Smagās mūzikas cienītājs, topošais politologs nākotni vēlas saistīt ar pasniedzēja darbu augstskolā.
Smagās mūzikas cienītājs, topošais politologs nākotni vēlas saistīt ar pasniedzēja darbu augstskolā
Sarunas laikā blomēnietis Jānis Ozols par sevi rada pārliecināta cilvēka priekšstatu. Viņš pat nenopietnām lietām pieiet nopietni, un, stāstot par savas dzīves līkločiem, notikumus negrasās izskaistināt. Savulaik tieši apkārtējo nejaukā un nosodošā attieksme pret atšķirīgo puisi, viņu mudināja nenokārt galvu, bet pierādīt sevi dažādās jomās. Jānis ir viens no trim jauniešiem, kurš ik gadu Blomē organizē smagās mūzikas pasākumu “FreezeFest”. Savukārt, studējot politoloģiju, viņš raksta projektu, lai Universitātē varētu izveidot jauno politologu skolu. Pats sevi uzskata par radošu cilvēku, kuram ir gana daudz ideju. 19 gadus vecais Jānis piebilst, ka idejas un radošums nepaliek nenovērtēts.
Skolā atšķīrās
Pusaudžu vecumā Jānis sācis klausīties smago mūziku, krāsot nagus, acis un audzēt garus matus. Viņš ar savu mūzikas gaumi un vizuālo tēlu izpelnījās skolasbiedru nejauko attieksmi. “Tad bija modē sēdēt autobusu pieturās un dzert divlitrīgos aliņus, bet mani tas neinteresēja. Noslēdzos no tā visa, bet vēlāk iepazinos ar cilvēkiem, kuri vēl šobrīd ir mani labākie draugi,” saka J. Ozols.
Arī Jāņa draugi klausījās smago mūziku, tāpēc viņš tajā visā iegāja vēl dziļāk. Tomēr puisis pagastā bija viens no retajiem, kurš piekopa šādu stilu. Nereti pusaudzi garo matu dēļ sauca par mataino. “Tas tikai parādīja, ka cilvēki neizprot dažādību un savā ziņā ir aprobežoti. Tāpēc tādā mazā miestiņā kā Blome šādu dzīvesveidu ir grūti piekopt. Aizejot uz citām skolām, nejaukā attieksme pazuda,” stāsta smagās mūzikas cienītājs.
Tagad mainījies
Pusaudžu vecumā iepazītie draugi Jānis un Kaspars ir tie puiši, ar kuriem kopā Jānis organizē alternatīvās mūzikas festivālu “Freeze”. “Jānis un Kaspars ir gājuši cauri kaut kam līdzīgam, ko esmu piedzīvojis es. Tagad, kad esam izauguši, vēl joprojām esam labi draugi, klausāmies smago mūziku. Tomēr tā sajūta sabiedrībā ir mainījusies, jo cilvēki vairāk izprot šo subkultūru,” ir pārliecināts blomēnietis.
Lai gan vizuāli Jānis tiešām mainījies, jo nav ne miņas no gariem matiem, krāsotiem nagiem vai acīm, attieksme pret dzīvi ir tāda pati. “Tas bija jaunības maksimālisms,” pusaudžu vecumu raksturo J. Ozols.
Vecāki pieņēma
Puiša vecāki pieņēma to, ka viņš ar savu tēlu atšķīrās no skolas biedriem. “Māte uzņēma visnotaļ interesanti, protams, viņa dažreiz kaut ko aizrādīja. Ā, mātei nepatika, ka ņemu viņas skropstu tušu,” smaidot saka Jānis.
Skolā gan bija brīži, kad skolotājas mēdza puisim aizrādīt. “Daļēji es viņus saprotu, jo tā ir cita paaudze. Bet no otras puses, jāļauj man pašam saprast, kad būs laiks izbeigt. Domāju, ka skolotājiem no tā vajadzētu izvairīties,” nopietns ir jaunietis.
