduši Kristu. Mēs viņiem cenšamies izskaidrot Dieva vārdu. Ar tā atklāšanu jau pieminētajiem romiem neviena cita draudze nenodarbojas, tādēļ var teikt, ka mēs esam gatavi darīt kopīgu darbu, nevis sacensties, kurš vairāk piesaistīs cilvēkus savai draudzei. Mēs gribam šajā pilsētā kalpot ar tām iespējām, kas mums ir. Piemēram, 25. decembrī plānojam pasākumu pilsētas bērniem. Viņiem būsim sagatavojuši arī dāvanas jeb, kā mēs tās saucam, samariešu pakas. Cik esmu aptaujājis šejienes cilvēkus, viņi neatceras, kad te kaut kas tāds bijis,” saka A. Vatulins.Nauda dzīvē nav galvenaisMācītājs atzīst, ka Ziemassvētku gaidīšana un paši svētki ir laiks, kad šādi pasākumi ir īpaši iedvesmojoši, lai padomātu, kā iepriecināt citus. “Ziemassvētki ir iemesls darīt labu. Tie sniedz iespēju uzrunāt apkārtējos ar Dieva Vārdu un caur to piedāvāt risinājumus tālākai dzīvei. Ja man par sevi jāstāsta, tad arī es nepiedzimu par kristieti. Man bija savs bizness, dažādas nodarbes, kas deva naudu, bet neviena no tām neatbildēja uz maniem dziļākajiem personīgajiem jautājumiem. Tā sapratu, ka materiālā nodrošinātība nebūt nav galvenais dzīvē. Savulaik man bija pazīstams kāds ļoti bagāts cilvēks. Reiz es viņam pajautāju, vai ir kāds, kurš tevi mīl? Viņš padomāja un ar rūgtumu balsī secināja – nav gan. Tas vien pierāda, ka mīlestību nevar nosvērt vai izteikt naudas izteiksmē, bet cilvēkam ir ļoti svarīgi just to. Tādēļ arī mums ir šis Ziemassvētku laiks, kas ir īpašs laiks, lai mēs cits pret citu atdzīvinātu mīlestību. Un to vislabāk var izdarīt ar Dieva Vārdu. Jā, var iedot tikai kādu dāvanu vai saldumu paciņu un ar to arī apmierināties. Taču tas ir laicīgs pieņēmums, ka ar to otram pietiks. Viņš vienu saldumu paciņu apēdīs un gribēs otru, bet iekšēji varbūt arī nemainīsies. Cilvēku pārmaina Dieva Vārds. Un šīs pārmaiņas ir būtiskas, jo tajās rodas mīlestība,” apliecina mācītājs.Atgādinu, ka Dieva Vārds brīdina arī par pasaules galu, par ko šogad sacēlusies īpaši skaļa ažiotāža, jo daudzi to saista ar maiju kalendāra beigām. Mācītājs A. Vatulins šo ažiotāžu gan dēvē par tumsības paraugu. “Ja cilvēki uzmanīgi lasītu Bībeli, viņi atklātu, ka arī tajā aprakstītais pasaules gals vēl nav beigas. Nāk jauns laikmets ar citiem apstākļiem. Tas nopietni skars arī ticīgos cilvēkus. Nevajag skaļi trokšņot par pasaules galu, bet jānoskaidro un jāzina, kas tajā laikā notiks. Tikai vienas informācijas daļas izraušana no konteksta un tās pasniegšana kā galīgā patiesība mūsdienās notiek gan politikā, gan citās jomās. Savā ziņā šo baidīšanu var salīdzināt ar psihotropo ieroci, ko izmanto manipulēšanai ar sabiedrības apziņu un ar ko cenšas to ietekmēt. Mērķis ir cilvēkos iedzīt bailes, lai varētu viņus vieglāk vadīt. Dieva Vārda misija ir gluži cita – atbrīvot cilvēku, lai viņš justos brīvs un brīvi pieņemtu lēmumus. Jā, notikumi, kas mūs tuvina bībeliskajai patiesībai, jau briest, bet pašlaik daudzviet informācija par tiem līdzinās haotiski izmētātiem burtu klucīšiem, kas nedod skaidrību, kādus vārdus tie pauž. Vārdus var izlasīt, saliekot klucīšus noteiktā kārtībā. Tādēļ turpmākajos dievkalpojumos es centīšos izskaidrot Bībelē rakstīto un salīdzināt to ar notiekošo mūsdienu pasaulē. Mums nevajag baiļu, bet skaidrību par tālāko dzīvi un iekšējo brīvību,” saka A. Vatulins.Ziemassvētkos mācītājs visiem vispirms novēl Dieva mieru. “Tas ir vissvarīgākais, jo tāds miers nāk no paša Dieva. Otrs mans novēlējums ir – iepazīstiet caur Dieva Vārdu patiesību, jo patiesība darīs jūs brīvus. Tā ir patiesa brīvība, kas ļaus visiem labāk dzīvot un kļūt labākiem,” saka A. Vatulins.
