Tādu jautājumu mūspuses vēsturniekam, pašvaldības darbiniekam un Saeimas deputātei uzdeva “Ziemeļlatvija”, vēloties uzzināt viņu viedokli par pašreizējo situāciju valstī. Jāatzīst, tā ir saspringta un vairākas pazīmes liecina, ka krīze var ieilgt. Valdība meklē jomas, kurās vēl un vēl varētu samazināt finansējumu, strādājošo atalgojums nekļūst lielāks, apdraudētas ir pensijas, bet inflācija kāpj. Tās ir pirmās iespējamā sociālā sprādziena pazīmes.No ekspertiem vēlējāmies uzzināt, kas būtu jādara, lai situācija stabilizētos.
Valters Beldavs, Ērģemes pamatskolas vēstures skolotājsJāveido varavīksnes valdībaPašlaik grūti valdības darbā ieraudzīt kādu noteiktu scenāriju vai plānu valsts turpmākajai attīstībai, jo nav vienotības koalīcijā. Ja apvienība “Vienotība” nespēs ar otru lielāko partneri – Zaļo un Zemnieku savienību – vienoties par kopēju rīcību, tad nekas labāks valstī nav gaidāms. Nekāda iziešana no krīzes nenotiks arī pēc pašreizējā scenārija, kad valsti no tās grib izvest tikai uz strādnieku rēķina. Vēsturiskā pieredze skaidri norāda, ka ekonomisko krīzi var pārvarēt, samazinot nodokļus un necelt precēm cenas. Tas ļautu palielināties naudas apgrozījumam, un tā tiktu sperts konkrēts solis uz izeju no krīzes. Līdzīgs savulaik bija arī ASV prezidenta Franklina Rūzvelta plāns, kas ļāva Amerikai ekonomiski atkopties. Patiesība – jo mazāki nodokļi, jo vairāk naudas – ir neapstrīdama. Diemžēl mūsu valstī viss tiek darīts otrādi un sekas tam nav nekādas labās. Studenti jau ir izgājuši ielās, un te atkal jāpiesauc vēsturiskā pieredze, kas liecina – parasti pēc studentu protestiem liela daļa tautas iziet ielās. Norādes uz to jau ir. 24. martā brīdinājuma akciju gatavojas rīkot pasažieru pārvadātāji, iespējams, viņiem pievienosies arī zemnieki. Sabiedriskās aptaujas rāda, ka uzņēmēju optimisms krītas, bet tas nozīmē, ka arī viņu pacietības mērs drīz būs pilns.Pēc manām domām, valstī steidzami vajadzētu veidot varavīksnes valdību, iesaistot tās darbā arī “Saskaņas centru”. Tik liels kuģis gan būtu grūtāk stūrējams, bet tas veicinātu lielāku vienotību Latvijas izvilkšanai no pašreizējās bedres.
Gaidis Bogdanovs, Blomes pagasta pārvaldes vadītājsAicina iedzīvotājus būt optimistiemNesaredzu. Valstij šobrīd nav tādas programmas, lai izvestu mūs no krīzes. Viss tiek darīts spontāni un uz nodokļu maksātāju rēķina. Ir vēsturiski piemēri pasaulē, kā citas valstis izkļuvušas no ekonomiskās krīzes. Tāpēc ir vērts ieklausīties ekspertu ieteikumos. Pilnībā neatbalstu nodokļu paaugstināšanu, jo tas rada papildu slogu iedzīvotājiem. Ja turpinās celt nodokļus, prognozes par ekonomisko augšupeju nepiepildīsies. Piekrītu viedoklim, ka Latvijā nepareizi tiek tērēta Eiropas Savienības nauda. Spilgts piemērs tam ir Nodarbinātības valsts simts latu stipendiātu projekts. Ir izveidojusies situācija, ka cilvēki labāk izvēlas vieglāku darbu simts latu stipendiātu programmā, nekā no agra rīta līdz vēlam vakaram smagi strādā pie uzņēmējiem par minimālo algu.Domāju, ka daļa Eiropas naudas ir jādod uzņēmējiem, kuri varētu iesaistīties projektā. Saliekot kopā minimālo algu un projekta naudu, izveidotos pievilcīgāka samaksa.Domāju, ka liela daļa projektā iesaistīto bezdarbnieku var un māk vairāk, nekā strādāt ar slotu, grābekli vai sniega lāpstu.Neskatoties uz šo visu, esmu optimists. Blomes pagastā iedzīvotājiem ir dažāds noskaņojums – citi ir optimisti, bet daži nē, jo nav skaidrs, kam īsti maksā nodokļus. Mums jādomā, ko varam darīt kopā, lai uzlabotu situāciju, tāpēc aicinu būt optimistiem.
Ilze Vergina, Saeimas deputāte no partijas “Pilsoniskā savienība” apvienībā “Vienotība”Tikai soli pa solītimDroši varu sacīt, ka saredzu, jo rit nopietns darbs. Tas neiet viegli. Patiešām pašlaik esam situācijā, kādā nevēlamies būt. Uz attīstību jāvirzās soli pa solim. Uzskatu, ka premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks strādā ar entuziasmu un pragmatiski un, ja varētu vienoties par lietām ar vadošajiem politiskajiem spēkiem, būtu cits valsts attīstības scenārijs. Ir iesniegts daudz priekšlikumu strukturālo izmaiņu scenārijam, taču attīstībai jānotiek ar maziem solīšiem. Aiz katra rīcības plāna stāv cilvēki ar viņu problēmām, tāpēc arī ir tik grūti. Nav vienkārši griezt un samazināt. Protams, valsts tērē par daudz un ilgstoši tā nevar notikt.Es strādāju Sociālo un darba lietu komisijā un redzu procesus ikdienā. Esam smagā situācijā konsolidācijas vienošanās punktā starp politiskajiem grupējumiem. Visvairāk jādomā par ekonomikas atdzīvināšanu. Jāpārdomā simtlatnieku programma, jāplāno, kā vēl aktīvāk cīnīties pret ēnu ekonomiku. Mēs neesam par nodokļu celšanu, arī finanšu ministrs ne, taču naudas ir tik, cik tās ir. Strukturālajām reformām jāmeklē citi risinājumi. Mums nopietni jāpārskata pensiju sistēma valstī. Agrāk būvētā pensiju sistēma nav caurspīdīga, un cilvēki to nesaprot. Viņiem nav motivācijas iemaksāt naudu pensiju fondos. Strādājošie pašlaik nevar piepildīt sociālo budžetu. Uzskatu, ka pensiju sistēma nākotnē pārveidojama tā, lai nebūtu tik smagnēja. Ikvienam jābūt skaidrībai, kam un kur viņš ir iemaksājis nopelnīto. Mums būs jāatgriežas pie sociālā budžeta pārskatīšanas. Novelt visu uz uzņēmēju pleciem ir bezatbildīgi.
