Turpinām pildīt “Ziemeļlatvijas” doto solījumu lasītājiem iztaujāt novada domju priekšsēdētājs par darbu aizvadītajā gadā un iecerēm šogad. Šoreiz vārds Valkas novada domes priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim.
– Cik veiksmīgs aizvadītajā gadā bijis pašvaldības darbs Valkas novadā?- Kopumā es to vērtēju ar plus zīmi visās jomās. Intensīvais darbs ir devis taustāmus rezultātus. Dažviet šis pluss ir lielāks, citviet mazāks. Ir lietas, kurās, rūpīgi strādājot, esam ielikuši pamatu, ko iedzīvotāji vēl neredz, taču tās īstenosies šogad vai nākamgad. Šogad sāksies Rīgas ielas rekonstrukcija no apvedceļa apļa līdz pat bijušā SCO teritorijai. Tur paredzēts izveidot arī ietves un apgaismojumu. Līdz ar to iebraukšana pilsētā kļūs civilizētāka, ērtāka un drošāka. Tas ir trīs gadu projekts, kurā izdevās panākt, ka to lielā mērā finansē valsts. Tā nav ikdienišķa parādība Latvijā.Otrs nozīmīgs un liels projekts ir Valkas un Valgas centra pārbūve vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Tūdaļ paredzēts izsludināt starptautisku skiču ideju projektu. Cerams, ka arhitekti ar skatu no malas iedos savu redzējumu. Protams, mums ir savas idejas par robežzonas pārveidošanu, lai šī vieta kļūtu skaista, lai iedzīvotājiem patīkama un noderīga mūsu kopējo lielo pasākumu rīkošanai. Reālais darbs pie tā, visticamāk, notiks 2017. gadā. Nauda šīm lietām ir rezervēta, un par to nav jāuztraucas. Tas bija ilgs, sarežģīts darbs ne tikai kopā ar igauņiem, bet pat Briseles birokrātijas gaiteņos.Protams, neaizmirstams ir 2. Pasaules valcēniešu saiets. Tas uzskatāms par gada veiksmes stāstu, kas deva pozitīvu atbalstu lietām, ko jau esam uzsākuši. Patīkamākais, ka foruma domātavas sadaļā izskanējušās idejas īstenot jau bijām uzsākuši. Neapšaubāmi, ka šīs idejas tika papildinātas ar citiem skata rakursiem. Tas bija vērtīgi, taču lielajās lietās vēl neredz rezultātu. Pašvaldība ir īpaša ar to, ka tas, ko dari šodien, redzamu rezultātu dod pēc kāda laika. Dažkārt tie ir pat vairāki gadi.Pērnais gads bija ļoti aktīvs darbojoties gan ar esošajiem uzņēmējiem, gan ar jauniem investoriem. Budžeta diskusijās esam paredzējuši aizņemties naudu tehniskiem projektiem divām jaunām ražošanas ēkām Lauktehnikas mikrorajonā. Tur paredzēts nojaukt divas dzīvojamās ēkas un veidot īsti modernu rūpniecisku teritoriju līdzās bijušajai kantora ēkai. Jaunas darbavietas noteikti būs.Meža un Varoņu ielas posms arī gaida pārmaiņas. Meža ielas posmu, kas ved līdz SIA “Akords 3”, paredzēts noasfaltēt, un tur taps arī ietves. Vienu ražotni paredzēts attīstīt bijušā ķieģeļcepļa teritorijā (braucot uz Lugažiem pa Raiņa ielu, labajā pusē redzams skurstenis netālu no transformatoru stacijas). Tās atkal būs jaunas darba vietas jaunā ražotnē.Esam ieguldījuši lielus līdzekļus Valkas pamatskolas renovācijā. To redz visi. Uzsākusi darboties BJSS sporta zāle, ko tautā sauc par Lauktehnikas zāli. Nozīmīgi remonti veikti Kārķu pamatskolā, bērnu bibliotēkā. Tās ir nozīmīgas lietas, kas ceļ cilvēku dzīves kvalitāti un ļauj attīstīt savu personību tiem, kuri to vēlas.Pozitīvi ir arī tas, ka mums izdevās izkustināt valsti, un 100 gadu jubilejas programmā būtiska loma ierādīta arī Valkai. Diemžēl visus plānotos līdzekļus nesaņemsim, taču kaut kāda daļa būs un tagad nepārtraukti diskutējam, kā dabūt iztrūkstošo. Ceru, ka īstenosies visas mūsu ieceres gan 2017., gan oficiālajā jubilejas gadā. Daļa no šiem pasākumiem būs paliekoši – modernā interaktīvā muzeja ekspozīcija par mūsu valsts dibināšanas pirmsākumiem un monuments, kas iemūžinās Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi. Drīz tiks atklāts skiču konkurss šim piemineklim. Visticamāk, ka tas atradīsies pretī Lugažu baznīcai. Tas iedos jaunu akcentu pilsētas sejā.Esam panākuši Valkas pozitīvo publicitāti caur Valkas/Valgas basketbola kluba projektu, kuru daudzviet joprojām uztver ar apbrīnu, arī televīzijas studijas darba uzsākšanu, kas ikreiz Valkas vārdu skandina visā Latvijā. Tiem jāpieskaita arī lielie uzvedumi kultūras jomā. Piemēram, uzvedumu “Deju mistērijas” Rīgā min gluži kā etalonu, kā jārīko pasākumi. Mums ir ar ko lepoties un uz ko atskatīties. Ir gandarījums par redzamo rezultātu.- Vai novada visi pagasti attīstās līdzvērtīgi? Cik lielā mērā tas atkarīgs no pagastu pārvaldniekiem un cik no domes investīcijām konkrētajā vietā?- Ja raugāmies uz pagastiem, tad sajūtas par tiem ir atšķirīgas. Ļoti pozitīvi vērtēju to, kas notiek Kārķu pagastā, un ko nozīmē, ka viens jauns enerģisks cilvēks ķeras pie lietām. Jā, varbūt ne vienmēr sakārtojot visu precīzi līdz galam no birokrātiskā viedokļa. Taču, ja man jāizvēlas starp enerģisku vadītāju un tādu, kuram visu laiku jājautā, vai esi izdarījis to un šito, tad, protams, izvēlēšos enerģisko. Zinu, ka sākotnēji Kārķos neviennozīmīgi vērtēja salīdzinoši jauna cilvēka piemērotību pārvaldnieka amatam, taču dzīve pierāda, ka viss notiek un pagasts attīstās.Kopumā mūs priecē arī Ērģemes pagasts. Tur attīstās Māra Simanoviča vadītais koksnes apstrādes cehs. Zinu, ka vietējie neviennozīmīgi vērtē darba apstākļus un algu līmeni, taču esmu pārliecināts, ka šis uzņēmums ar laiku dos pozitīvāku iespaidu gan uz Ērģemes pagasta, gan visa novada ekonomiku. Šis un Vijciema pagasts ir tie, par kuriem priecājamies sporta un kultūras aktivitātēs. Tie šajā ziņā ir pirmrindnieki un pārējiem pagastiem no viņiem ir ko mācīties. Jā, manuprāt, no pagasta pārvaldnieka daudz kas atkarīgs. Ir pārvaldnieki, kas lēni un negribīgi uzklausa un īsteno mūsu iniciatīvas, tās ne reti pat nogrimst neizdarītas.Diemžēl pagaidām nesekmīgi norit pārrunas par Zvārtavas puses pieejamības uzlabošanu. Nekādi nevaru piekrist viedoklim, ka Zvārtavai nav nekādu perspektīvu. Neapšaubāmi, ka tur ir sarežģītāka situācija un tur kaut ko reāli izdarīt ir daudz grūtāk nekā citviet. Tomēr, piesaistot jaunus, enerģiskus cilvēkus, var paveikt vairāk, jo šīs vietas pluss ir fantastiskā daba – Gauja, reljefs, palienas pļavas, arī Zvārtavas pils, kas atrodas līdzās pagasta