Nupat uzzināju, ka bijušais valcēnietis Donalds Smelteris kopā ar meitu Dinu un dēlu Nilu rudenī gatavojas rīkot kopēju izstādi. Tiesa, Donalda gleznojumi allaž redzami tradicionālajā novada mākslinieku darbu izstādē Valkas novadpētniecības muzejā. D. Smelteris Valkā nedzīvo kopš 2004. gada. No 1998. gada līdz pat pensijai D. Smelteris strādāja par amatu mācības skolotāju Ērģemes pamatskolā. Pašlaik viņš aizvada lielākoties vientuļnieka dzīvi netālu no Ērģemes un Kārķu pagasta robežas, kur uzrauga kādu privātīpašumu. Tā saimnieks dzīvo Helsinkos, bet viņa īpašums Valkas novadā nelaimīgā kārtā jau divas reizes aplaupīts. Nē, Donalds patiesībā nav vientuļš, jo viņam ir kaķene ar četriem maziem kaķēniem, uzticamais suns Kvekijs, lēns internets un labs kaimiņš Kārlis.Atkāpšanās ceļš ir vienmērSmelteru ģimenes izstādi paredzēts atklāt 24. oktobrī. Tās sagatavošanas izdevumus uzņēmās apmaksāt Dina, jo viņa pašlaik esot visturīgākā. Dina divus gadus ir mācījusies abstrakto glezniecību pie kādas mākslinieces Norvēģijā. Savukārt Nils ir profesionāls reklāmas fotogrāfs un dzīvo Ogrē. “Viss ir nolemts, izstāde būs, taču atkāpšanās ceļš ir vienmēr, un to ir veseli divi,” pajoko mākslinieks, norādot ar roku uz debesīm un zemi, jo neviens nezina, kad uz turieni pārvietosimies. Viņš savus darbus ir savācis mapēs un palielā čemodānā. Iecienītākā tehnika – pastelis. Darbs tajā gatavs apmēram trīs stundu laikā. Vīrs piebilst, ka šodienas apstākļos jābūt bagātam, lai gleznotu ar eļļas krāsu, turklāt jābūt arī citiem sadzīves apstākļiem. Lielākoties visi viņa darbi radīti dabā. Donalds gan pažēlojas, ka pašreizējā dzīves vietā zīmē maz, jo apkārtējā ainava nav viņam tīkama un atgādina haotiskus džungļus. Līdzās ainavām viņš dažādās tehnikās zīmē ģeometriskas un filosofiskas lietas. Lai roka nezaudētu vingrumu, mākslinieks zīmē arī aktus. Tas paša priekam. Pašlaik viņš neizmanto dzīvus modeļus, bet internetā sameklētas estētiski atkailinātu sieviešu fotogrāfijas. Lai neaizmirstu kādreiz lietotas tehnikas, viņš dažkārt aplūko jaunībā radītos darbus, taču tos sauc par ākstībām. Donalds no sava krājuma grasās atlasīt labākos darbus izstādei un piecept vēl kaut ko klāt, ja tas būs nepieciešams.Pat ezim viss skaidrsDonalds izkrata pīpi, lai to no jauna piepildītu ar pašaudzētu tabaku. “Tas ir elementāri. Iešu nu aplaimot tirgoņus un veselībaizsardzībniekus. Tas taču ezim skaidrs, ka šī ir lobēta būšana,” sev raksturīgajā manierē nosprēgā pensionārs. Pirmo reizi mūžā man radās iespēja dabā redzēt, kā notiek šīs kultūras audzēšana un tabakas sagatavošana lietošanai. Pie mājas kaudzītē sakrautas šī gada audzētās tabakas lapas. Turpat pie mājas sienas aukliņā daļa jau žāvējas. Bēniņos vēl karājoties kārtīga virtene ar pērnā gada ražu. Dažkārt, kad sagribas smalkāka dūma, tabaku žāvē, izmantojot plīti, sautējamajā čuguna “pīlē” uz sietiņa, pa starpu saliekot ķiršu vai upeņu lapas. Kaimiņu Kārlis ostījis un sacījis, ka smaržojot pēc medus.Laukos viss smaržo patiesi. Arī malkas strēķis, kas pamazām top skaldīts. Šķūnis ar malku ir pilns, taču laukos kurināmā nekad nav par