Biedrības “Atbalsts Valkas ģimenēm” rotaļistabā “Mana kabatiņa” darbojas vasaras bērnudārzs. Citi pilsētas bērnudārzi šobrīd ir slēgti. Par audzinātājām strādā brīvprātīgās, un viņas nekādu atlīdzību nesaņem.
“Ideju par vasaras bērnudārza grupiņas atvēršanu ar domes atbalstu īstenojām jau pērn. Daudzas bērnu mammas, kuru atvases apmeklēja rotaļu istabu, bija sarūgtinātas, ka jūlijā nav, kam pieskatīt bērnus. Tā arī sākām. Nākamgad lūgsim domei līdzfinansējumu, lai audzinātājām varētu kaut nedaudz atlīdzināt. Gribam būt noderīgi savai pilsētai,” pauž vasaras bērnudārza idejas autore “Mana kabatiņa” vadītāja Ilze Leicāne.Piektdien bērnudārzā bija tikai četri mazuļi, taču, kā “Ziemeļlatvijai” pastāstīja audzinātāja Viktorija Skriaba, piektdienās parasti vecāki rod citas iespējas uzraudzīt savus bērnus. Otra audzinātāja Laura Kairiša piebilst, ka rekords esot 10 bērni vienā dienā. Vēl ar bērniem strādā Liene Krievupe. Bērnudārza darba laiks ir no pusastoņiem līdz pussešiem.Uz mežu pēc ogām“Es nezinu, kas šajā bērnudārzā notiek, taču maniem mazbērniem Reinim un Renātei tur ļoti patīk. Ja agrāk celšanās no rīta mums bija problemātiska, tad tagad bērni to dara ar prieku. Abiem audzinātājas ļoti patīk,” stāsta mazuļu vecmāmiņa Anita Strapcāne. Viņa ir nobažījusies, vai mazbērni tikpat priecīgi dosies uz pastāvīgo bērnudārzu.“Mūsu darbu apgrūtina tas, ka bērnu vecums ir lielā amplitūdā – sākot no gada līdz septiņu gadu vecumam. Atrast visiem kopēju nodarbi ir grūti,” stāsta L. Kairiša. Taču tūlīt piebilst, ka trijatā galā tiekot ļoti labi.Bērni ir ļoti atšķirīgi. Daži ir klusi, neaktīvi, taču audzinātājām izdodas viņus padarīt dzīvīgākus. Abas domā, ka bērniem tur patīk. Mazuļi “Kabatiņā” ierodas ap pulksten astoņiem un tūlīt ietur brokastis. Pēc tam notiek kāda radoša nodarbība. Pulksten 10 visi dodas pastaigā. Pēc tās bērniem ir laba apetīte, tāpēc pienācis laiks pusdienām. Plānā nākamā ir diendusa. Šim nolūkam ir matracīši. Daži vecākie gan neguļot, taču mazākie gan. Pēcpusdienā bērniem ir brīvs režīms, un viņi paši izvēlas rotaļas. Dažkārt iet arī ārā. Visiem ļoti patika iet uz mežu pie estrādes, kur var salasīt meža zemenes un mellenes. “Katrs paņēma līdzi krūzīti, lai to piepildītu ar ogām. Kāds gribēja lasīt mammai, bet paši vien noēdām,” stāsta audzinātāja Viktorija.Saskarsme ir interesantaGrupiņā bērni mainās. Nav tā, ka nāk vieni un tie paši. Uzturēšanās bērnudārzā maksā divus latus dienā. Parasti tos samaksā no rīta, kad bērns atvests pieskatīšanai. Laura priecājas, ka arī viņa ir ieguvēja, jo var paņemt līdzi savu bērnu un mazais var rotaļāties kopā ar citiem. “Nekāda peļņa, protams, te nesanāk, taču laiks ir aizpildīts lietderīgi un saskarsme ar bērniem ir tik interesanta. Mēs no viņiem iemācāmies arī kaut ko jaunu. Trīs, četrus un piecus gadus vecie runā tādas gudrības, ka nenobrīnīties. Tas bērniem ir interesantākais vecums,” smaida abas audzinātājas. Viktorija atceras Danielu, kurš katru dienu bija sagatavojis kaut ko jaunu, lai parādītu audzinātājām. Protams, ar gadu vecu bērnu ir lielāka ņemšanās. Laura bilst, ka bērnudārzu regulāri apmeklē divi divgadīgi puikas, taču viņi paši prot gan ēst, gan apmeklēt labierīcības. Acīmredzot vecāki visu jau iemācījuši. I. Leicāne uzskata, ka rotaļu istaba ir tieši tik liela, lai uzņemtu līdz 10 bērniem.