teritorijai. Šo pagastu nenorakstīsim.Man ļoti nepatīk, ka daži deputāti mēģina pretnostatīt dažādas lietas, sakot, ka tas jau pilsētai un mūsu pagastam to nevajag. Daži uzskata, ka pasākumus var rīkot vienlaicīgi, jo pašu cilvēki uz kaimiņu pagastu nebrauks. Visādos veidos šo uzskatu cenšamies mainīt. Mēs esam viens novads, un mums tikpat nozīmīgs ir cilvēks Kārķos kā Valkā. Ikviens novadam dod kaut kādu pienesumu ar savu darbu un idejām. Paldies viņam, ka par savu dzīvesvietu nav izvēlējies Īriju vai kādu citu valsti. Diemžēl mēs savas potences materiālās lietās īstenojam pārāk lēni. Esam nodibinājuši biedrību “Ziemeļu garša”. Pašlaik ir sagatavošanās posms – tiek gatavotas etiķetes, lai būtu vienots dizains amatniecības un mājražotāju produktiem. Zinām, ka mums ir daudz cilvēku, kuri gatavo ļoti garšīgas lietas. Viņiem ir iekšēja barjera nokārtot dokumentus, ka esi pašnodarbinātais, ka no tevis šo preci var oficiāli nopirkt. Tie, kuri šīs lietas izdarījuši, apgalvo, ka tas patiešām ir vienkārši. Mēs esam gatavi palīdzēt ikvienam, cilvēkus uzrunājam individuāli. Tā ir mūsu kopēja iespēja. Šī biedrība noteikti rakstīs projektus, domājam arī par kādu pārvietojamu tirdzniecības vietu, lai brauktu uz dažādiem tirgiem. – Kas no iecerētā kaut kādu iemeslu dēļ nav izdarīts? Šķiet, ka vissāpīgākais punkts ir jaunu darba vietu radīšana.- Ja mēs paskaitītu, cik jaunu darba vietu pērn radīts, būtu pozitīvs saldo. Mums jāraugās arī uz mazo uzņēmumu darba vietām, kuru radīšanā dome ir aktīvi iesaistījusies. Lielāki plusi šajā jomā paredzami nākamajos gados. Mans lielākais sarūgtinājums ir tas, ka nav pa īstam izkustējies jautājums par valcēniešu iespējām saņemt medicīnisko aprūpi Valgas slimnīcā. Patiešām esam darījuši megadaudz, taču politiskās nestabilitātes dēļ rezultāts ir niecīgs. Piektdien bija paredzēta finanšu ministra vizīte Valkā, lai rastu pavērsienu nodokļu lietās, kas ietekmē pilsētas budžetu, taču atkal nekā. Finanšu ministrs mainīsies, un atkal viss jāsāk no baltas lapas.Liela problēma pilsētā ir iekšpagalmu sakārtošana. Ir pirmā bezdelīga, un viens pagalms ir sakārtots, taču šim procesam turpinājuma nav. Iespējams tikai līdzīgs veids uzsāktajam – iedzīvotāju aktivitāte, kāda fonda nauda un domes līdzfinansējums.Ļoti sāpīgs ir atalgojuma jautājums domes struktūrās. Šogad mums izdevās nedaudz uzlabot situāciju. Labi apzinos, ka daudzi speciālisti nesaņem tik lielu atalgojumu, kā par šādu pašu darbu citās pašvaldībās. Tas ir slikti, taču ātra risinājuma nav, jo nozīmīgāk ir risināt novada attīstības lietas.- Valkas novada dome kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmu. Ilggadēja “Ziemeļlatvijas” lasītāja jautā, ja izsludināta šāda prioritāte, kāpēc sieviete ar pieciem bērniem dzīvo ļoti nolaistā dzīvoklī bez elektroinstalācijas Semināra ielā 6. SIA “Valkas namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis solījis remontu, taču rezultāta nav.