Otrdien Valkā, Lugažu laukumā, notika tradicionālais bluķa vilkšanas pasākums. Viesos pie mājiniekiem – folkloras kopas “Sudmaliņas” – bija ieradusies Jērcēnu pagasta folkloras kopa “Mežābele”.
“Cilvēki vienmēr satraucas par dabas apstākļiem, taču tie nekad nav bijis šķērslis svinēšanai nedz mūsu senčiem, nedz mums tagad. Kas tad ko ārā neiziet, ja grādi ir plusos. Lietus taču ir liela bagātība un auglības veicinātājs. Kāda nu daba ir, tāda jāņem par labu,” smaida “Sudmaliņu” vadītāja Skaidra Smeltere.
Sadarbošanās ir saskanīgaTie cilvēki, kuri atnāca uz bluķa vilkšanu un sadancošanu, piedzīvoja lielisku vakaru latviskā garā. Senāk bluķi vilka no mājas uz māju, lai tajā uzkrātos visas aizvadītajā gadā piedzīvotās nedienas. Kad visi bija paguruši, pie pēdējās mājas bluķi sadedzināja. Visi priecājās par saules pakāpšanos debesu jumā ziemas saulgriežu laikā. Sena tradīcija šajā ugunī liek sadedzināt arī izkaltētos Jāņu vainadziņus un graudu vārpas, lai nākamajā gadā nekā netrūktu.“Sudmaliņu” sadarbošanās ar Artas Šomases vadīto Jērcēnu “Mežābeli” bija ļoti saskanīga. “Vidzemes pusē nav daudz folkloras kopu. Visā Latvijā ir tikai apmēram 2000 folkloristu. Esam pateicīgi “Mežābelei” par piedalīšanos, jo īpaši sievām ļoti cienījamos gados. No viņiem varam mācīties,” pauž S. Smeltere. Viņa akcentē, ka šajā laikā it kā notiek kristiešu pretošanās un norobežošanās no senajām latvju ieražām. Tās ir ļoti senas tradīcijas, tāpēc nedrīkstam tās zaudēt. Nevajag vienā katlā likt ticību un tradīcijas. Abas ir lielas vērtības.
Laiks aizrit nemanot“Šis bija riktīgi labs pasākums. Vienā brīdī meitenes man sacīja, ka ir jau pulksten 10. Visi bija tā aizrāvušies, ka nemanīja, kā aizrit laiks. Lustējāmies, dziedājām, stāstījām pašu piedzīvotus stāstus par vilkiem, ķekatniekiem un iešanu čigānos. Vakarēšana patiesi bija interesanta. Lecām pāri skaliem. Tas pārauga īstās sacensībās,” uzskata A. Šomase. Viņa ir ļoti pateicīga Skaidrai Smelterei par ilgstošo un skaisto draudzību starp abām kopām. Valcēnieši vairākkārt ir kuplinājuši pasākumus Jērcēnos vasaras saulgriežos, bet ziemas saulgriežus abas kopas sagaida Valkā. Arta uzskata, ka citādi nemaz nevar būt, jo ir tuvākie un uzticīgākie nāburgi.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
