No 11. maija līdz 9. jūnijam biedrība „Sargi valodu un Latviju” kopā ar Nacionālo apvienību „Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” vāc parakstus, lai rosinātu izmaiņas Satversmes 112. pantā. Tas paredz, ka valsts nodrošina bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību tikai valsts valodā, turklāt pamatizglītība ir obligāta. Parakstu vācēji vēlas, lai no 2012. gada 1. septembra pirmajām klasēm visās valsts apmaksātās izglītības iestādēs mācības notiktu latviešu valodā, programma tiktu ieviesta pakāpeniski katru nākamo gadu pirmajās klasēs. Ja savāks nepieciešamo parakstu skaitu, pieprasījumu likuma grozījumam iesniegs izskatīšanai Saeimā, rosinot rīkot referendumu. Tā rezultāti nav paredzami, jo sabiedrībā valda divējāda attieksme pret panta grozījumiem – par un pret.
Ingūna Johansone, laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktoreLikuma grozījumi – iespēja kļūt līdzvērtīgākiemEs piekrītu domai, ko, atbildot uz jautājumu – atbalsta vai neatbalsta referenduma rīkošanu par pāreju uz mācībām valsts valodā – reģionālo mediju pārstāvjiem, pauda Valsts prezidents Valdis Zatlers, proti, valodu nevar uzskatīt par apgrūtinājumu vai šķērsli, īpaši, ja tā ir šīs valsts valoda. Valodai katrā valstī ir jābūt tai, kas vieno cilvēkus.Ja mēs dzīvotu valstī, kurā visi labā līmenī pārvaldītu valsts valodu, tad cilvēki netiktu sadalīti latviski un krieviski runājošos. Manuprāt, šie likuma grozījumi, īpaši jau krievvalodīgiem cilvēkiem, ir jāuzskata nevis kā apdraudējums viņu brīvībai, bet kā iespēja, īpaši jau viņu bērniem un mazbērniem, kļūt vienlīdzīgiem, jo, ja visi jau no mazotnes Latvijā pārvaldīs latviešu valodu, nebūs cilvēku dalījuma pēc valodas principa. Šobrīd Latvijā daudzi nezina latviešu valodu, tādēļ notiek nevajadzīgs politisks cīniņš, kultivējot ideju, ka Latvijā ir tik daudz krievvalodīgo, ka tikpat labi te visi varētu runāt arī krieviski. Ak Dievs, kas gan tā būtu par Latviju?! Cilvēki baidās un atgrūž to, ko nesaprot vai nepārvalda. Ja izaugs jauna paaudze, kurai nebūs valodas barjeras kā viņu vecvecākiem, tad izzudīs arī tās problēmas, ko tagad skandina atsevišķi politiskie spēki, ka cits citu apspiež valodas dēļ.Manuprāt, vienīgais, par ko ir jādiskutē un nopietni jādomā, kā šī pāreja notiktu un kā bērni, kuru ģimenēs runā krievu valodā, viegli un bez problēmām iemācītos latviešu valodu. Jo agrākā vecumā bērnam māca valodu, jo labāki panākumi un vieglāka valodas apguve. Tikai jāizdomā gudra sistēma. Un daudz pūļu jāvelta sabiedrības informēšanai, lai cilvēki šo ideju neuztvertu kā piespiedu sankciju, bet kā valsts apmaksātu iespēju visiem valsts iedzīvotājiem nodrošināt vienādas iespējas. Vai mūsu politiķiem un ierēdņiem pietiks tik daudz prāta, to neņemos zīlēt, tāpat kā to, vai jautājums par valodu maz no apspriešanas nonāks līdz īstenošanai.
Vilis Poga, pensionārsBūs lieliskas iespējas konkurēt darba tirgū Es atbalstu referendumu. Uzskatu, ka pakāpeniska pāreja skolās uz mācībām latviešu valodā ir pareizs risinājums. Kāpēc valstij būtu jāfinansē skolas mazākumtautību valodās, ja šeit ir Latvija? Cik man zināms, tad daudzās pasaules valstīs mācības skolās notiek tikai valsts valodā. Piemēram, Vācijā ir daudz turku, taču visi turku bērni mācās vācu valodā. Arī mana brāļa meitas bērni Norvēģijā mācās norvēģu valodā. Latvijā procentuāli ir daudz skolu, kurās mācības notiek mazākumtautību valodās. Sevišķi Latgalē. Arī Rīgā un citās lielās pilsētās.Manuprāt, tas noved pie latviešu valodas degradācijas. Arī darbavietās pēc likuma visiem iestāžu vadītājiem un speciālistiem jāzina valsts valoda, bet daudzviet tā nenotiek. Varu minēt arī pozitīvu piemēru. Man zināma mazākumtautības ģimene savu dēlu izglīto latviešu valodā jau kopš bērnudārza. Šobrīd zēns runā latviski bez akcenta. Jau 3. klasē mācoties, viņš zina gan latviešu, gan krievu valodu un vēl apgūst angļu valodu. Pārvaldot trīs valodas, zēnam būs lieliskas iespējas konkurēt darba tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Nadežda Možarova, Valkas pamatskolas direktoreVisvērtīgākais ir vesels un izglītots cilvēksKopumā esmu pret referendumu, īpaši šodienas ekonomiskajos apstākļos. Jebkurš referendums, parakstu vākšana prasa lielus līdzekļus. Vai nebūtu lietderīgāk šo naudu novirzīt bērniem, nopirkt mācību grāmatas (pašreiz vienam skolēnam ir iedalīti tikai 69 santīmi gadā mācību grāmatu iegādei)?!Strādājot izglītības sistēmā vairāk nekā 40 gadu, varu apgalvot, ka visvērtīgākais ir vesels un izglītots cilvēks. Nav svarīgi, kādā valoda viņš ir mācījies. Nav apspriežams jautājums par valsts valodu. Valsts valoda ir latviešu valoda, un mūsu valstī tai ir jābūt vienai. Te nekādi referendumi nav vajadzīgi. Es saprotu, ka, ja notiks referendums par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, tad opozīcija ierosinās referendumu par krievu valodas citu statusu. Vai tās nav tikai politiskās spēles?Mūsu skolā mācību valodas jautājums nav aktuāls. Mēs piedāvājam pamatizglītības programmas gan latviešu, gan krievu valodā. Vecāki pēdējos gados izvēlas programmu latviešu valodā. Tā ir demokrātiska izvēle. Skolai jāpalīdz bērnam apgūt valodas un iegūt zināšanas. To mēs arī darām.
