Pēc vairākkārtējām konsultācijām un attēla izmaiņām Valsts Heraldikas komisija ir apstiprinājusi Strenču novada ģerboni.
Jau rakstījām, ka aizvadītajā gadā noslēdzās vietējās pašvaldības izsludinātais konkurss par Strenču novada ģerboņa izstrādi. Tajā par uzvarētāju apstiprināja valcēnietes Kristīnes Ganiņas zīmēto skici. Valsts Heraldikas komisija pašvaldībai norādīja skici pārstrādāt atbilstoši heraldikas prasībām.Būs arī novada logoLai ģerboni varētu lietot atbilstoši likumam, tas jāapstiprina Valsts Heraldikas komisijā un Kultūras ministrijā. “Diemžēl Heraldikas komisija mūsu iesniegto ģerboņa skici neapstiprināja, jo daudzi simboli un izmantotie paņēmieni neatbilda heraldikas likumiem,” informē Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.Lai pārveidotu ģerboni atbilstoši heraldikas principiem, Valsts Heraldikas komisijas norādītos nosacījumus palīdzēja risināt mākslinieks Vladimirs Ladusāns un Strenču novada māksliniece Daiga Kalniņa. J. Pētersons informē, ka ģerbonis vēl jāreģistrē Kultūras ministrijā, taču pašvaldība jau saņēmusi atļauju to lietot un jau ievietojusi savos informatīvajos izdevumos.Mākslinieces K. Ganiņas skici plānots izmantot Strenču novada logo izveidei.“Labs ģerbonis!” Heraldikas komisijas apstiprināto skici atzinīgi vērtē K. Ganiņa.“Apsveicu Strenču novada domes priekšsēdētāju Jāni Pētersonu, jo viņš izcīnījis šo cīņu, un Heraldikas komisija ir apstiprinājusi kaut ko modernāku,” piebilst māksliniece. Novadu vieno GaujaStrenču novada ģerbonis veidots, nedaudz saglabājot daļu no Strenču pilsētas simboliem un krāsas. Centrā ir saglabāta līkločiem plūstošā Gauja.“Gauja ir novadu vienojošs faktors, jo tā šķērso vai pieguļ visām pirms apvienošanās bijušajām pagastu un pilsētu administratīvajām teritorijām,” skaidro novada domes priekšsēdētājs. “Ģerboņa vairogs sadalīts divās daļās ar “S” veida līniju, ar to apzīmējot nosaukuma “Strenču novads” pirmo burtu un Gaujas līkločus, kuri ievijas upes smilšainajos krastos. Vairoga zilā puse simbolizē Gaujas ūdeni un gudrību, savukārt zelta krāsa otrā pusē simbolizē saules gaismu un enerģiju, kura apspīd apli – vienotības simbolu, mūsu novada kopumu, nemirstību – dzīvību, projicē uz Gaujas ūdens tās atspulgu. Četri baļķi apakšā simbolizē apvienojušos pagastu un pilsētu skaitu novadā, reizē arī plostnieku baļķus ūdenī, atgādinot par mūsu apdzīvotās vietas izcelsmi.”Strenču novadā apvienojušās divas pilsētas – Strenči un Seda, un divi pagasti – Jērcēnu un Plāņu.