Šķiet, ikviens, kam gadījies redzēt laukos pļavas, nespēj palikt vienaldzīgs, vērojot, kā tās rotājas zeltainos pieneņu ziedos.
Prieku par šo skaistumu jūt arī Jērcēnu pagasta “Laurīšu” māju saimniece Ņina Laurenoviča, tādēļ pieneņu pļavas uz ģimenei piederošās zemes ir izvēlējusies par pastāvīgu pastaigu vietu. Tomēr, būdama praktiska un darbīga, viņa neaizmirst arī zeltainos ziedus izmantot savam mazajam biznesam. Viņa no tiem gatavo pieneņu medu.Medum pienenes jāvāc rītosPensionāre atzīst, ka šogad pirmo reizi ķērusies pie šī darba. Iepazinusies ar dažādām pamācībām, un nu jau burciņās salieta pirmā produkcija. “Pēc pienenēm jādodas agri no rīta, tiklīdz pazūd rasa. Tad tajās ir vairāk nektāra. Medum jāņem tikai ziedi. Es salasu 200 pieneņu ziedus un uz tiem uzleju vārošu ūdeni. Pievienoju ar visām mizām sagrieztu citronu. Ļauju uzlējumam diennakti nostāvēties, pēc tam izkāšu un raugos, cik daudz šķidruma atlicis. Uz vienu litru lieku kilogramu cukura un pēc tam apmēram divas stundas vāru, līdz uzlējums sabiezē un pārvēršas medū,” stāsta Ņ. Laurenoviča. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka uzņēmīgā pensionāre ir reģistrējusies kā individuālā darba veicēja un gatavo pārdošanai ozolzīļu kafiju. Šopavasar plostnieku svētku tirgū Strenčos viņa piedāvāja arī pieneņu medu. “Man aiz ciemata ir kluss zemes stūrītis, kur mēdzu ar savu sunīti doties pastaigās. Vienu rītu skatos – viss lauks klāts dzeltenām pienenēm, ka nenopriecāties. Nodomāju – tādu dabas bagātību nevar neizmantot un sāku vākt ziedus un gatavot medu. Tas ir ļoti veselīgs. Pieneņu medus ir labs līdzeklis pret klepu, veicina kuņģa darbību. Savukārt no pieneņu saknēm gatavoju pulveri. Izroku saknes, notīru, tad tās samaļu, pēc tam izkaltēju un vēl smalkāk samaļu kafijas dzirnaviņās. Tādu pulveri iesaka lietot pa ēdamkarotei trīs reizes dienā. Tā kā tas ir diezgan rūgts, to var lietot kopā ar medu. Samaltas saknes iesaka profilaksei pret ateresklerozi. Tās ir tikai dažas kaites, pret kurām labs līdzeklis ir šie augi. No grāmatām un interneta esmu norakstījusi veselu slimību sarakstu, kuru ārstēšanā vai arī profilaksei izmanto pienenes,” skaidro Ņ. Laurenoviča. Pieneņu dziednieciskās īpašības latvieši ir atklājuši jau labi sen un daudzās mājās saimnieces pavasaros ir gatavojušas pieneņu medu, arī ievārījumu. To gatavo līdzīgi kā medu, bet vēl, lai vārījums būtu stingrāks, pievieno želatīnu.Dārzā patīk eksperimentētŠogad dārzā saimniece gatavojas iesēt baldriānus. Arī tie ir iecienīti tautas medicīnā. Pieminot dārzu, pensionāre viegli nopūšas un stāsta, ka tajā ir daudz saplānotu darbu, lai tikai spētu ar visu tikt galā. “Šogad iesēju dažādus daudzgadīgos garšaugus un ārstniecības augus zāļu tējām. Man patīk eksperimentēt. Esmu iestādījusi arī lielogu mellenājus. Šopavasar viens krūmiņš jau uzziedēja. Tas man sagādāja lielu prieku. Protams, netrūkst arī dārzeņu. Gaidu, kad izaugs agrie kartupeļi.Pēc pieneņu laika došos uz pļavu meklēt citus vērtīgus augus. Esmu ievērojusi, ka mūsu pļavā aug asinszāle. Šos augus noteikti savākšu. Pļavas malā esam novietojuši arī divus stropus, jāsameklē tikai spieti, lai izveidotu saimi. Darāmā netrūkst ne mirkli. Nesaprotu tos cilvēkus, kuri pēc aiziešanas pensijā žēlojas par garlaicību. Man vienīgā problēma ir ar visu iecerēto tikt galā,” saka Ņ. Laurenoviča.
