Virzību Smiltenes novadā domē ir uzsākusi Grundzāles dolomīta lieta, kurai līdzi seko simtiem cilvēku. Tas tāpēc, ka Grundzāles un daļēji arī Palsmanes un Variņu pagasta iedzīvotāju dzīves un vides kvalitāti perspektīvā var ietekmēt jaunu dolomīta karjeru atvēršana netālu no Grundzāles ciema.
Tas būs atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņems Smiltenes novada deputāti, izskatot jautājumu par grozījumiem Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā 2008. – 2020. gadam.
Iedzīvotāji lielākoties ir “pret”Atgādinām, ka pērn decembrī noslēdzās šo grozījumu publiskā apspriešana. Būtība ir mainīt izmantošanas veidu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes uz derīgo izrakteņu (dolomīta) ieguves teritorijām diviem nekustamo īpašumu blokiem: “Bemberu pļavas” un “Kalna Kades” pie Grundzāles ciema un “Raudiņas” un “Grotes” netālu no Vizlas. Tas uztrauc arī Palsmanes un Variņu pagastu iedzīvotājus, kuri dzīvo neasfaltēta valsts autoceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe malā. Iespējams, palielinoties smago automašīnu satiksmes intensitātei, viņu saimniecības ietītu vēl biezāki putekļu mākoņi un ceļa segums kļūtu vēl sliktāks.Aizvadītajā ceturtdienā Smiltenes novada domes Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas sēdē astoņi deputāti īsumā iepazinās ar ziņojumu par minēto Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozījumu 1. redakcijas publiskās apspriešanas rezultātiem un sprieda, ko darīt turpmāk. Galīgais lēmums tiks pieņemts vēl gaidāmajā Smiltenes novada domes sēdē.Atilstoši likumdošanai ir trīs varianti: 1. apstiprināt izstrādāto teritorijas plānojuma redakciju; 2. pilnveidot šo redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un publiskās apspriešanas rezultātiem; 3. noraidīt izstrādāto teritorijas plānojuma grozīijumu redakciju un izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunam darba uzdevumam.Ir vēl ceturtā iespēja, kas likumdošanā nav rakstīta, taču uz ko cer iedzīvotāji – noraidīt grozījumus vispār, un šādi precedenti Latvijā jau bijuši.Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozījumu publiskās apspriešanas laikā papildu institūciju atzinumiem ir saņemti astoņi iesniegumi, no tiem seši iedzīvotāju iesniegumi (trīs kolektīvas vēstules), kurus kopā parakstījuši 397 iedzīvotāji, kā arī divi biedrību iesniegumi: no Latvijas Malakalogu (gliemju sugu aizsardzības) biedrības un Vides aizsardzības kluba. Daži iedzīvotāji parakstījušies divos iesniegumos. 12. decembrī iesniegtais Grundzāles ciemata iedzīvotāju iesniegums ar 234 parakstiem ir sastādīts pēc parakstu savākšanas, tādēļ nav pārliecības, ka iedzīvotāji ir parakstījušies par iesniegumā iekļauto informāciju, norādīts publiskās apspriešanas gala ziņojumā.Uz to komitejas sēdē klātesošo uzmanību vērsa arī Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks, grundzālietis Gints Kukainis, uzsverot, ka notikušais, kad cilvēki faktiski nezina, par ko parakstās, ir parakstu vācēju atbildība. Novada deputāts, smiltenietis Otārs Putrālis savukārt iebilda, ka šādas nianses nemaina grundzāliešu kopējo noskaņojumu. “Visi domāja, ka parakstījušies “pret”,” sēdē skaidroja arī Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece.Vēl publiskajā apspriešanā ir saņemti divi e-pasta ar priekšlikumiem un aizpildītas piecas aptaujas anketas. Visās ir norādīts, ka to iesniedzēji neatbalsta grozījumus Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā, jo “karjera izveide ir tikai dažu uzņēmumu interesēs”.Teritorijas plānojuma grozījumus kopumā neatbalsta lielākā daļa viedokļa iesniedzēju. Iedzīvotāji lielākoties ir pret jaunu dolomīta ieguves vietu izveidošanu, kas negatīvi ietekmēs to ikdienu. Būtiskākie iebildumi ir: putekļi un troksnis no lielajām kravas automašīnām; ūdens trūkums gruntsūdeņu pazemināšanās dēļ; vides kvalitātes pasliktināšanās (upju piesārņojums); tas, ka spridzināšanas darbu ietekmē var bojāties ēku pamati. Īpašumu “Raudiņas” un “Grotes” īpašnieki snieguši papildu informāciju par to, ka šajos īpašumos nav plānota dolomīta šķembu ieguve, bet gan apdares dolomīta ieguve nelielās platībās ar izzāģēšanas metodi. Uzņēmuma darbu kontrolētu pašvaldība Komitejas sēdē tika nolemts, ka līdz Smiltenes novada domes sēdei pašvaldības Juridiskā nodaļa un Attīstības un plānošanas nodaļa izvērtēs, kuru variantu (otro vai trešo) virzīt deputātu balsošanai. “Ir arī vēlreiz jātiekas ar grozījumu izstrādes pasūtītāju (SIA “Mark Invest AB” – redakcijas piezīme) un iedzīvotājiem, kā arī ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), kas paredzētu jau valstisku atbildību,” “Ziemeļlatvijai” pēc komitejas sēdes atzina Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.IVN ir viens no vides aizsardzības politikas instrumentiem, kas aptver un ietekmē visdažādākās ar vidi saistītās jomas. Šis dokuments jāuztver kā procedūra, kas piemērojama, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai. IVN procedūru saskaņā ar likumu koordinē un pārrauga Vides pārraudzības valsts birojs.Domes priekšsēdētāja vietnieks G. Kukainis komitejas sēdē ierosināja izskatīšanai uz domes sēdi virzīt otro variantu (pilnveidot pirmo redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un publiskās apspriešanas rezultātiem). Viņš vairākkārt uzsver, ka teritorijas plānojuma grozījumi paredz jaunajos karjeros plānotās dolomīta izstrādes stingru kontroli un izvirza prasības uzņēmējam, kas viņam jāievēro, un “mēs ar šiem jaunajiem grozījumiem lielu atbildības daļu esam uzlikuši uz pašvaldību, pagasta pārvaldi”. Kontroli veiktu arī Smiltenes novada pašvaldības policija.“Neakceptējot vispār šos grozījumus, paliek visa esošā darbība un viņi (iedzīvotāji – redakcijas piezīme) saņem to, ko absolūti negrib, – esošais karjers paliek ar visām tām problēmām, kas nāk tam līdzi. Jaunie grozījumi paredz visu šo problēmu risinājumu,” komitejas sēdē skaidroja G. Kukainis, bet vēlāk, atbildot uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, precizēja, ka dolomīta ieguvei esošajā karjerā “Jaunpurgaiļi” agrāk izsniegtā licence ir spēkā līdz 2018. gadam. Ar jaunajiem grozījumiem Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā esošo licenci nevar ietekmēt, jo noteikumi attiecas tikai uz jaunām dolomīta ieguves vietām. Derīgo izrakteņu ieguves licenci izsniedz Valsts vides dienests.Smiltenes novada domes sēde notiks 29. janvārī. Ja publiskās apspriešanas gala ziņojums tiks iekļauts šās sēdes darba kārtībā, tad deputāti izlems, kuru no minētajiem variantiem apstiprināt. Pēc tam tiks izstrādāta Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozījumu otrā redakcija, ko arī nodos publiskajai apspriešanai. Visi aptaujātie Smiltenes novada deputāti uzsver, ka Grundzāles dolomīta jautājums ir ļoti sarežģīts un prasa rūpīgu iedziļināšanos. Piemēram, līdz minētajai komitejas sēdei bijis maz laika izpētīt šo tēmu, jo publiskās apspriešanas gala ziņojumu deputāti savā e-pastā saņēmuši tikai iepriekšējās dienas vakarpusē, saka O. Putrālis.
Par Grundzāles dolomītu
Aivars Melbārdis, grundzālietis: – Lasot portāla ziemellatvija.lv 16. janvāra publikāciju “Novada domē spriedīs par Grundzāles dolomītu” radās daudz jautājumu, uz kuriem visiem gribas saņemt atbildes.Lasot top skaidrs, ka dolomīta izstrāde notiks, bet tikai kurā no variantiem? Visi varianti ir “par” izstrādi, tikai atšķiras termiņi. Kur palika tas variants, kas paredz neapstiprināt izstrādāto teritorijas plānojuma redakciju? Vai tad pārāk maz cilvēku parakstījās pret grozījumiem? Nebija sasniegts pareizais procents no kopējā to iedzīvotāju skaita, kuri dzīvo cieši blakus paredzētajam jaunajam karjeram? Vai varbūt tie bija cilvēki, ar kuriem nav jārēķinās un kuru viedoklim nav nozīmes, jo “viņi” jau nu tikai domā par sevi, nevis par to, cik laba dzīve būs tad, kad Grundzāles ciemata malā “klusi” tiks iegūts dolomīts un Palsas upē tiks iepludināts “tīrs” ūdens? Rodas sajūta, ka par visu ir izlemts sen, ka “pareizajiem” ir par visu samaksāts un nevar saprast, kāpēc tauta spurojas “pret” un traucē! Un tad nu ir jārada dažādi apstākļi, kas veicinātu ātrāka “par” pieņemšanu?Ja kāds no deputātiem ir lasījis Satversmi, tad noteikti zina, ka 105. pantā ir vārdi, kuri skaidri pasaka: “Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.” Sabiedrība skaidri ir pateikusi savu “nē”, iebilstot pret novada izstrādātajiem grozījumiem.Vai arī Satversme ir mazsvarīgs dokuments un uz dolomīta iegūšanu Smiltenes novadā neattiecas?Nezinu, ko ir lēmuši deputāti, taču ceru, ka viņi būs apdomīgi un aizdomāsies par to, ka patiesībā lemj nevis par dolomīta ieguvi, bet gan par savu vēlētāju – sabiedrības – labklājību. Ainārs Mežulis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs (politiskā partija “Reģionu alianse”): – Kopš esmu gan deputāts, gan domes priekšsēdētājs, tik daudz iedzīvotāju parakstu nevienā rīkojumā vai iesniegumā neesmu redzējis. Nostāties pret šādu skaitu iedzīvotāju diez vai būtu prātīgi, taču neatbalstīt uzņēmējdarbību arī nebūtu īsti pareizi. Šis gan nav mūsu uzņēmējs (domāti uz Grundzāles dolomīta izstrādi pretendējošie Lielvārdes novada uzņēmumi “Mark Invest Latvija” un “Mark Invest AB” – redakcijas piezīme), kas mums nestu kādu labumu un kas arī nedos nekādas īpašas darba vietas mūsu iedzīvotājiem. Turklāt, zinot pieredzi ar Grundzāles pagastā jau esošā “Jaunpurgaiļu” karjera darbību, tai skaitā pašvaldības kasē nesaņemto dabas resursu nodokli, man šajā sakarībā ir dalītas jūtas. Tāpat, kurš varēs izkontrolēt, ja, piemēram, akās pazudīs ūdens? Mēs neesam tādi speciālisti, lai varētu pateikt, ka tā notiks dolomīta ieguves vai citu apsvērumu dēļ, taču katrā ziņā pēc tam novelt būs vieglāk uz pašvaldības pleciem. Tāpat jārēķinās ar Palsmanes un Variņu pagasta iedzīvotāju iebildumiem, jo dolomīta šķembu pārvadātāji, piemēram, Gulbenes vai Vecpiebalgas virzienā apkārt pa šoseju nebrauks, jo tad pieaugs šķembu pašizmaksa. Viņiem ir svarīgs katrs kilometrs. Iedzīvotāju priekšlikumi ir jāņem vērā un jādara zināmi uzņēmējam, maksimāli liekot tos ievērot un paredzēt, kādas būs sankcijas, ja viņš to noteiktajā termiņā neizdarīs. (Redakcija atgādina, ka vēl lielāka iedzīvotāju aktivitāte Smiltenes pusē bija tikai 2008. gadā, kad notika publiskā apspriešana būvniecības iecerei par tirdzniecības, sporta un atpūtas kompleksa celtniecību Smiltenē, Kalēju ielā 7 un 8 un kuras laikā tika iesniegtas 542 aptaujas anketas.)
Otārs Putrālis, Smiltenes novada deputāts (partija “Vienotība”): – Pašvaldībai pieņemt kompromisu un būt labai pret abām pusēm būs sarežģīti. No iedzīvotāju un pašvaldības viedokļa ieguvums no jaunu dolomīta karjeru atvēršanas ir ļoti minimāls, taču iedzīvotājiem tas var radīt ievērojamas problēmas. Visi veiktie novērtējumi norāda, ka var rasties daudz iespējamu negāciju. Ja jau tagad mēs klauvējam pie dažu ministriju durvīm un tās netiek vai nevēlas tikt galā ar “Jaunpurgaiļu” karjeru, tad rodas šaubas, kā tiks panākts un kontrolēts tas, lai mūsu pieņemtie grozījumi ar tajos izvirzītajiem nosacījumiem attiecībā uz jauno karjeru izstrādi reāli darbotos? Kā reāli notiks kontrole, ja tur apakšā būs milzīga nauda un milzīga ekonomika? Atliek tikai iedot uzņēmējam mazo pirkstiņu, un tālāk var sekot kārtējā aizbildināšanās un objektīvu iemeslu meklēšana, kāpēc uzņēmums nav varējis ievērot pašvaldības prasības. Tagad jau mēs sitam pie krūtīm, ka varam visu ko panākt, taču, zinot, kā dzīvē reāli notiek, ir šaubas. Grozījumu noraidīšanu tomēr neredzu kā problēmas atrisināšanu. Uzņēmējs īpašumu ir iegādājies ar noteiktu nolūku, šobrīd sēž uz naudas poda, un noraidīšanas gadījumā neapstāsies, bet centīsies ietekmēt situāciju sev par labu, sūdzoties ministrijās vai tiesā par to, ka viņam liedz veikt uzņēmējdarbību. Pašvaldībai ir jāatrod tāds risinājums, no kā iedzīvotājiem rastos pēc iespējas mazāks ļaunums. Nevar vicināt lozungu “Jāpalīdz investoram!”, bet no tā cietīs bezgala daudz cilvēku.
