Jau šobrīd vismaz daļu no Smiltenes ģimnāzijas 12. klašu skolēniem satrauc, kā atrast darbu izvēlētajā profesijā pēc augstskolas absolvēšanas un kā pašiem nopelnīt naudu studijām.
Savu viedokli par šo tēmu ģimnāzisti pauda simulācijas spēlē “Kā Eiropas Savienība var uzlabot jauniešu izglītību un nodarbinātību?”, ar interesi uzzinot, ko par to domā skolasbiedri.
Pusei kursa darba nebijaSimulācijas spēli otrdien ģimnāzijā rīkoja biedrība “Eiropas kustība Latvijā”, mudinot skolēnus modelēt dažādus problēmas risinājumus no darba devēju, Eiropas Komisijas, Eiropas izglītības iestāžu un jauniešu tīkla un citu organizāciju redzespunkta.“Jauniešu nodarbinātība Eiropas Savienībā ir viena no šobrīd aktuālākajām tēmām. Visas valstis saskaras ar jauniešu bezdarbu, un bezdarbam līdzi iet izglītības jautājumi. Gribējām dot jauniešiem iespēju pašiem izteikties par šo jautājumu,” uzsver biedrības “Eiropas kustība Latvijā” padomniece Kristīne Gailīte un ārējā ārējā konsultante Diāna Potjomkina. Smiltenes ģimnāzijas 12. klases skolnieks Austris Cīrulnieks “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka viņu darba atrašana studiju laikā nebiedē, jo plāno studēt informācijas tehnoloģijas un šajā jomā speciālisti ir pieprasīti.“Taču mūsu ģimenes draugs pabeidza Latvijas Lauksaimniecības universitāti ar meža inženiera kvalifikāciju, un viņa kursā tikai pusei bija reāli nodrošinātas darba iespējas. Viņš diemžēl darbu savā profesijā neatrada un tagad ir darba meklētājs, strādā dažādos pagaidu darbos gan Igaunijā, gan Latvijā,” stāsta Austris.Viens no iemesliem, kāpēc darba devēji noraidoši skatās uz augstskolu absolventu pieņemšanu darbā, ir pieredzes trūkums. Simulācijas spēlē biznesa grupā strādājošie Smiltenes ģimnāzisti piedāvā savus risinājumus šai problēmai: trīs mēnešus ilgu praksi bez atalgojuma pieredzes iegūšanai; algotas darbavietas pēc trijiem mēnešiem, ja darba devējs ar praktikanta darbu ir apmierināts; atbalstu tām augstskolu programmām, kuras visvairāk ir pieprasītas darba tirgū.
Studiju kredīts biedēVajadzētu arī panākt, lai prakses vietās tiek maksāta vismaz minimālā darba alga, kā arī jāievieš nodokļu atvieglojumi tiem uzņēmējiem, kuri nodarbina jauniešus, papildina citās grupās strādājošie ģimnāzijas 12. klašu skolēni.Jau tagad daļa Smiltenes ģimnāzijas abiturientu domā, kā atrast darbu studiju laikā, jo studiju kredītu ņemt negrib. Piemēram, Kristīne Stankeviča apsver iespēju studēt par pirmsskolas skolotāju vai arī pievērsties politoloģijai. Kristīne Kāposta vēlas studēt farmāciju, Monta Krūmiņa – jurisprudenci vai žurnālistiku, Baiba Pērkone – ķīmiju. Varētu sākt meklēt darbu otrajā kursā, bet, ja būtu ļoti nepieciešams, – jau pirmajā, meklējot vakances ātrās ēdināšanas uzņēmumos vai veikalos, pieļauj jaunietes. Iespēju sarīkot simulācijas spēli Smiltenes ģimnāzijā ieguva Eiropas Savienības informācijas punkts Smiltenē. Tā vadītāja Alda Liuke iesniedza projektu konkursā “Bibliotēka – tilts uz Eiropu”, ko izsludināja “Europe Direct” informācijas punkts Valmierā ar moto “2013. – Eiropas pilsoņu gads”, un saņēma šā punkta finansiālu atbalstu.VIEDOKĻIAndris Lacbergs, ceļu un tiltu būves uzņēmuma “8CBR” valdes priekšsēdētājs: – Mūsu uzņēmumā katru gadu praksē strādā vismaz trīs līdz četri jaunieši, topošie ceļu būves speciālisti: gan studenti, gan koledžas un Smiltenes tehnikuma audzēkņi. Cenšamies viņiem par praksi samaksāt. Mūsu uzņēmumā ir arī darba vakances speciālistiem, kuri saistīti ar mūsu nozari. Nevaram iedot darbu psihologam, banku analītiķim, dziesminiekam vai kultūras nama vadītājam. Mums ir arī svarīgi, lai jaunajam speciālistam nozarē būtu darba pieredze. Tam studentam, kurš pie mums iepriekšējos gados ir nācis praksē, ir prioritāte. Pašlaik “8CBR” pirmsdiploma praksē ir divi studenti, kuri pēc diplomdarba uzrakstīšanas mēģinās pie mums turpināt strādāt.
Jānis Līdums, Latvijas Kultūras koledžas otrā kursa students: – Studēju reklāmu un sabiedriskās attiecības. Pašmācības ceļā esmu apguvis grafisko dizainu, strādāju kā pašnodarbinātais. Klienti paši vēršas pie manis. Reklāmā praksi vai darbu var atrast vai nu tad, ja esi šajā jomā ļoti talantīgs, vai arī caur paziņām, kā notiek biežāk. Par praksi darba devējs 97 procentos gadījumu nemaksā. Taču, ja jaunietis sevi prakses laikā parāda no labākās puses, ir iespēja, ka darba devējs viņam ne tikai samaksā, bet arī piedāvā darbu. Tā ir katra studenta individuāla cīņa savā lauciņā. Ja viņš daudz darba iegulda ārpus mācību procesa, tas nozīmē, ka izvēlētā studiju programma interesē un ir lielākas iespējas atrast darbu.
