Vēlme uzlabot izglītības kvalitāti Smiltenes novada skolās ir galvenā motivācija, kāpēc pieci novada deputāti atkārtoti lūguši Smiltenes novada Izglītības pārvaldi izstrādāt dokumentu par Smiltenes novada izglītības iestāžu attīstību 2014. – 2018. gadam.
Šis ierosinājums ir apstiprināts Smiltenes novada domes sēdē 28. decembrī. Novada izglītības pārvaldei pirmie apkopotie dati jeb starpziņojums jāiesniedz deputātiem līdz šā gada 17. februārim.
Vidusskolēnus noņem citi novadiAr lūgumu par minētā dokumenta izstrādi pie Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Tāļa Jaunzemja vērsušies novada deputāti Kaspars Markss, Ivars Ādamsons, Guntars Markss, Aigars Veldre un Gints Kukainis. Sakarā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos viņi atkārtoti lūdz novada Izglītības pārvaldi izstrādāt dokumentu par Smiltenes novada izglītības iestāžu attīstību 2014. – 2018. gadam, ņemot vērā bērnu skaita svārstību tendences, izglītības iestāžu telpu noslogotību un ekonomisko izdevīgumu.Izstrādātajā dokumentā deputāti vēlas redzēt pilnu esošās situācijas analīzi (tai skaitā bērnu skaitu, telpu noslogotību, izmaksas, nepieciešamos remontdarbus četru gadu perspektīvā, SVID jeb stipro un vājo pušu analīzi), Smiltenes novada izglītības iestāžu attīstības modeļus, kas balstīti uz kvalitātes uzlabošanu un ekonomisku izdevīgumu un priekšlikumus, kā nodrošināt efektīvāku un saimnieciski izdevīgāku bērnu nokļūšanu uz izglītības iestādēm.Smiltenes novada Izglītības pārvalde darbu pie dokumenta izstrādes jau uzsākusi, informē Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Alda Miķe.Visi pieci minētie deputāti “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka dokumenta izstrādes mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti gan Smiltenes pilsētā, gan laukos esošajās skolās. Galvenais mērķis ir panākt, lai Smiltenes novads izceltos ar visaugstāko, viskonkurētspējīgāko izglītības līmeni Vidzemes mērogā un lai novada skolās bērnus mācītu skolotāji ar augstu motivāciju, pašaizliedzīgi un strādāt griboši, uzsver iesnieguma iniciators, Smiltenes novada deputāts Kaspars Markss. “Ne velti šāda problēma ir pacelta, jo izglītības kvalitāte mūsu novadā varētu būt labāka,” viņš atzīst Ziemeļlatvijai”. “Vajadzētu būt tā, ka nevis mūsu novada iedzīvotāju bērni pēc pamatizglītības iegūšanas iet mācīties uz citiem novadiem, bet bērni no citiem novadiem nāk uz mūsu skolām. Taču šobrīd notiek otrādi, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc sāku domāt, ko darīt. Ir arī vēlme, lai mūsu lauku skolas absolvētu labāk sagatavoti audzēkņi un mūsu novada vidusskolas un tehnikums iegūtu labi sagatavotus skolēnus. Ja izliksimies, ka viss ir kārtībā, problēma pati no sevis nepazudīs, tāpēc ir objektīvi un godīgi jāsaprot, kāda ir pašreizējā situācija, stiprās un vājās puses izglītībā un ko šajā nozarē vajadzētu mainīt,” uzsver K. Markss.Arī “Ziemeļlatvija” jau agrāk rakstīja par tendenci Smiltenes novada skolu absolventiem pēc pamatizglītības iegūšanas vidējo vispārējo izglītību iegūt Valmieras skolās.Piemēram, Palsmanes pamatskolā, kas ir viena no spēcīgākajām lauku skolām Smiltenes novadā, aizvadītajā mācību gadā 9. klasi absolvēja 15 skolēni. No viņiem vidējo vispārējo izglītību savā novadā (Smiltenes ģimnāzijā) izvēlējās iegūt tikai viens skolēns, bet pārējie turpina mācības Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā vai Valmieras Valsts ģimnāzijā. Viena daļa absolventu mācības turpina profesionālajās izglītības iestādēs.
