Vīrietis kā tēvs jūtas labi, droši un gūst panākumus brīdī, kad tiek novērtēts, pārliecināta psiholoģe Ilze Āna.
Vīrietis kā tēvs jūtas labi, droši un gūst panākumus brīdī, kad tiek novērtēts, pārliecināta psiholoģe Ilze Āna
Māmiņdienas koncerts bērnudārzā. Mazie ķipari, glīti sastājušies, dzied sirsnīgas dziesmiņas, skaita pantiņus un steidz ar puķītēm pie saviem mammukiem. Šajā saldajā atmosfērā klusiņām sēž arī pa kādam tētim. Neko nesaka. Smaida. Nezinu, ko domā, bet pēkšņi pārņem sajūta, ka vīrietim šajā vērienīgajā dzīves lomā nozagta liela deva atzinības. Ne velti sabiedrībā aizvien vairāk diskutē par nepieciešamību ieviest Tēvu dienu. Par spīti bezatbildībai, neieinteresētībai, pļēgurošanai un savu bērnu atgrūšanai, ko piekopj daži vīrišķi, ir pietiekami daudz tēvu, kuri nesavtīgi un ar lielu mīlestību rūpējas par savām atvasītēm, veido un kopj attiecības ar bērniem. Mātes dienā gan mēs nešķirojam labās un sliktās mammas. To nevajadzētu darīt arī ar tētiem. Starp citu, viens atzinīgi pateikts vārds spēj izdarīt daudz vairāk par kritiku, nosodījumu un pārmetumu.
Īpatnēji, bet par tēva lomu veikts salīdzinoši maz pētījumu, atzīst psiholoģe Ilze Āna, ar kuru laižamies sarunā par tēmu, šoreiz to aplūkojot no sievišķīgi profesionāla viedokļa.
Izjukušas robežas
Raugoties uz tēva lomu cauri laikiem, jāatzīst, ka līdzīgi kā viss sabiedrībā notiekošais tā piedzīvojusi izmaiņas un vēl joprojām pakļauta tām. “Piemēram, rūpnieciskajā laikmetā vīriešiem bija citi uzdevumi. Sieviete vairāk rūpējās par mājas soli, kamēr viņas vīrs strādāja garas darba stundas, lai nopelnītu iztiku. Mainoties spēku sadalījumam darba tirgū, sieviete daudz vairāk laika velta algotam darbam un šajā ziņā kļūst līdzvērtīga vīrietim. Nevaram nevienu nosodīt vai teikt, ka sievietes to izcīnījušas. Ir tā, kā ir! Tāpēc paliek atklāts jautājums – kurš audzina bērnu?” pauž I. Āna, atklājot, ka vērienīgas izmaiņas tēva pienākumu, funkciju un uzdevumu izpratnē tiek piedzīvotas arī jaunajā tūkstošgadē. “Pašlaik situācija tāda, ka cilvēki reizēm ir apjukuši un nezina, ko darīt. Šajā lomā nemaz nevar būt skaidrs, kā jābūt. Pazuduši rāmji un robežas, bet primārās ir attiecības ar bērnu,” atzīst psiholoģe.
Atslēgas vārds – izvēle
Kur rodas labs tētis, un kādi kritēriji to nosaka? Šai lomai nav sākuma, spriežam kopā ar I. Ānu. “Mazie spēlē lomu spēles, jo atdarina vecākus, tādējādi meklējot savu dzimumidentitāti. Viņi nezina, kādi būs kā mammas un tēti!” Tas atklājas procesā – tēvu (tāpat kā mammu) veido pat bērns, paša ģimenē gūtais piemērs, sabiedrībā valdošie uzskati un citi faktori. Tomēr svarīgākais atslēgas vārds šajā stāstā ir izvēle. “Lai tuvinātos attiecībās, ikvienam vīrietim, kurš savos gados bioloģiski kļuvis par tēvu, iespējams izvēlēties lauzt visus pieņēmumus un, piemēram, piedalīties dzemdību procesā, būt līdzās sava bērna mātei, turēt rokās mazuli, samīļot, sabučot un priecāties, kā to dara māmiņas. Neviena slēptā kamera to nefiksē. Nav jāuztraucas – ārprāts, neviens taču tā nedara!” pārliecināta I. Āna.
