Mācību ekskursija uz Skolēnu mācību uzņēmumu starptautisko festivālu Smiltenes tehnikuma audzēkņiem izvērtās par ieguvumu un vērtīgu atziņu pilnu dienu. Festivālā trīs komerczinību kursa audzēknes prezentēja iepriekš izstrādātus biznesa plānus, kurus vērtēja un kritizēja žūrija. Jaunietes dalās iespaidos, kā žūrijas viedoklis un redzētais ietekmēja viņu tālāko rīcību.
2010./2011. mācību gadā Smiltenes tehnikuma ekonomikas skolotāja Inguna Avota audzēkņus, lielākoties no 3. komerczinību kursa, iesaistīja vairākās biznesa izglītības biedrības “Junior Achievement Latvija” aktivitātēs. Jaunieši tika mudināti veidot skolēnu mācību firmas, piedalīties biznesa plānu konkursā, tomēr daudzi bija kūtri un nepabeidza iesākto. Audzēkņu līdzšinējo priekšstatu par mācību firmu dibināšanu un nepieciešamību mainīja festivālā gūtās emocijas. Mācību ekskursijā pavisam devās padsmit tehnikuma audzēkņu.Izvaicā gluži kā uzņēmējus“Kļūst siltāks, un mums, jauniešiem, pēc stundām mācības nemaz nav prātā. Tieši tāpēc daudzi nevēlējās rakstīt biznesa plānus un ar tiem startēt konkursā. Sākumā tiešām šķita, ka plāns uz 24 lapām ir kaut kas neiespējams, bet kā sāku rakstīt, tā veicās raiti. Tagad varu teikt, ka tas bija ko vērts – uzrakstīt, pēc tam prezentēt un uzklausīt eksperta viedokļus par savu biznesa ideju,” stāsta 3. komerczinību kursa audzēkne Dana Družiniņa. Viņa, trīs gadus dzīvojot Smiltenē, secina, ka pilsētā būtu nepieciešama stilizēta un individuālai gaumei atbilstoša apģērbu un apavu tirdzniecības vieta. Šādam uzņēmumam tika izstrādāts biznesa plāns. “Mūs vērtēja astoņi eksperti, kuri konkursantus uztvēra kā uzņēmējus. Jautājumi bija smagi, šķita pat provokatīvi. Viens vīrietis vaicāja, kur esmu nolēmusi iegādāties apģērbus. Kā piemēru minēju, ka tos šūs Rīgas 34. arodvidusskolas audzēkņi, kā arī pasūtītu vairumā no ārzemēm. Vēl iztaujāja par uzņēmuma izmaksām, kā tās domāju segt. Šajā gadījumā svarīgākais nebija prezentācijas prasmes, bet gan pieredze uzņēmējdarbībā. Skolā stundās, mācoties teoriju, to nevar iegūt,” stāsta D. Družiniņa.Viņas kursabiedrene Skaidrīte Kriviša papildina: “Tagad ir skaidrs, kā ir būt uzņēmējam, kā viņi jūtas un ar kādām situācijām ikdienā nākas saskarties. Iespējams, šobrīd mūsu biznesa plāni tiks nolikti malā. Bet, ja pēc tehnikuma absolvēšanas radīsies vēlme nodarboties ar uzņēmējdarbību, šis būs labs atspēriens,” uzskata konkursante.Labprāt iedvesmos skolasbiedrusTehnikuma audzēkne Kristīne Vaitkuna stāsta, ka pirms došanās uz starptautisko festivālu pārņēma nedrošība par to, kā viss izvērsīsies. “Visvairāk biedēja neziņa, jo mūsu ekonomikas skolotāja arī nebija informēta, kā noritēs pasākums. Uz festivālu braucām pirmo reizi. Tajā bija iespēja aplūkot gan latviešu, gan ārzemju skolēnu veidotos mācību uzņēmumus. Pārsteidza lietuvieši, kuriem bija gan interesanta produkcija, gan apbrīnojami labas komunikācijas prasmes. Domāju, ka arī pārējie līdzbraucēji katrs ieguva ko vērtīgu,” stāsta K. Vaitkuna.Ja tehnikuma audzēknēm tiktu dota vēl viena iespēja apmeklēt šādu festivālu, viņas to noteikti darītu, vienīgi iepriekš nopietnāk gatavotos. “Nākamajā gadā mēs droši vien vairs netiksim, jo būsim praksē, taču labprāt iedrošinātu un palīdzētu jaunāko kursu audzēkņiem sagatavot biznesa plānus, ieteikt labākos risinājumus. Pieredze jau mums ir!” saka jaunietes. Visas konkursantes no tehnikuma saņēma biznesa plānu konkursa organizatoru “Junior Achievement Latvija” atzinības rakstus.Tehnikuma ekonomikas skolotāja piebilst, ka festivāls bija priekšstata veidošana par to, ka ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem, liekot lietā izdomu, var pārdot preci un labi pelnīt.
