Drīz Smiltenes skolās uz sapulcēm dosies policisti, lai informētu audzēkņu vecākus par problēmām un risinājumiem nepilngadīgo noziedzības jomā. Līdzīgas tikšanās gaida skolēnus. Tas ir pirmais rezultāts sanāksmei, kurā tikās Smiltenes novada pašvaldības un skolu sociālie pedagogi, bāriņtiesu locekļi un citi speciālisti.
Alkohola lietošana, smēķēšana, sīkas zādzības veikalos, svešas mantas bojāšana, apstādījumu postīšana, automašīnas vadīšana bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām – tos kā izplatītākos nepilngadīgo likumpārkāpumus Vidzemē, tai skaitā Smiltenē, nosauc Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā inspektore Vineta Kaģe.Aizpilda tukšumu ģimenēUz pirmo sanāksmi Smiltenē aizvadītajā nedēļā V. Kaģe un viņas kolēģe, policijas vecākā inspektore Dace Jukāma uzaicināja novada Izglītības pārvaldes, Sociālā dienesta un bāriņtiesas speciālistus. Ir jāstrādā visiem kopā, lai bērnus novirzītu no likumpārkāpumu ceļa, taču pirmie, kuri ir atbildīgi par saviem bērniem, ir viņu vecāki, uzsver policistes. Tālab arī sanāksmē nolemts doties uz vispārējās un profesionālās izglītības skolām Smiltenē un tikties ar audzēkņu vecākiem. Ar valsts policiju šajā jomā sadarbosies Smiltenes novada pašvaldības policija.Dažreiz policistēm rodas jautājums, vai nepilngadīgo vecāki maz zina, ka viņu atvases līdz 18 gadu vecumam nedrīkst smēķēt un lietot alkoholu, arī mājās ne. To nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likums. “Ir bijuši gadījumi, kad nepilngadīgais man saka, – bet ar mammu kopā alkoholu taču var lietot? Tad atbildu, – ja es to dabūšu zināt, tad izvērtēsim arī tavas mammas rīcību, ka viņa to pieļauj,” saka V. Kaģe. Pārsvarā nepilngadīgie Vidzemē izdara administratīvi sodāmus pārkāpumus, taču ir reģistrēti arī smagāki noziegumi. Kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma. Sods var būt nosacīta vai reāla brīvības atņemšana. Mazgadīgie likumpārkāpēji nāk gan no sociāli nelabvēlīgām, gan labi situētām ģimenēm. “Tādās ģimenēs vecākiem šķiet, ka nauda var atrisināt visu. It kā bērns tiek nodrošināts, bet viņam ir emocionāls un garīgs tukšums. Nav ar ko parunāt. Tad uzrodas draugi, kuri ievelk avantūrās. Savukārt bērniem no maznodrošinātām ģimenēm ir vēlme iegūt tādas pašas mantas kā citiem vienaudžiem. Viņi arī vēlas sevi apliecināt. Izdarīšu ko sliktu, piemēram, izsitīšu mašīnai logu un būšu krutais čalis kompānijā,” piemēru min V. Kaģe. Vai jauniešiem tiešām nav ko darīt?Smiltene ar divām vidusskolām, tehnikumu un profesionālo vidusskolu ir izteikta jauniešu pilsēta, taču viņiem vakaros nav ko darīt un daudzi aiz bezdarbības klīst pa ielām un pulcējas Baznīcas laukumā, uzskata Smiltenes ģimnāzijas sociālā pedagoģe Ligita Kukurāne. Tādējādi arī veidojas vide varbūtējiem likumpārkāpumiem.“Vajadzētu izdomāt kādu projektu, kur iesaistīt pusaudžus un jauniešus, lai viņi brīvo laiku pavadītu saturīgi, piemēram, vasarā vāktu ārstniecības augus. Būtu ģimenēm atbalsts, un arī paši nopelnītu sev naudiņu,” spriež L. Kukurāne.Smiltenes centrā vakaros patiesi manāmi vecāko klašu skolēnu bariņi. “Jauniešiem pēc būtības nav ko darīt, izņemot tos, kuri nodarbojas ar sportu. Nekas interesants nenotiek,” saka smiltenietis Andris Bērziņš (19 gadu). Viņš nevar uzreiz pateikt, ko tieši jauniešiem Smiltenē vajadzētu piedāvāt, bet tam jābūt kaut kam interesantam, aktīvam. “Vajag jaunu cilvēku, aktīvistu, kurš darbotos un nāktu ar jaunām idejām,” spriež A. Bērziņš.“Ja jaunietis grib ko darīt, tad Smiltenē viņam ir daudz iespēju sportā un pašdarbībā. Vajadzīga tikai pašu vēlme darboties,” savukārt uzskata novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.
