Tā vien šķiet, ka Valka pamazām veidojas par rakstnieku un dzejnieku pilsētu un, ja vien būtu tālie padomju gadi, kad Dubultos vārda mākslinieki pulcējās rakstnieku namā, tad Valka šai Jūrmalas vietai kļūtu nopietna konkurente.Esam jau rakstījuši gan par pašmāju literātiem, gan dzejnieku Pēteru Brūveri, kurš Rīgu nomainījis pret mūsu pilsētu. Kopš pērnā gada septembra Valku par savu dzīvesvietu izvēlējies arī dzejnieks un dramaturgs Normunds Rudzītis.Viņš noliedz, ka būtu radinieks citiem literātiem Rudzīšiem, piemēram, Meinhardam un Edmundam, tā esot tikai uzvārdu sakritība. Valku kādreizējais saulkrastnieks par savu mītnes pilsētu izraudzījies tādēļ, ka te mierīgāka un lētāka dzīvošana un, kā vismaz pašreiz uzskata, citur pārcelties vairs nedomājot. Saulkrastos kā kūrortpilsētā viss kļuvis pārlieku dārgs, mūžībā aizgājuši arī vairāki draugi, tādēļ dzejnieks izšķīries par dzīvesvietas meklēšanu citur.Mituši dzimtas senčiDramaturgs atzīst, ka Ziemeļvidzemē nav gluži svešinieks un šo pusi diezgan labi pazīst. “Manas dzimtas saknes arī ir no šīs puses. Kaut kas manī ir palicis no igauņu un Vidzemes līvu asinīm. Un, kad vajadzēja pārcelties, uzskatīju Valku par vispiemērotāko nākamo dzīvesvietu,” saka N. Rudzītis.Pēc vidusskolas pabeigšanas Saulkrastos, nākamais dramaturgs startēja uz Liepājas jūrskolu, bet to, kā pats saka, toreiz neļāva pabeigt “kultūras glābšanas biedrība” – KGB, kura aizlika kāju priekšā arī filoloģijas studijām Ļeņingradas universitātē. “Savu literāro izglītību ieguvu jauno autoru un jauno atdzejotāju seminārā, kurā darbojās Klāvs Elsbergs, Amanda Aizpuriete un citi mūsdienās pazīstami autori. Pirmo dzejoli radīju 10 gadu vecumā, bet apzināti pievērsties jaunradei sāku pusaudžu gados,” autors atceras savu pievēršanos rakstniecībai.Raksta visos žanrosPirmie tapuši lielākoties dzejoļi, jo tos bija vieglāk pierakstīt. Savukārt pašlaik sabiedrībā, kas seko līdzi literārajām norisēm, N. Rudzīti vairāk pazīst kā dramaturgu. Viņš ir Latvijas Dramaturģijas ģildes biedrs, sarakstījis vairāk nekā 20 lugas. Vienu no tām – “Tas vēl nav viss” – iestudējis Nacionālais teātris, bet raidlugu “Rekviēms” – Radio teātris. Dzejoļi periodikā publicēti kopš 1984. gada. Divi dzejoļu krājumi izlasāmi elektroniski. N. Rudzītis ir arī vairāku literāro konkursu laureāts. Līdztekus rakstniecībai nodarbojies ar grāmatu rediģēšanu.Jautāts, vai nav doma izdot grāmatu, dzejnieks atbild, ka slinkums meklēt sponsorus. Autors neuzskata, ka savā daiļradē galveno uzmanību būtu pievērsis dramaturģijai. Viņš raksta visu – lugas, stāstus, dzeju. Kādu noteiktu galveno tēmu rakstnieks savos darbos nevar nosaukt. “Man tādas nav. Rakstu par visu. Reiz man Līvija Akurātere par vienu lugu vaicāja, kas tas ir. Es centos paskaidrot, ka, pēc mana uzskata, ir divu veidu teātris – atspulgu un iztēles teātris. Pirmais ir tad, kad autors vienkārši noraksta notikumus no dzīves, bet iztēles teātrī dramaturgs rada pats savu pasauli. Es drīzāk piederu pie šī otrā veida,” spriež N. Rudzītis. Savā iztēlē viņš cenšas izveidot iespējami pilnīgāku pasauli, kurai nav jāatbilst mūsdienu dzīves noteikumiem, bet kurai skatītājs vai lasītājs var noticēt. Dažkārt šī pasaule balstās uz kādu mītu. Piemēram, lugā “Tas vēl nav viss” tāds ir Fausta motīvs. Ir arī darbs, kurā notikušais it kā asociējas ar Odiseja gaitām, citos par pamatu izraudzītas teikas.Nekad nav bijis viegliN. Rudzītis ar nožēlu