No 1. aprīļa par elektrību vajadzēs maksāt vairāk. Daudzos iedzīvotājos, it īpaši lauku cilvēku vidū tāds akciju sabiedrības “Latvenergo” paziņojums radījis neapmierinātību, jo liela daļa jau tagad ar grūtībām norēķinās par visiem pakalpojumiem.
Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis skaidro, ka jaunā tarifu sistēma būs balstīta uz sociālā taisnīguma principu – kurš klients vairāk patērēs elektroenerģiju, tas arī vairāk izjutīs tarifu izmaiņas. “Latvenergo bija spiests palielināt tarifus, jo regulators ir apstiprinājis elektroenerģijas piegādātājas akciju sabiedrības “Sadales tīkls” ierosināto tarifu celšanu par 20,8 procentiem, kas elektrības cenu faktiski sadārdzinās par 11 procentiem,” saka A. Siksnis.Taupīgos palielinājums neskaršot“Sadales tīkla” pārstāvji tarifu celšanu pamato ar nepieciešamību elektropiegādes sistēmās ieviest jaunas tehnoloģijas, lai nepieļautu turpmāk tik ilgu elektrības padeves pārtraukumu kā gada sākumā. Pēc A. Sikšņa teiktā, ar Latvenergo ievēroto sociālā taisnīguma principu jaunie tarifi neskars apmēram 450 tūkstošus klientu. Pēc pašreizējā projekta – ja klients, sākot ar aprīli, gadā elektrību nepatērēs vairāk par 1200 kilovatstundu, viņam par kilovatstundu būs jāmaksā 0,0825 lati. Ja patēriņš sasniegs 1201 un vairāk kilovatstundu gadā, tad vajadzēs maksāt 0,1074 latus. Tas nozīmē – ja klients mēnesī patērē no 101 līdz 200 kilovatiem elektrības, viņam ikmēneša maksājums palielināsies vidēji par 1,10 latiem, ja patēriņš būs no 200 līdz 400 kilovatiem, tad par 4,36 latiem, bet, ja patērēs vairāk par 400 kilovatiem, tad palielinājums būs 10 latu. Ar līdzšinējo tarifu var rēķināties tikai tie, kuri mēnesī nepatērēs vairāk par 100 kilovatiem.Saimniecībā gada norma izdeg mēnesīLiela daļa pagastu iedzīvotāju gan uzskata, ka uzņēmuma skaidrojumi par sociāli atbildīgu pieeju tarifu celšanai ir tukša salmu kulšana, jo patiesībā vairāk maksāšot visi. “Lauku saimniecībā, kur vakaros un agri rītos jāslauc govis, 1200 kilovatu gadā nav nekas. Patēriņš ir lielāks. Man ir tikai palīgsaimniecība, bet mēnesī tik un tā patērēju līdz 300 kilovatiem elektroenerģijas. Jau tagad jāskaita katrs santīms, lai par visu norēķinātos. Nezinu, kā būs pēc aprīļa, jo viss taču kļūs dārgāks,” saka Jērcēnu pagasta iedzīvotāja Inese Esīte.Arī daudzbērnu māmiņa Aiva Jansone uzskata, ka maksāt vajadzēs vairāk. “Ziemas mēnešos mūsu ģimene patērē apmēram 200 kilovatus mēnesī. Noteikto robežu – 1200 kilovatu – mēs noteikto pārkāpsim. Centīsimies vasarā iespējami mazāk patērēt elektrību,” saka A. Jansone. Ēveles pagasta zemnieks Ivars Āboltiņš stāsta, ka viņš mēnesī par elektrību maksā vidēji 150 latus. “Palielā saimniecībā gadā 1200 kilovatu rāmjos grūti iekļauties. Man tāds ir bijis mazākais patēriņš mēnesī, bet lielākais – 1800 kilovatu. Pieļauju, ka diviem pensionāriem, kuriem nav saimniecības un kuri istabā dzīvo pie vienas ekonomiskās lampiņas un vēl skatās televizoru, maksa nekļūs lielāka. Es personiski turpmāk rūpēšos par elektroenerģijas taupīšanu. Jau tagad tās patēriņu diennaktī esmu samazinājis no 50 līdz 30 kilovatiem,” saka I. Āboltiņš.Viņš uzskata, ka īpašu modernizēšanu elektropadeves sistēmai nemaz nevajag. Jāievelk tikai kabeļi tur, kur līnijām tuvu aug koki.“Zinot, ka jau tagad Latvenergo peļņa nav maza, bet uzlabojumi elektrības nodrošināšanā nekādi lielie nav, jāsecina, ka tā ir tikai valsts cenšanās caur saviem uzņēmumiem iekasēt iespējami vairāk naudas, lai palielinātu budžetu,” spriež I. Āboltiņš.