- Par konkrēto gadījumu neko detalizēti pasacīt nevaru, taču pēc sazināšanās ar Ivo Meļķi noskaidrojās, ka šī sieviete nav vērsusies nedz pie viņa, nedz novada domē. Dome šādās lietās allaž iedziļinās, un varu šai sievietei ieteikt vērsties pie mums. Ja kāds cilvēks ar pamatotām prasībām vēršas novada domē, nevaru iedomāties situāciju, ka dome to nerisinātu, ja prasītājs ir kaut cik godprātīgs. Diemžēl ir situācijas un ģimenes, kuras iedomājas, ka par dzīvokli vispār nav jāmaksā un paspējušas nomainīt vairākus dzīvokļus. Šādos gadījumos ir sarežģīti pamatot, kālab vienai ģimenei sarūpēt īpašu komfortu, ja godprātīgās pašas tiek ar visu galā.Jāteic, ka daudzbērnu ģimenēm palīdzam salīdzinoši daudz. Pērn bērnudārzos ieviesām bezmaksas ēdināšanu, rīkojam pasākumus, pasniedzam piemiņas dāvanas un maksājam piedzimšanas pabalstus.- Vai attaisnojusies sekretariāta izveidošana un ievērojama štatu palielināšana domē?- Noteikti ir attaisnojusies. Domāju, ka mēs strādājam profesionālāk, esam kļuvuši pieejamāki un draudzīgāki iedzīvotājiem. Priecājos, ka pat uz ielas mani uzrunā nepazīstami cilvēki un teic, ka tagad domē ir patīkami ieiet. Ikviens tiek sagaidīts ar smaidu, viņu uzklausa un allaž palīdz atrisināt radušos problēmu. Tas atvieglo manu darbu, jo nestrādāju tikai Valkā. Esmu Reģionālo centru apvienības valdes priekšsēdētājs un daudz laika nepieciešams diskusijām gan ar ministriem, gan citu institūciju pārstāvjiem. Uzskatu, ka arī tas ir Valkas novada labā, jo esam šajā apvienībā. Domes sekretariāts ir tas, kas palīdz novada ikdienas jautājumu risināšanā. Tas strādā nevis priekšsēdētāja, bet visa novada labā. Arī Valsts kontrole ir atzinusi, ka strādājam labāk iekšējo komunikāciju un dokumentu aprites jomā.- Kā virzās ideja par abu skolu apvienošanu Valkā? Kas notiks ar izglītības lietām novadā, ja dzimušo bērnu un iedzīvotāju skaits turpina samazināties? Demogrāfiskā situācija ir ar mīnus zīmi.- Ar skolu apvienošanu Valkā lietas virzās pozitīvi. Pašlaik norit ļoti smagas diskusijas lauku skolās. Ceturtdien biju uz tikšanos ar skolotāju saimi un vecākiem Vijciema pamatskolā. Mūsu mērķis ir viens – nākamajos gados izglītības jomā ieguldīsim ļoti lielus līdzekļus, vēsturiski vislielākos. Mācību un vides sakārtošanā Valkā, kvalitātes uzlabošanai ieguldīsim vairāk nekā miljonu eiro. Šos līdzekļus drīkst izlietot tikai vidusskolas līmeņa klasēm – no 7. līdz 12. Tas būs ļoti nozīmīgs lēciens tehnoloģiju nodrošinājumam mācību procesā. Būs vairāk laboratoriju, iespēju eksperimentēt, bērnu iesaistīšana procesos ar rotaļu palīdzību un interaktīvajām lietām. Neapšaubāmi, tas būs izaicinājums arī skolotājiem.Valkā tas viss noteikti būs, jo cītīgi pie tā strādājam. Līdzekļi Izglītības un zinātnes ministrijā jau ir rezervēti. Tos paredzēts apgūt 2017. gadā. Šogad jāveic daudz mājasdarbu – jāizstrādā tehniskie projekti, jāorganizē iepirkumu konkursi un daudzas citas lietas. Lielais jautājums ir tāds – vai tas ir godīgi attieksmē pret lauku skolu bērniem, ja mēs gribētu tās atstāt tādas, kādas tās ir pašlaik, bet Valkā būs kvalitatīvi