Vēl tikai mēnesis palicis līdz pasaules galam, kā to paredz Šambalas orākuls. Interneta vietnes ir pilnas ar ziņām un komentāriem par iespējamo pasaules galu īsi pirms Ziemassvētkiem. Tādi kā es uz šīm lietām raugās ironiski, jo pasaules bojāeja ir sludināta neskaitāmi daudz reižu. Vēl komunistu valdīšanas laikā itin populāra bija anekdote par šo tēmu. Ja armēņu radio uzdots jautājums, ko darīt pirms pasaules gala, atbilde skanēja, ka jāietinas baltā palagā un lēnām jāvirzās uz kapsētas pusi. Nākamais jautājums bija – kāpēc lēnām? Uz to pareizā atbilde – lai nesaceltu paniku. Joks. Tomēr televīzijas kanālos aizvien biežāk redzam atsevišķus indivīdus un ģimeņu kopienas, kuri tic pasaules galam un demonstrē dažādus iespējamos izdzīvošanas veidus, tostarp uzkrājot milzīgas pārtikas un enerģijas resursus. Tas viss gadījumam, ja beidzas elektrība un sabrūk pasaules finanšu sistēma. Protams, filozofiski pasaules gala tēma ir bezgala interesanta, taču diezin vai kādas daudzmaz ticamas prognozes ir iespējamas, jo, kā rakstīts Bībelē, pasaules gals nav paredzams. Kristus saviem mācekļiem atzina, ka pat viņš nezinot, kad tas gaidāms, jo viss ir Tēva ziņā. Šambalas orākuls paredz, ka jau marta sākumā visas likstas būs beigušās un cilvēki varēs atgriezties normālā dzīvē ar elektrību, interneru un visām pārējām ierastajām ekstrām. Kā smejies, baltais palags nebūs vajadzīgs.
