Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, kurai seko Lieldienas. Katrai dienai ir īpaša nozīme.
Zaļā ceturtdienaZaļā ceturtdiena daudzviet tiek saukta par Svēto ceturtdienu jeb Lielo ceturtdienu, un kristieši šajā dienā atzīmē Svētā vakarēdiena rašanos, jo, kā vēsta Bībele, Jēzus ar saviem mācekļiem ieturēja pēdējo maltīti, daloties maizē un vīnā. Baznīcā šis rituāls iemantojis īpašu nozīmi. Kāpēc pie mums šo dienu sauc par Zaļo ceturtdienu, nav viennozīmīgas atbildes, taču garīdznieki apgalvo, ka tam nav nekādas saistības ne ar zaļo cerību krāsu, ne ar tautas ticējumu, ka šajā dienā neko nedrīkst mājās nest, kas noplūkts dabā.Lielā piektdienaDiena, kad Jēzus tiek sists krustā. Jēzus ir apsmiets un nozākāts, tuvāko draugu nodots. Ar ērkšķu vainagu – jaunās ķēnišķības simbolu – galvā viņš dodas uz Golgatas kalnu, kas atradās mazliet ārpus Jeruzalemes, nesdams savu krustu. Jēzus krusta ciešanu laikā visapkārt satumst, droši vien to var dēvēt par cīņu ar ļauno – caur savām ciešanām Jēzus taču atbrīvo visu cilvēci no grēka varas. Šajā dienā valdošā ir violetā – ciešanu – krāsa. Lielajā piektdienā tradicionāli notiek arī tā sauktie Krusta ceļa gājieni, kas, pieminot Jēzus krusta ceļu, pulcina kopā ticīgos no dažādām konfesijām, lai kopīgi nožēlotu grēkus un vienotos lūgšanās.Lielajā piektdienā baznīcas tērpjas melnā krāsā, tiek izdzēsti kroņlukturi, dziesmas skan bez pavadījuma. Katrā draudzē šīs tradīcijas gan atšķiras, jo tās ir cilvēku pašu noteiktas. Klusā sestdienaPati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam aizvelts liels akmens priekšā.Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Neskan ērģeles, un klusē zvani. Pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki.Pirmo reizi ValkāLieldienās Valkas luterāņu dievnamā notiks nakts vigīlija. Lieldienu nakts ir pāriešanas nakts no nāves dzīvībā. Tā ir būtiskākā nakts, kādu cilvēce ir piedzīvojusi. Tādēļ Kristus draudze to sagaida, dievnamā svinot Lieldienu vigīliju. Vigīlija ir vārds no latīņu valodas un nozīmē – būt nomodā. Latvijā šī tradīcija ir ienākusi salīdzinoši nesen. Kā atzīst Valkas draudzes priekšniece Anna Dreimane, viņa īsti nezinot, kā ieviesās šī tradīcija, jo Bībelē sacīts, ka sievas saullēktā devās pie Jēzus kapa.Vigīlija Valkā notiks pirmo reizi. Tieši pēc pusnakts no sestdienas uz svētdienu dievnamā ienesīs Lielo Lieldienu sveci, iededzinās mazās sveces, viss kļūs gaišs un skanēs mūzika. Altāris no melnās noskaņas pārtaps baltā. Tas būs vizuāli aizraujošs rituāls, un pirms pusnakts visi tiek laipni gaidīti dievnamā.Tas jums sagādās prieku“Ziemeļlatvijas” lasītājiem īpašu uzrunu ir sagatavojis mācītājs Ģirts Kalniņš.“Pasaule šodien runā par zemestrīcēm, kas nes postu, ciešanas un nāvi. Neizpratnē un atbildes gaidot, mūsu skati ir pievērsti debesīm – kādēļ Dievs to pieļauj? Arī Lieldienu rīts runā par zemestrīci, bet ne par bēdām un nāvi, bet daudz vairāk par prieku, jo Tas, kuru meklē, nav miris, Viņš ir augšāmcēlies.Kristus ir augšāmcēlies patiesi, patiesi. Gribētu novēlēt valcēniešiem, lai katrs viens no mums šajās Lieldienās ir kaut nedaudz satricināts. Lai Lieldienu sirds zemestrīce ļautu pacelt skatus no ierastā, ikdienišķā, zemišķā. Atļausim eņģelim noņemt akmeņus arī no mūsu sirds durvīm, lai augšāmceltais varētu arī mums pavēstīt, ka nāve ir aprīta uzvarā, ka Viņa ciešanas un krusts sniedz mums dzīvību. Visas nelaimes, slimības, posts un nāve pasaulē ir ienākušas cilvēku grēka dēļ. Tādēļ atļausim, lai Viņš salabo to, ko cilvēks ir sabojājis. Kristus ir ne tikai ceļš pie Tēva, bet arī pie otra cilvēka, pie Dieva dotās īstenības. Tur, kur cilvēki pulcējās ap Viņa vārdu, tur ir miers, mīlestība, piedošana un Viņš pats. Atzīstiet šo patiesību un tā jums sagādās prieku šajās Lieldienās.”
UZZIŅAI
Lieldienu dievkalpojumi un pasākumi novada baznīcās• 21. aprīlī, Zaļajā ceturtdienā, pulksten 18 dievkalpojums Valkas – Lugažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā.• 22. aprīlī, Lielajā piektdienā, pulksten 18 Valkas – Lugažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā filma “Kristus ciešanas”.• 23. aprīlī pulksten 23.30 Valkas – Lugažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā nakts vigīlija.• 24. aprīlī pulksten 11 Valkas – Lugažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā J. Cimzes Valkas mūzikas skolas audzēkņu un pedagogu koncerts.• 24. aprīlī pulksten 11 dievkalpojums Vijciema baznīcā.• 24. aprīlī pulksten 12 dievkalpojums Turnas tautas nama telpās.• 24. aprīlī pulksten 14.30 dievkalpojums Kārķu baznīcā.
