Šorīt Strenču Plostnieku svētkos jau 11. reizi plosts piestās pie Lielā ozola un sāksies svētki – plostnieku zupas ēšana un dažādas sacensības.
Šorīt Strenču Plostnieku svētkos jau 11. reizi plosts piestās pie Lielā ozola un sāksies svētki – plostnieku zupas ēšana un dažādas sacensības.
“Šis ir viens no mierīgākajiem braucieniem pēdējos gados. Ūdens līmenis ir gana augsts, “ķērāju” (zem ūdens neredzamo zaru) ir maz. Varbūt, ka ir pat nedaudz garlaicīgi,” smaida galvenais stūrmanis Ilmārs Strauts. Viņš uzskata, ka tikai negaidīti piedzīvojumi braucienu dara interesantu. Pirmajā peldējuma dienā plosts uz neparedzētiem šķēršļiem uzsēdās tikai dažreiz, un nevajadzēja nekādus papildu pasākumus, lai turpinātu ceļu. Pietika ar šostiem un plostnieku fizisko spēku.
Ceļojums tradicionāli sākās ar deju – komandors Rolands Polītis un “Ziemeļlatvijas” redaktore Ingūna Johansone. Akordeonists Konča nenogurstoši rūpējās par mūziku un dāmām dāvāja Gaujmalas ievu ziedus.
Kā allaž, pirmo nakti plostnieki ballēja un nakšņoja Oliņu pirtī. Plostu tur pietauvoja gana ātri, pirts bija izkurināta un pirmās peldējuma dienas sārņus varēja noskalot. Tiesa, daži atsvaidzinājās Gaujas ūdeņos, kurš līdz kaklam vai tikai līdz potītēm, kurš apzināti vai netīšām.
Šajā braucienā ar plostu pa Gauju devās ne tikai “Ziemeļlatvijas” žurnālisti, bet arī Tatjana Odiņa no nedēļas izdevuma “Subbota”. Viņa dzīvi interesējās par šo tradīciju un uzskata, ka tā var iekļūt laikraksta īstenotajā projektā “Septiņi brīnumi”. Tas aptver visus Latvijas rajonus, un katrā no tiem atrodami septiņi brīnumi. Valkas rajonā par tādiem jau uzskatāmi valsts robežpunkti un Vijciema čiekurkalte.