Par optimizāciju šobrīd nerunāSmiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis uzsver, ka šis nav pirmais lūgums no deputātu puses novada Izglītības pārvaldei, taču toreizējo uzdevumu Izglītības pārvalde līdz galam nav izpildījusi.“Skaidrība jau sen ir nepieciešama, lai saprastu un redzētu tālākās attīstības iespējas izglītībā, lai pašvaldība varētu veikt investīcijas un varētu apsaimniekot savus īpašumus. Vieni no galvenajiem argumentiem tālākai situācijas izpētei ir fakts, ka Smiltenes novadā samazinās iedzīvotāju skaits un dzimstība,” uzsver G. Kukainis. 2012. gadā Smiltenes novadā bija 101 jaundzimušais, 2013. gadā – 100. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kāds būs audzēkņu skaits Smiltenes novada skolās, kad šie bērni paaugsies un uzsāks skolas gaitas 1. klasē.Tomēr uz jautājumu, vai deputātu grupas uzdevums novada Izglītības pārvaldei saistās ar varbūtēju skolu tīkla optimizēšanu, lēmējvaras pārstāvji šobrīd nevar atbildēt, kamēr nav izpētīta situācija turpmākajiem pieciem gadiem.“Pašmērķis nav veikt analīzi, lai kaut ko slēgtu bet veselīgi paskatīties uz šīm lietām. Jābūt redzamai skaidrai vīzijai, uz ko ejam, perspektīvai, kas sagaidāms nākotnē, stiprajām un vājajām pusēm un tad var izdarīt secinājumus,” saka deputāts A. Veldre. “Ir nepieciešams zināt, kāds nākotnē būs skolēnu skaits, lai varētu lemt, kā organizēt mācību procesu un kurās skolās investēt līdzekļus,” piebilst I. Ādamsons.UZZIŅAIPašvaldības izglītības iestādes Smiltenes novadā• Piecas pamatskolas (Blomes, Bilskas, Grundzāles, Palsmanes, Variņu)• Divas sākumskolas (Smiltenes Trīs pakalnu un Launkalnes)• Smiltenes ģimnāzija (7. – 12. klase)• Smiltenes Centra vidusskola (1. – 12. klase)• Palsmanes internātpamatskola• Divas pirmsskolas izglītības iestādes (Palsmanes un Smiltenes “Pīlādzītis”; pārējās pirmsskolas grupiņas iekļaujas skolu struktūrā).VIEDOKLISSmiltenes novada deputāts Guntars Markss: – Jau iepriekšējā novada domes sasaukuma sākumā pēc Brantu un Birzuļu pamatskolas likvidācijas iezīmējās vēlme pēc izglītības attīstības koncepcijas, jo skolēnu skaits novadā samazinās. Pirms aptuveni pusotra gada aktualizējās arī jautājums par izglītības kvalitāti mūsu novadā, uz ko norāda virkne apstākļu, piemēram, pietiekami daudz bērnu pēc pamatskolas dodas mācīties uz citām skolām ārpus Smiltenes novada. Rosinājām novada Izglītības pārvaldi veidot mūsu novada izglītības attīstības koncepciju. Mani subjektīvie vērojumi par Izglītības pārvaldes un tās vadītāja darbu motivēja mani atbalstīt šo atkārtoto iesniegumu un mēģināt panākt, lai darbs tiek izdarīts līdz galam, jo brīžiem šķiet, ka Izglītības pārvalde nodarbojas vairāk ar citām lietām, piemēram, izklaidējoša rakstura jautājumiem, nevis ar mācību saturu un kvalitāti.
