“Spēlēju, dancoju visu savu mūžu, neiet, neiet tā spēlīte pušu…” Ar šādu moto sestdien Strenču kultūras namā aizvadīti V tautas muzikantu svētki ar saspēlēšanos, atmiņām, sarunām un dančiem.
Ieradās astoņas muzikantu grupas no Jērcēniem, Strenčiem, Rencēniem, Kārķiem, Valkas, Cēsīm, Rīgas un Salnavas, – kopumā vairāk nekā 100 cilvēku. Strencēnieši ciemiņus uzņēma pirmo reizi, pārņemot stafeti no Jērcēnu pagasta, kur vietējais tautas nams tik daudz ļaudīm bija par šauru.Novados meklē un atrod pērlesNe velti Strenču novadā tautas muzikantu svētku sākums meklējams Jērcēnos, jo tur daudzus gadus tautas mūzikas tradīcijas godā tur kapela “Jērcēnu muzikanti”. “No vecajiem muzikantiem divi vairs esam palikuši, – es un Pēteris Bukšs, kurš spēlē akordeonu,” teic kapelas muzikants, pensionārs Jānis Lācis.Kad mazais Jānis gājis skolā, tad spēlējis mutes ermoņikas. Cītaru pašmācības ceļā iemācījies spēlēt no sava tēva, un šim instrumentam palicis uzticīgs visu mūžu. “Kad braucu uz novadiem meklēt pērles, katra vieta man asociējas ar kādu vienu tautas muzikantu. Jērcēnos tas ir Jānis Lācis, cītaras spēlmanis,” teic Latgales novada tautas mūzikas pētniece Iveta Dukaļska. Viņa jau 11 gadus rīko visas Latvijas tautas muzikantu svētkus, kas šogad 6. augustā notiks Viļānos un Barkavā. Katru gadu pirms tam novados vietējie kultūras darbinieki rīko mazāka mēroga saietus, kuros vīri ar sirmām galvām uzspēlē tautas instrumentus, uzdzied un kavējas atmiņās, kā savulaik spēlējuši zaļumballēs un citos pasākumos. Pasākuma viesis Ilmārs Pumpurs, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tautas mūzikas instrumentu ansambļu mūzikas eksperts, pat uzsver, ka šie mazie novadu pasākumi tautas muzikantiem ir sava veida skates, taču bez žūrijas un punktiem, – lai ar lepnumu apzinātos tautas muzikantu kustības spēku. I. Dukaļskai vislielākais prieks ir par to, ka vīri šajos 11 gados sevi novērtējuši kā muzikantus, kuri “nebūt nav sliktāki par tiem, kuri zina notis un bieži uzstājas uz skatuves”. “Man pat šķiet, ka šie muzikanti ir daudz īstāki, nekā profesionāļi,” viņa spriež un uzteic tos novadu kultūras darbiniekus, kuri apzinās tautas muzikantu vērtību kopējā Latvijas kultūras un tradīciju kontekstā.Strenču novadā V tautas muzikantu svētkus rīkoja vietējās kultūras darba organizatores Ginta Gailīte un Arta Šomase sadarbībā ar novada kultūras centru un kapelu “Jērcēnu muzikanti”. Svētki iesākās, ieskatoties iepriekšējos saietos uzņemtajās fotogrāfijās un iededzot sveces mūžībā aizgājušo muzikantu piemiņai. Tad uzstājās viesi – Strenču pūtēju orķestris (diriģents Jānis Kaģis), bet pēc tam uz skatuves jau kāpa muzikanti. Koncertu nomainīja balle, kas turpinājās līdz vēlai naktij.Iemācās paši un paliek uzticīgiOrganizatoriem ir gandarījums, ka svētki izdevās un ciemiņi mājās devās labā noskaņojumā.“Te mēs visi esam tādi, kuri spēlē vairāk savam priekam, jo publiski uzstāties nav iespēju vai arī nav tādas prasmes. Taču, kad mūs sasauc kopā, interesanti paklausīties, kas kuram ir iekšā,” teic Kārķu pagasta muzikants un daudzu dziesmu autors Daumants Ķīkulis. Jaunībā viņš iemācījās spēlēt akordeonu pašmācības ceļā un šim vaļaspriekam palicis uzticīgs līdz pat mūsdienām. “Katram cilvēkam gribas izpausties. Ja citu talantu nav, tad kaut vai jādzied,” pasmaida pensionārs. Uz muzikantu saietu Strenčos viņš ieradās kopā ar vēl vienu kārķēnieti, saksofonistu Spodri Karolu un grupu “Sawējie”. Abi gandrīz 20 gadus muzicējuši Kārķu deju kapelā, līdz esot pienācis laiks prasties un aiziet, dodot vietu jaunajiem.Tālākie viesi V tautas muzikantu saietā ieradās no Latgales – Salnavas pagasta Kārsavas novadā. Interesanti dzirdēt, kā muzicē Vidzemē, atzīst salnaviete Arta Galvanovska. “Mēs spēlējam večerinkās, talkās, citos saietos. Dziedam senās dziesmas, ko esmu savākusi no mammas dziesmu krājuma un ko visa tauta agrāk dziedāja,” stāsta A. Galvanovska.Organizatori jau informē, ka VI tautas muzikantu svētki Strenčos notiks nākamgad, 21. aprīlī, un atkal gaidīs ciemos viesus no Latvijas novadiem. Vairāk fotogrāfiju no pasākuma var apskatīt interneta portālā www.ziemellatvija.lv sadaļā “Foto un video reportāžas”.
