Pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis klātesošos brīdināja, ka no šodienas viņš nedēļu būs spiests pavadīt mājās iegūto traumu dēļ otrdienas vakarā notikušajā ceļu satiksmes negadījumā.
Sēdes sākuma mānīgo mierīgumu satricināja nākamās piecpadsmit minūtes. Tās izvērtās īstā politiskā teātrī.
Izveido īpašu komisijuPirms deputātu balsojuma par sēdes darba kārtības apstiprināšanu, A. Sjademe aicināja klātesošos neatbalstīt to. Viņš pauda bažas, ka veselības stāvokļa dēļ V. A. Krauklis, lemjot novadam tik svarīgus jautājumus, var pieņemt neadekvātus lēmumus.Kā pirmo iemeslu darba kārtības neapstiprināšanai A. Sjademe minēja to, ka nav ētiski izskatīt novada domes izpilddirektora vietnieka Gunta Bašķa jautājumu – iespējamo atlaišanu no amata – viņa slimības laikā. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka pēc V. A. Kraukļa ievēlēšanas novada domes priekšsēdētāja amatā, līdzšinējais novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis zaudēja amatu un tikai apstiprināts izpilddirektora vietnieka amatā. Deputāts uzskata, ka novada dome ir uzsākusi cīņu pret nacionālās apvienības saraksta biedriem, mēģinot tos “izēst” no pašvaldības, kā arī pret G. Bašķi esot novērojams bosings (darba devēja īstenots psiholoģisks terors). Skaidrības labad jāmin, ka apspriešanai jautājums par izpilddirektora G. Bašķa rīcību līdz deputātu zināšanai dienas kārtībā nonāca pēc tam, kad viņš pirms kāda laika bija izteicis draudus novada izpilddirektoram Aivaram Cekulam. Par izteiktajiem draudiem A. Cekuls ir iesniedzis iesniegumu policijā, kā arī informējis pašvaldības vadītāju. Šo acīmredzami skaļo vārdu pārmaiņu ir dzirdējušas arī divas pašvaldības darbinieces, par ko V. A. Krauklim iesniegušas rakstisku apliecinājumu. Pēc šī incidenta pašvaldības vadītājs lūdzis G. Bašķim uzrakstīt paskaidrojumu. To amatpersona ir uzrakstījusi, kā paskaidroja V. A. Krauklis, uz ‘’četrām lapaspusēm ar daudziem juridiskiem terminiem”. Viņš atzina, ka ir jau pieradis pie sev veltītiem dažādiem epitetiem un G. Bašķa izteiktos vārdus neuztver nopietni kā draudus, tomēr domes darbiniekiem ir jāievēro pieklājības normas pret saviem tiešajiem vadītājiem – šajā gadījumā pret A. Cekulu un V. A. Kraukli. Novada vadītājs atklāja, ka pirms G. Bašķa apstiprināšanas amatā viņiem bijusi ilga saruna par atbilstību amatam, jo jau pirms tam bija saņemti vairāku iedzīvotāju un pašvaldības struktūrvienību vadītāju iebildumi par G. Bašķa darba un runas stilu. G. Bašķis esot solījies mainīties, diemžēl solījums pārāk ātri ticis lauzts. Šajā sēdē deputāti neizlēma par G. Bašķa atstāšanu vai atlaišanu no amata. Pēc pašvaldības vadītāja ierosinājuma deputāti vienbalsīgi piekrita izveidot komisiju, kas no juridiskā, nevis politiskā viedokļa izvērtēs šo konfliktu un tajā iesaistīto personu rīcību. Komisijā strādās pašvaldības juriste Aija Jurjāne, Personāla nodaļas vadītāja Līga Metuzāle un deputāts Ernests Lībietis. Deputāti nolēma, ka pēc komisijas izvērtējumu G. Bašķi aicinās uz kādu no novada domes sēdēm, lai viņu uzklausītu un lemtu par tālāko darbības plānu. To, vai šo jautājumu par G. Bašķa rīcību deputāti izskatīs slēgtā vai atklātā domes sēdē, arī būs pašiem vien jāizlemj. Ierosinājums par šī jautājuma izskatīšanu slēgtā sēdē izteica jaunais Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons.
