Pavisam nesen internetā lasīju rakstu par skolēnu slodzi un uzdotajiem mājas darbiem. Pēc šīs publikācijas ziņu portāls “Tvnet” saņēmis daudzu, galvenokārt jaunāko klašu skolēnu, vecāku viedokļus par šo tēmu. Vecāki norāda, ka pirmo klašu skolēniem reizēm mājas darbu izpildei jāvelta vairākas stundas.
Pati esmu ceturtās klases skolnieces mamma un smejoties draugiem saku – esmu atsākusi mācības sākumskolā. Salīdzinājumā ar pirmajām trim klasēm šogad mājas darbu apjoms patiešām ir liels. Neatceros vairs savus skolas gadus šajā vecumā, bet nedomāju, ka bijām tik pārslogoti.
Mācību stundas šajā vecumā beidzas vidēji vienos divos dienā, tad stundiņa vai divas ir brīvas un sākas mākslas skola, citam tā ir mūzikas vai sporta skola un dejošana. Pārrodoties mājās pulkstenis rāda seši vakarā. Tā teikt, pilna darba diena mazam cilvēciņam. Laiks mājas darbiem.
Nevaru nepiekrist vecākiem, kuri rakstīja “Tvnet”. Atverot e-klasi – mājas darbs matemātikā, latviešu valodā, sociālajās zinībās projekts, gatavošanās kontroldarbam mūzikā. Reizēm, lai visu izdarītu, pienāk pusnakts. Citreiz bērns pārgurumā aizmirst izpildīt kādu mājas darbu vai to neveic perfekti glītā rokrakstā un saņem piezīmi.
Reizēm aizdomājos, vai joprojām ir svarīgi “iekalt” jauno vielu un pēc mirkļa “kalt” nākamo, kas nav radījusi ne izpratni, ne palikusi atmiņā, vai tomēr vairāk domāt par praktisko pusi. Atceros, ka Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs piedāvāja vairākus ekskursiju variantus (ūdens ceļš, koka stāsts) skolēnu grupām tepat pa novadu. Esmu pārliecināta, ka ar praktiskiem piemēriem ir jādažādo mācību process, tas tikai bagātinās bērnus.
