Aida, mājsaimniece: – Es vienmēr eju balsot. Ir jāiet un viss.
Mudrīte, pensionāre: – Tas tik grūts jautājums. Par to vēl neesmu domājusi. Uzskatu, ka mana balss neko daudz neizmainīs.
Ingūna, skolotāja: – Es vēl domāju par to, tā varbūt būs spontāna rīcība. Ir vēl arī personīgās lietas, par kurām domāt.
Andris, strādā pārtikas rūpniecībā: – Īstenībā gribētos gan. Iešu tāpēc, lai vairs nebūtu jādzīvo Īrijā, un mani bērni varētu skolā iet šeit.
Gunta, pensionāre: – Iešu tāpēc, lai kaut kas mainītos. Un es ticu, ka mainīsies.