daudz augstāka skola nekā pagastos. Tēlaini izsakoties, Valkā būs mersedess, bet laukos nožēlojams žigulītis. Man šķiet, ka tas nav godīgi. Uz nākamo domes sēdi jau būs lēmums, ka perspektīvā (nevis nākamajā mācību gadā) Ērģemē un Vijciemā būs sākumskolas, bet Ozolu skolā, visticamāk, mācīsies pirmo četru klašu skolēni. Mazajiem bērniem noteikti jāmācās pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Pēc sapulces Ērģemes pamatskolā naktī daudz domāju, cik žēl, ka cilvēki uzlūko problēmu tikai no emocionālajiem aspektiem. Vairāki izsacīja jautājumu, kur tas suns aprakts. Kāpēc jūs to gribat. Cilvēki netic, ka pūlamies viņu bērnu dēļ. Ja mēs savu ieceri īstenosim, tad katras lauku skolas uzturēšana domei maksās vēl dārgāk. Skolas ēka ir jāuztur, vairāk bērnu būs jāvadā uz Valku. To mēs noteikti nodrošināsim. Mēs to darām tikai viena iemesla dēļ – lai bērni pagastos iegūtu tikpat labu izglītību kā pilsētnieki un turpmākajā dzīvē nebūtu apdalīti tikai tāpēc, ka mums vismīļākā ir pašu pamatskola. Cilvēkiem to grūti pieņemt. Ja nepaveiksim iecerēto, tad lauku bērni tiks apzagti.Citāda situācija ir Kārķos, kas no novada centra atrodas tālāk. Mums nav īstas pārliecības, ka turienes bērni gribētu braukt uz Valku. Visticamāk, ka viņi izvēlētos līdzās esošo Naukšēnu vidusskolu. Ērģeme un Vijciems ir gana tuvu, lai bērni mācītos Valkā. Jau tagad ļoti labi ir pierādījies, ka tas iespējams, jo vijciemieši mācās mākslas un mūzikas skolās novada centrā. Eksperiments ir sekmīgs un abpusēji izdevīgs. Runājot par ķīmiju, bioloģiju, fiziku un informācijas tehnoloģijām, tas ir viens no mācību procesa aspektiem, taču nozīmīgu lomu personības izveidē spēlē kolektīvās lietas – koris, deju kolektīvs, sporta komanda kopā ar vienaudžiem. Lauku skolās bērnu ir tik maz, ka nevar izveidot sporta komandu kādā vecuma grupā. Tas pats attiecas uz kori, jo bērnu ir par maz. Valkā to var izdarīt un turpmāko dzīvi šīs lietas var pozitīvi ietekmēt. – Valka var lepoties ar lielu kultūras pasākumu skaitu un to kvalitāti, taču, no malas raugoties, vietējā mākslinieciskā pašdarbība, atskaitot pensionāru un bērnu kolektīvus iet mazumā. Ko darīt?- Sākt ar bērnudārzu. Šogad to arī sākam – ir deju kopa, Inese Niklaviča sāks vadīt vokālo studiju. Ievērojamus līdzekļus atvēlēsim vairākām jaunām iniciatīvām mākslinieciskās pašdarbības jomā. Domājam par orķestru studiju, par zēnu kori. Tam nepieciešami jauni enerģiski speciālisti, kas patiesi vēlas šo darbu uzņemties un aktīvi darboties. Bērnu ir gana, taču veidojas pārrāvums vecumos. Liela konkurence ir sporta lietās, jo tas mums ir izcili attīstīts. Pieejami dažādi sporta veidi. Strenčos ir piemēri, ka vieni un tie paši bērni paspēj gan sportot, gan, piemēram, spēlēt pūtēju orķestrī. Valkā šādu piemēru ir mazāk, jo tā nav ierasts. Rodas jautājums, kas ir tās personības, kuras ar šiem bērniem strādā.Mums ir jauni pedagogi mūzikas skolā, maksājam stipendijas, sieviešu kori “Ancora” sāks vadīt studējoša diriģente. Deju kolektīvam ir jauna vadītāja. Mērķtiecīgi un rūpīgi strādājam, lai būtu cilvēki, kuri strādātu ar pašdarbniekiem. Iespējams, būs kaut kāds pārejas periods, taču šīs lietas sakārtojas.