Stereotipu varā
Uzsākot sarunu par stereotipiem, kas attiecas uz smagās mūzikas mīļotājiem, nav šaubu, ka jaunietis labu brīdi varētu tos uzskaitīt vienu pēc otra. “Vecākajai paaudzei ir stereotips, ka metālisti ir geji, jo astoņdesmitajos gados parādījās tāds mūzikas stils, kurā vīrieši pārģērbās par sievietēm. Mēdz apgalvot, ka visi smagās mūzikas mīļotāji ir kapu demolētāji un vēnu griezēji. Stereotips, ka ļoti daudzi jaunieši aizraujas ar alkoholu, daudzkārt ir patiess. Tomēr to nevar attiecināt uz visiem,” atklāj jaunietis.
Uzskaitot biežāk dzirdētos stereotipus, puisis teikto argumentē. “Plašākā mērogā ir vairākas kustības, arī smagajā mūzikā, kas pilnībā noliedz gadījuma sakarus, alkoholu, jebkāda veida atkarību veicinošas vielas. Nepiekrītu, ka alkohols ir problēma tikai smagās mūzikas cienītājiem. Tikpat labi varētu teikt, ka visa Latvija ir alkoholiķi, ja paskatītos, kā noritēja Dziesmu svētki,” domā Jānis.
Bija stimuls
Kā nonācāt līdz pasākuma organizēšanai? “Stimuls un iedvesma nāca no manis, jo Valkas rajonā nekas tamlīdzīgs nenotika. Piedevām nekas tāds, ko varētu apmeklēt arī nepilngadīgie. Man bija tikai 16, kad rīkojām pirmo festivālu “Freeze”. Es vairāk biju kā stūre, bet draugi motors, jo viņiem bija lielāka pieredze un vairāk zināšanu,” atzīst blomēnietis.
Viņš stāsta, ka naudas trūkums katru gadu, rīkojot pasākumu, rada zināmas problēmas. Liels nopelns esot vecākiem, puišu draudzenēm, vietējai pašvaldībai un SIA “Nītes”.
Jaunietis tagad raksta projektu Kultūrkapitāla fondam, lai gūtu valsts atbalstu pasākuma rīkošanā.
Top pasniedzējs?
Pašlaik Jānis studē Latvijas Universitātē politoloģiju un cer izveidot jauno politologu skolu. Tā būs domāta vidusskolēniem, kuri galvenajā balvā nopelnītu budžeta vietu pirmajam semestrim.
Interesantajam jaunietim patīk izvēlētā joma. Bet viņš apzinās, ka jāmācās cītīgi, lai vēlāk varētu strādāt labi atalgotā darbā. “Mans mērķis ir kļūt augstskolā par pasniedzēju, kas zina varbūt vēlāk pat par profesoru,” nopietni saka Jānis.
Viņš piebilst, ka cilvēkus, kas vizuāli atšķiras no pārējiem, retu reizi var redzēt, strādājot valsts pārvaldē. Visdrīzāk kādā kioskā. “Tāpēc jau man pašam nav tetovējumu, pīrsingu vai citu izskaistinājumu. Tas, protams, ir muļķīgi, bet šo sistēmu ir grūti mainīt,” atzīst Jānis.
Tieši tāpēc viņam gribas strādāt augstskolā. ” Tas ir valsts darbs, bet tur tam visam pieiet brīvāk. Zinu vienu pasniedzēju, kurš klausās smago metālu un ikdienā staigā apkāries ar ķēdēm, bet uz lekci,jām nāk solīdi,” saka jaunietis.
Jānis Ozols ir pārliecināts, ka kaut kā beigas ir kaut kā jauna sākums. “Pēc tā arī dzīvē vados. Necenšos pārdzīvot, ja kaut kas neizdodas uzreiz. Ja ir gribēšana, ticu, ka var sasniegt daudz,” uzskata radošais jaunietis.
***
fakti
Vārds, uzvārds: Jānis Ozols
Vecums: 19 gadi
Horoskops: Jaunava
Izglītība: Blomes pamatskola, Valmieras Valsts ģimnāzija, pašlaik studē politoloģiju
Nodarbošanās: ar draugiem organizē festivālu “Freeze”
Par sevi: dažkārt aizmāršīgs, toties radošs un idejām bagāts
Dzīves moto: kaut kā beigas ir kaut kā jauna sākums
