Launkalnes sākumskolas pirmsskolas grupiņu audzēkņi un viņu skolotājas atkal ciemos uzņēmuši bērnu vecmāmiņas un vectētiņus, turpinot vienu no savām jaukajām tradīcijām – vecvecāku pēcpusdienu.
Šā pasākuma labā slava Launkalnes pagastā ir izplatījusies, un šoreiz tuvus un tālus ceļus bija mērojuši jau 25 vecvecāki, lai satiktos ar saviem mazbērniem.
Tēvs nāca pakaļ ar žagaruJau iepriekš viņiem tika izsūtīti ielūgumi, aicinot atcerēties vienu bērnības nedarbu un līdzi paņemot burciņu ar ziemas krājumiem, ko visi vēlāk degustēja un pieaugušie arī apmainījās ar receptēm.Vecvecāku pēcpusdienu atklāja koncerts. Tā priekšnesumus savām omītēm un opīšiem bija sagatavojuši gan paši mazākie bērni no “Taurenīšu” grupiņas (1,5 līdz trīs gadi), gan “Bitītes” (trīs līdz četri gadi) un “Mārītes” (pieci līdz seši gadi). Bērni vecvecākus iepriecināja ar dziesmām un rotaļām, un pašu gatavotu dāvaniņu – nevīstošu puķi no savu plaukstiņu nospiedumiem, stāsta pirmsskolas skolotāja Baiba Kvelde. Tālāk vārds tika dots vecvecākiem, kuri atzinās kādā savā bērnu dienu nedarbā. “Paldies viņiem par drosmi! Izrādās, ka visi esam darījuši palaidnības!” smaida pirmsskolas skolotāja Anita Pogule. Toma un Paula vecmāmiņa, launkalniete Līga Klepere arī “Ziemeļlatvijai” neslēpj, ka bērnībā sadarījusi pat vairākus nedarbus un lielākais no tiem joprojām labi palicis atmiņā. Kad Līgai bija četri vai pieci gadi, viņa kopā ar vecākiem dzīvoja Ķeņģu mežsarga mājā, bet aptuveni kilometru tālāk citās mājās, “Slazduvērī”, bija Līgas draudzene, arī maza meitenīte. Abas bieži sazvanījās pa tālruni, un vienā no sarunām Līga uzzināja, ka draudzene pārcelsies uz citu vietu. Tad nu jāiet atvadīties, nosprieda mazā Līga un devās ciemos. Tikusi uzņemta jauki, pacienāta, līdz kāds pieaugušais ieprasījies, vai mājās par šo ciemošanos zinot. Tad nu sākusies zvanīšanās pa tālruni un Līgas tētis ar žagaru rokā nācis meitai pakaļ. Līga, to redzot, slepus aizlavījusies uz māju, uzlīdusi šķūņa sienaugšā un aizmigusi.“Bija interesanti klausīties citu vecvecāku bērnības palaidnības. Man vienmēr patīk viesoties Launkalnes bērnudārzā, jo pie viņiem jūtos jaunāka,” smaida Līga.
Opi meistaro “kaķenes”Patikuši arī priekšnesumi un vecvecākiem sagatavotie uzdevumi. Izmantojot kreppapīru, vecmāmiņas darināja apģērbu vai aksesuārus saviem mazbērniem, ko pēc tam varēja redzēt modes skatē, bet vectētiņi meistaroja “kaķenes”, atceroties savu bērnību. Savukārt bērni baroja omītes un opīšus ar jogurtu.“Jaukas emocijas radās, kad mūzikas skolotāja Signe Lielpētere spēlēja senāku laiku dziesmu melodiju, un vecvecākiem tā bija jāuzmin un kopīgi jānodzied. Visi kopā pavadījām vēl vienu brīnišķīgu, sirsnīgu un ļoti mīļu pēcpusdienu,” priecājas B. Kvelde.Pasākuma organizatores, pirmsskolas grupiņu skolotājas Anita Pogule, Lāsma Broze, Signe Lielpētere, Baiba Kvelde, Ligita Baltere un skolotāju palīdzes Dagnija Silava, Inese Ruka un Anda Ļvova saka mīļu paldies vecvecākiem, kuri ieradās uz šo pēcpusdienu.