daudz. Kaut vai tāpēc, lai vasaras laikā pagalmā iekurinātu uguni un uzvārītu Kvekijam kādu virumu. Kaķi ēd profesionālo barību un itin bieži saimniekam atnes ne vienu vien peli.Labāk griezt sēnesNe jau tikai tabakas audzēšanai pensionārs atvēl savu laiku. Turpat aiz viņa rīcībā nodotās nelielās mājiņas plešas liela siltumnīca, kurā ražu dod 30 tomātu un citi stādi. Ar lāpstu uzraktajā dobē aug kartupeļi, burkāni, kāļi un viss cits, kas vajadzīgs ziemai paša vajadzībām. “Patiesībā jau audzēju ne tikai sev. Stirniņas daudz ko nofrizē uz vislabāko, un, ko nepaspēj stirnas un zaķi, to izdara mežakuilis, aiztaupot man kartupeļu novākšanu,” ironizē Donalds.No politikas viņš sen jau esot aizvācies, neraugoties uz to, ka aktīvi darbojies, sākot no Pilsoņu komitejām līdz LNNK. Viņam skapī joprojām karājas aizsarga uniforma pilnā komplektācijā. “Tagad šajā tērpā varu tikai vārnas baidīt. Mana aktivitāte šajā būšanā beidzās, kad LNNK apmeta kažoku uz otru pusi un vadībā parādījās blēdīgi mūļi,” pauž bijušais aktīvists. Donalds ir zaudējis jelkādas cerības Latvijas nākotnei, netic politiķu godīgai rīcībai. Viņš uzskata, ka par to pat nav vērts runāt. “Labāk kaklā uzkaru lielo tuteni un kopā ar Kvekiju dodamies griezt sēnes. Tā ir prātīgāk,” smaida D. Smelteris.
Par Donaldu Smelteri
Cēsu mākslas skolas un ģimnāzijas vizuālās mākslas pedagoģe Inga Miezīte:- Pie Donalda mācījos, kad Valkas vidusskolā gāju 7. klasē. Gribēju iestāties Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā. Tolaik Valkā mākslas skolas vēl nebija. Mācības pie viņa sarunāja mans tēvs. Mūsu grupiņā vēl mācījās Elga Grīnvalde, kura tagad ir pazīstama gleznotāja, un Normunds Bricis. Viņš gan, šķiet, nobijās no konkursa un mākslas jomā izglītību neturpināja. Atceros, kā skolotājs man uzdāvināja zīmēšanas mapi ar uzaicinājumu ierasties uz nodarbībām. Biju uztraukusies. Tolaik man kā bērnam bija liels respekts pret Liepājas mākslas vidusskolas absolventu. Sākumā gāja grūti, taču kopumā bija saistoši un interesanti. Gājām arī ekspedīcijās. Valkas novadpētniecības muzeja speciāliste Ligita Drubiņa:- Kad kā jauna meitene muzejā ierados no skolas sola, Donalds man iemācīja daudzas lietas – kā skatīties uz gleznu, fotogrāfiju vai citu mākslas darbu, kā pievērst uzmanību krāsai un faktūrai. Man šķiet, ka aiz viņa raupjās un paskarbās ārienes slēpjas jūtīga mākslinieka dvēsele. Iedomājos, ka viņš labi jūtas, esot prom no pilsētas. Donaldam vajadzētu būt apmierinātam ar to, ka viņš tagad pats var veidot savu dzīves ritmu, jo viņam nekad nav paticis būt ieliktam kādos rāmjos. Zinu, ka Donalds ir ļoti daudzpusīgs cilvēks, tā sakot, latviešu vīrietis, kurš prot gandrīz visu.Sporta skolotājs un treneris Kārlis Pētersons:- Ar tuvāko kaimiņu ir jādraudzējas. Šad tad satiekamies, pārrunājam mākslas lietas, nedaudz arī politiku. Donaldam ir ne tikai talants, bet arī savdabīgs viņa paša skatījums uz lietām. Viņš ir labs meistars. Atceros, ka, strādājot Ērģemes skolā, viņš darināja skaistas kokles. Vienmēr mierīgs un nosvērts ar savu īpašo humoru. Šo vīru neesmu redzējis noskumušu. Lai viņam veicas!