atzīst, ka pašlaik sadarbība ar lielajiem teātriem ir ļoti nosacīta, var pat teikt, nav iespējama. “Pašlaik visi teātri lielākoties nodarbojas ar atražošanu. Zinu, ka daži pat oficiāli nolēmuši neiestudēt oriģināllugas. Tā šodien teātru dzīvē ir liela problēma, jo visi rūpējas tikai par finansiālu izdzīvošanu,” saka rakstnieks. Viņš piebilst, ka situāciju cenšas mainīt Dramaturģijas ģilde, bet tas veicas ļoti grūti. Pēc dzirdētā nenoturos un pavaicāju, vai mūsdienās viegli būt rakstniekam? Dramaturgs pasmaida un atbild ar pretjautājumu: “Kad tad bijis viegli? Reiz kādā saietā par to labi pateica Dramaturģijas ģildes vadītājs Dainis Grīnvalds – vajag sadalīt miljonu, tad atkal var rakstīt. Diemžēl tā miljona nav, viss jāpanāk pašu spēkiem. No valsts rakstniecībai nav nekāda atbalsta,” apliecina N. Rudzītis.Valsts maz rūpējas par kultūruValka, pēc autora domām, ir radošu darbību veicinoša pilsēta. Tās vide ir pateicīga rakstīšanai. Te tapuši jau vairāki dzejoļi. Visgrūtāk viņam rakstīt Rīgā, jo traucē tās burzma. N. Rudzītis ticies arī ar pilsētas teātra vadītāju Aivaru Ikšeli un pārrunājis iespējamo sadarbību. Diemžēl atkal nācies secināt, ka tā būs atkarīga no finansiālajām iespējām.Literārajā pasaulē N. Rudzītim ir vairākas personības, kuru darbi ir tuvi un kuri ietekmējuši arī viņa daiļradi. “Man patīk dzejnieki Ņurbulis alias Aivars Neibarts, Juris Kunnoss, mazliet Viks, dramaturģijā – Mārtiņš Zīverts, Rainis kā lugu autors. Visas pasaules mērogā to ir vēl vairāk,” saka dramaturgs.N. Rudzītis ir biežs viesis Valkas novada centrālajā bibliotēkā. Viņš arī atzīstas, ka joprojām lasa grāmatas, kaut daudziem tās ir izkonkurējis dators. Vērtējot sabiedriskās norises valstī, dramaturgs kā pirmo trūkumu min diezgan vienaldzīgo attieksmi pret kultūru. “Tai valsts pievērš maz uzmanības. Dzejnieks Brodskis savā runā, saņemot Nobela prēmiju, teica, ka rakstnieks ir valodas līdzeklis un labākā valsts pārvaldes forma ir bibliotēka. Tas nu tā, bet mums kultūrā zūd pati tās pamatvērtība – valoda. Viens no ceļiem, kā to izkopt, ir grāmatu tulkošana. Tā ir apsīkusi. Savulaik mēs – daži cilvēki no Dramaturģijas ģildes – par šiem jautājumiem runājāmies ar toreizējo kultūras ministri Helēnu Demakovu un radās cerība, ka gūsim atbalstu. Tomēr vēlāk visu finansējumu nogrieza,” stāsta N. Rudzītis.Savu pienesumu kultūrai dramaturgs ir gatavs sniegt arī tagadējā dzīvesvietā Valkā. Par to, ko literāts varētu darīt vai palīdzēt, viņš ir pastāstījis bibliotekārēm un saņēmis viņu piekrišanu sadarbībai.Viņam patīk izjust arī iespēju ātri nokļūt Igaunijā un baudīt Valgas piedāvājumus. Pats dramaturgs par to smej, ka šo prieku rada viņā palikušās igauņu asinis no senčiem. Katrā ziņā Valka N. Rudzītim kļuvusi par pilsētu, ko viņš uz ilgu laiku nolēmis saukt par savējo.
x x xstāvutā arī nekadneuzceltas pils drupāszīmētās debesīspietrūcis krāsas sauleitoties milzonīgs mēnessar ragiem uz lejutuvējā dīķīdūņas arpavisam drīzes deklarēšosrīta miglāx x xnebūšu akmenspilsētas laukumāvarbūt tusastapsi manikā ēnuklusā ielākā lietus lāsinegaisā lielāvarbūt turedzēsipēdējo spītīgokļavu lapunovembra vējāx x xpilsēta sniegātā kā tādairbe klusazvirbuļu zīlīšusarkankrūtīšutraucētā pusmiegāpilsēta sniegāar vārnāmbaložiem pīlēmģērboņa lāčasvītāpilsēta sniegāx x xaizvien ugunīgākaskļavu lapasstarp ietvi un maniesmu divus stāvus tuvākdebesīmx x xvalga valkasagaidaar rudens lieturaiņa ielādzejas dienu laikā
