Guna Dātava, Līga MežuleLīdz Jāņiem palikušas tikai dažas dienas, tāpēc laikraksts „Ziemeļlatvija” intervēja Valkas iedzīvotājus, lai uzzinātu, kā viņi svin Jāņus un kādi plāni ir šogad. Vēlējāmies noskaidrot, kādas Jāņu svinēšanas tradīcijas ievēro dažādu paaudžu pārstāvji. Ne katrs svinētājs zina Jāņu patieso nozīmi. Folkloriste Ilga Reizniece ir teikusi, ka visas Līgo nakts tradīcijas ir vienlīdz svarīgas, tādēļ izdalīt kādu minimālo Līgo un Jāņu tradīciju komplektu, kas būtu jāievēro katram līgotājam, ir praktiski neiespējami. Kā būtu jāsvin Jāņi? Līgo svētku nozīme ir dzīvības atjaunošanā, tas ir pastiprināšanas rituāls – saules grieži. Lauku, mājas, Jāņa, saimnieka, saimnieces aplīgošana nozīmē gan aizsardzību, gan kopēja dzīves ritma iekustināšanu. Pirms Jāņiem darāmie darbiPirms Jāņiem vīriem ir svarīgs uzdevums – sagādāt meijas un ozolzarus vainagiem un māju rotāšanai, malku ugunskuriem un sienu uguns ritenim. Pārējie ģimenes locekļi kopj māju, slauka pagalmu, ravē dārzu, ierīko vietu Līgo nakts svinībām, sien sieru un brūvē alu. Protams, Jāņos neiztikt arī bez mielasta – pašu sieta siera, brūvēta alus, pīrāgiem, dažādiem, vēlams apaļiem, plāceņiem un raušiem, pašceptas maizes un maizītēm, pirmajām zemenēm. Tā kā Jāņi ir attīrīšanās laiks, nozīmīgs rituāls ir pirtī iešana, peroties cilvēks attīra savu miesu un garu. Saplūktajām jāņuzālēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas īpašības, tāpēc ar tām rotā mājas, palīgēkas, arī mājlopus. Cilvēki liek vainagus, jo tie ir dabas svētības, skaistuma, spēka un mūžības simbols, tādēļ līgot vajadzētu ar vainagu galvā.Izrotāta māja ar puķēm, zālēm un meijām dod enerģiju mājā mītošajiem cilvēkiem. Jāņu vakarā jāiziet cauri trīs vārtiem. Vārtus taisa mājas pakalnā no divām bērzu meijām, kas galotnēs saliktas kopā. Trešie vārti ir domāti jāņubērniem. Nedrīkst aizmirst arī mazgāties rīta rasā, jo tai esot dziedinošs spēks, tāpēc pa to jābrien basām kājām, saskaņā ar ticējumu tad būs nauda pastalās.Saules un tās ceļa godināšanaVasaras saulgriežos ir ļoti būtiski godināt sauli, vakarā to pavadot, no rīta sagaidot. Lai godinātu saules ceļu, jāizgatavo uguns ritenis un Līgo vakarā, kad noriet saule, tas degošs jāripina no kalna. Latvijā Jāņi asociējās ar lāpu gājieniem, jo uguns ir auglības nodrošinātājs un aizsargs pret ļaunumu, tāpēc aizdedzinātās lāpas ņēma līdzi arī ejot aplīgot citus līgotājus. Negulēt Jāņu nakti un sagaidīt saullēktu – ir saulei veltīts rituāls, tādēļ saule jāsagaida tieši ar dziesmām.Kā svinam mūsdienās?Valkas ģimnāzistes – Dina, Viktorija, Annija un Ginta – teica, ka no senajām Jānu tradīcijām labprāt ievēro vainagu pīšanu, mājas rotāšanu, lekšanu pāri ugunskuram, saullēkta sagaidīšanu, pīrāgu cepšanu, siera siešanu, neizpaliek arī alus baudīšana. “Jāņu vakaru sākumā parasti pavadām ģimenes lokā, taču, saulei rietot, dodamies sauli sagaidīt kopā ar draugiem. “Jāņus vislabāk ir svinēt laukos, pie dabas,” atzina meitenes. „Līgo vakarā arī kārtīgi uzdziedam Jāņu dziesmas, bet kaimiņu aplīgošana gan vairs nav tik populāra.” Dina, Annija un Ginta apgalvoja, ka, skatoties „Skroderdienas Silmačos, liekas, ka gatavošanās un Jāņu svinēšana bijusi daudz interesantāka kā mūsdienās, savukārt Viktorija uzskata, ka arī mūsdienu Jāņu svinēšanas paradumiem nav ne vainas. Uzklausījām arī vecāka gadagājuma iedzīvotājus, kuri atzina, ka sirdī vēl jūtas jauni. Izzinājām, kā Jāņus svinēja jaunībā un tagad.Dzintra ar ģimeni Jāņus cenšas svinēt pēc senajām latviešu tradīcijām. „Braucu pie bērniem un mazbērniem, visi kopā svinam laukos. Paši svarīgākie darbi ir uzkopt, izrotāt māju, siet sieru, cept pīrāgus un maizītes, ar mazmeitu kopā pinam vainagus. Agrāk paši brūvējām alu, bet tagad pērkam, kādreiz uzcepam arī šašliku. Jaunieši tāpat kā mēs jaunībā iet pirtī, lec pāri ugunskuram.” Dzintra uzskata, ka viena no jaukākajām tradīcijām ir kaimiņu aplīgošana, bet „jaunie gan ir tādi kautrīgi uz dziedāšanu”. Dzintra zina, ka patieso Jāņu garu var izjust tikai laukos. Ludmila atceras: „Agrākos laikos svarīgākais Jāņos bija iet aplīgot kaimiņus, gājām no mājas uz māju un skatījāmies, vai pagalms sakopts un dārzi izravēti. Tie ir darbi, kas noteikti līdz Jāņiem jāpaspēj izdarīt. Jāņu mātei un tēvam ar dziesmu prasījām alu un sieru, viss kā Jāņos pieklājas.” Ludmillai Līgo dziesmām vārdi nemaz nav aizmirsušies. Viņa intervijas laikā nekautrējās izdziedāt dažas rindas. Ludmila uzskata, ka tagad jaunajiem Jāņos vajag tikai piedzerties, nemaz nezinot Jāņu nozīmi un tradīcijas. „Protams, ir jau arī jaunieši, kas labprāt gan sien sieru, gan pin vainagus, lec pāri ugunskuram, bet tādu ir maz,” apgalvo Ludmila, „Kā ierasts katru gadu, Jāņus pavadu laukos, jauki, ka ir tāda iespēja, bet tiem, kas svin Jāņus pilsētā, labi, ka ir pasākums estrādē.” Laikraksts „Ziemeļlatvija” lasītājiem novēl lustīgu līgošanu!