Vīrietis jūt līdzīgi
“Vīrietis kā tēvs ir ļoti liela vērtība – īpaši dēlu audzināšanā, kas palīdz mazajiem iegūt identitāti. Tomēr tēvs jūtas labi, droši un gūst panākumus savā lomā, kad tiek novērtēts,” pauž psiholoģe. Dzīvē gan dažkārt notiek citādi, un tieši bērnu mātes kļūst par lielākajām kritizētājām un “zāģētājām”. “Nenosodīsim, jo viņas nezina, ko dara! Sieviete daudz vairāk tuvinātos laimes apziņai, ja izprastu, cik daudz to var nodrošināt labas attiecības ar bērna tēvu, neatkarīgi, vai viņi dzīvo pārī. Ir teiciens – labākais, ko vīrietis var darīt sava bērna labā, ir mīlēt bērna māti. Pārfrāzējot – sieviete savas atvases dēļ varētu vismaz tik daudz izdarīt, kā mīlēt un cienīt viņa tēvu.”
Attiecībām brūkot, aktuāls kļūst jautājums – kurš turpmāk rūpēsies par bērniem? “Apgalvojums, ka šajā gadījumā mazie noteikti jāatstāj pie mātes, vairs neiztur kritiku. Tas vien sanaido dzimumus un psiholoģiski traumē bērnu, jo viņš pārvēršas par sievietes īpašumu tikai tāpēc, ka nācis no viņas klēpja,” pauž psiholoģe, būdama pārliecināta, ka jebkurš vīrietis spēj izaudzināt bērnu. “Tūkstošgades mijā Izraēlā notika pētījums – tēviem un mātēm aizsēja acis un ožas receptorus. Viņiem bija jāatrod savs bērns tikai ar roku palīdzību. Vīrieši un sievietes to paveica ļoti līdzīgi, kas pierāda, ka mammām nav dota lielāka jušana kā tētiem. Sieviete gan to parasti izkopj, vairāk ķermeniski rūpējoties par savu atvasi!”
“Dzīvē ir ļoti daudz dažādu uzdevumu, kurus nešķirojam pēc dzimumiem. Mātes un tēva lomas ir atšķirīgas, bet kopā tās veido vecāku lomu, kas ir ļoti svarīga bērna attīstībā. Tomēr mēs katrs sevī nesam gan vīrišķo, gan sievišķo pirmsākumu, tāpēc, ja bērniņš dzīvē paliek bez viena no vecākiem, otrs itin labi šo jūgu spēj izvilkt,” pārliecināta I. Āna.
***
Tēva diena
Tēva dienu atzīmē gandrīz visā pasaulē, bet tās svinēšanas tradīcijas sākās Amerikas Savienotajās Valstīs pirms teju 100 gadiem.
Lielākajā daļā valstu šo dienu svin jūnija trešajā svētdienā. Lietuvā – jūnija pirmajā svētdienā, savukārt Igaunijā un Skandināvijā – novembra otrajā svētdienā.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija Latvijā iesaka to atzīmēt septembra otrajā svētdienā.
Diskusijā daļa sabiedrības atzīst, ka ģimeni veido divi līdzvērtīgi cilvēki un arī vīrieši un tēvi pelnījuši savu daļu atzinības un novērtējuma. Izskan arī viedoklis, ka Latvijas vīrieši šādu dienu tomēr nav pelnījuši.
Katrā valstī Tēva dienas tradīcijas ir atšķirīgas. Piemēram, ASV tajā tiek pievērsta liela uzmanība tēvu – dēlu attiecībām, bet Vācijā šo dienu vairāk svin vīru nekā ģimenes lokā.