- Kādos aspektos turpināsies sadarbība ar Valgu. Vai ir kādas vērienīgas ieceres?- Vispirms jau tas ir minētais centra pārveidošanas projekts, kas pilsētai piedos pilnīgi atšķirīgu izskatu un funkcionalitāti. Cilvēkiem būs sajūta, ka viņi atrodas pilsētas centrā. Būs arī neliels posms gājēju ielas Soprus un Raiņa ielas posmā. Ir atrasts investors bijušajai pienotavai, kurai jau top tehniskais projekts, tāpēc šī vieta atdzīvosies.Mums ir tradicionāli laba sadarbība kultūras un sporta lietās. Labs sadarbības piemērs ir mākslas skola, kurā līdzās darbojas abu valstu skolēni. Tas viss turpina pilnveidoties. Ar kaimiņiem daudz esam runājuši par sadarbības attīstīšanu Valgas arodskolā. Tā ir gatava izglītot ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos, kuru profesijas nepieciešamas darba devējiem. Mums kopā ar speciālistiem Valgā ir izveidota darba grupa, kura tiekas katru nedēļu un strādā visnotaļ cieši. Redzam, ka arī iedzīvotāju plūsma abos virzienos aug diezgan strauji, un ekonomika no tā tikai iegūst. Investori Rūjienas ielas robežpunktā sākotnēji ar iekšējām bažām raudzījās uz multifunkcionālā centra veidošanu, bet pašlaik viņiem veicas labāk nekā cerēts.Mums ir nozīmīgi kaut nedaudz apstādināt transporta plūsmu šajā vietā. Igauņu investori jau strādā pie idejas, ka tur nepieciešama viesnīca. Ja tā būtu, jau tagad ar autobusiem varētu vest somu tūristus. Bez iepirkšanās viņiem varētu būt arī cita programma. Robežpunktā jau top tādas viesnīcas projekts, kas apmierina vidusmēra ārzemnieku, nevis hostelis, kā tas plānots sākotnēji. Mums pilsētā vajag četru vai vismaz trīszvaigžņu viesnīcu. Cerams, ka veiksmīgi turpināsies sadarbība ar iespējamajiem turku investoriem. Tas dotu pilnīgi jaunas iespējas, jo līdzšinējā problēma ir tā, ka nevaram izguldīt pietiekami daudz cilvēku, kuriem ir interese par Valku un Valgu. Bez kārtīgām naktsmājām viesi te nebrauks. Ja tūrists Valkā pavada stundu vai divas, no tā mazs labums.- Ik pa brīdim uzvirmo runas par teritoriālo reformu ar tendenci samazināt novadu skaitu. Vai nākotnē tas varētu skart arī Valkas novadu?- Īsti neticu, ka pie pašreizējā politiskā spēku samēra kāds nopietni par to domās. Mana personīgā pārliecība vienmēr ir bijusi, ka lielākā novadā var izdarīt vairāk, taču mēs nebūsim iniciatori šādās lietās, jo neredzu veidu, kā to izdarīt. Protams, cenšamies sadarboties ar apkārtējiem novadiem un to darīsim arī turpmāk. Piemēram, bibliotēku un būvvaldes jomā tas notiek aktīvi. Gribētos, lai sadarbība kļūtu vēl ciešāka tūrisma produktu veidošanā, sportā un kultūrā. Mēs varētu veidot interesantākas un lielākas lietas, ja apkārtējie novadi pievienotos pēc līdzvērtīgiem principiem. Pagaidām mums jūtams viensētnieciskums lielākā vai mazākā mērā. Ceru, ka tas mainīsies, jo pat viss bijušais Valkas rajons ir salīdzinoši ļoti mazs.