Vai saimniekos privātais investors? Tāpat A. Sjademe iebilda par to, ka šajā sēdē izskatīšanai tiek iekļauts jautājums par novada domei piederošo SIA “Vidzemes slimnīca” kapitāldaļu 24,88 procentu apmērā pārdošanu. Pēc deputāta domām, tas tiek darīts tikai ar vienu nolūku, lai Valkā slēgtu aprūpes nodaļu un iedzīvotājus atstātu bez pienācīgas medicīniskās aprūpes. Šo apgalvojumu mēģināja atspēkot V. A. Krauklis, norādot, ka novada domei nav izšķirošas ietekmes kapitālsabiedrībā, tādēļ nav iespējams ietekmēt SIA “Vidzemes slimnīca” dalībnieku lēmumus. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka līdzšinējo citu medicīnisko iestāžu daļēja vai pilnīga nonākšana privātu investoru rokās ir sekmējusi minēto uzņēmumu attīstību. Viņš cer, ka šāda veida lēmums varētu pozitīvi ietekmēt SIA “Vidzemes slimnīca” darbību Valkā, nodrošinot iedzīvotājus ar pieejamākiem un mūsdienīgākajiem medicīniskajiem pakalpojumiem. V. A. Krauklis kā pozitīvu piemēru minēja Aizkraukles slimnīcu, kuras darbība piecu gadu laikā kā “diena pret nakti” mainījusies pēc tam, kad iesaistījās privātais investors, kas darbojas medicīnas jomā. Novada vadītājs ir personīgi devies iepazīties ar Aizkraukles slimnīcas darbu, tāpēc ir pārliecinājies, ka šis solis par kapitāldaļu pārdošanu novadam varētu nest pozitīvus augļus. Viņš atgādina, ka pirms kapitāldaļu pārdošanas ir jāveic novada domei piederošo kapitāldaļu novērtēšana, palīgā pieaicinot profesionālas auditorkompānijas. Pēc tam tiks rīkota atklāta izsole, kurā pirmpirkuma tiesības būs Valmieras pašvaldībai. Pēc V. A. Kraukļa izskaidrojuma, deputāti nolēma konceptuāli atbalstīt šo kapitāldaļu pārdošanu.
Paziņo par atkāpšanos no amataNacionāli noskaņotais deputāts A. Sjademe iebilda arī par atļaujas sniegšanu savienot amatus novada domes priekšsēdētāja vietniecei izglītības, kultūras, sporta un ārējo sakaru jautājumos Undai Ozoliņai. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka U. Ozoliņa veic ne tikai pašvaldības deputātes un novada domes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus, bet arī ikdienā strādā Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013. gadam Apvienotā tehniskā sekretariāta vadītājas amatā. Sākotnēji bija iecerēts, ka deputāti sniegs atbalstu, lai kolēģe varētu savienot novada domes priekšsēdētāja vietnieces amatu ar savu “maizes” darbu. Taču V. A. Krauklis atzina, ka diemžēl pēc A. Sjademes ziņojumu nosūtīšanas vairākām valsts uzraudzības iestādēm, pašlaik notiek U. Ozoliņas darbības izvērtēšana. Proti, tiekot kopēti projektu “kalni”, lai pārbaudītu iespējamo interešu konfliktu gadījumā, ja U. Ozoliņa piedalījusies projektu līdzekļu piešķiršanā Valkas novada attīstībai. V. A. Krauklis uzskata, ka ir izveidojusies absurda situācija, tāpēc tas noteikti atsauksies arī uz novada attīstību. Turklāt velti tiekot tērēts valsts amatpersonu laiks un nauda, lai izvērtētu šo mākslīgi radīto situāciju.Savukārt pati U. Ozoliņa pirmdien domei iesniegusi iesniegumu ar paziņojumu par atkāpšanos no novada domes priekšsēdētāja vietnieces amata. Likuma “Par pašvaldībām” 66. pants nosaka, ka domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var atkāpties no ieņemamā amata, rakstveidā paziņojot par to domei. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks turpina veikt savus pienākumus līdz nākamajai domes sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek iecelts jauns priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. “Ar smagu sirdi”, kā šo balsojumu novērtēja V. A. Krauklis, deputāti pieņēma lēmumu par U. Ozoliņas atbrīvošanu no novada domes priekšsēdētāja vietnieces amata.
