Sporta skolotājs Andris Dainis kopā ar domubiedriem, ne reti braucot ar skrituļslidām pa veloceliņu Valgā, pārrunā, kādā veidā fiziskajām aktivitātēm piesaistīt jaunatni, ja neradīsim vietu, kur to darīt.
Kur Valkā bērns var iemācīties skrituļot? Cerību stariņš, ka arī Valkā būs veloceliņš parādījās līdz ar ziņu par tranzītielas izveidi. Taču sportisti ir secinājuši, ka skrituļošanai tas nav piemērots. “Braukājot uz sporta stundām estrādē, esmu vairākkārt runājis ar celtniekiem un kā veselīga dzīvesveida popularizētājs, sporta skolotājs interesējos par topošā veloceliņa segumu. Viņi stāsta, ka paredzēts bruģa klājums. Es nezinu finansiālās nianses, kas ir dārgāk, taču mums derētu pamācīties no igauņiem, jo viņi patiešām nestrādā tikai šodienai, bet domā par nākotni. Viņiem ir valsts programma veloceliņu tīkla veidošanā, kurā iesaistīts valsts, Eiropas un privātais kapitāls. Kāpēc mums neaizņemties labas lietas no kaimiņiem, nevis izgudrot velosipēdu no jauna?” uzskata A. Dainis.Nepieciešams labs piedāvājumsSkolotājs ir runājis arī ar vietējiem amatvīriem Valkā un uzklausījis argumentu, ka varot arī slidot pa bruģi, jo tagad nopērkamas slidas ar 100 un pat 110 milimetru rullīšiem diametrā. Bruģis nav ideāli līdzens, jo jebkādā gadījumā būs spraugas starp ķieģelīšiem, kas rada pastiprinātu vibrāciju. Saprotami, ka lielākiem ritenīšiem šī vibrācija būs mazāka. Patiešām šādas slidas ir, taču cik daudz valcēniešu tās varēs atļauties nopirkt par 500 vai 700 latiem. “Tautai ir nepieciešams lēts, izdevīgs un labs piedāvājums. Skrituļotājiem ir nepieciešams asfalts,” nešaubās A. Dainis.“Vai nebūtu lieliski, ja ar skrituļslēpēm vai slidām, izbraucot no Rīgas ielas pa topošo tranzītielu, varētu nokļūt līdz trasei Igaunijā un pa to savukārt līdz Emajegi upei. Ar to mēs varētu lepoties. Laba prakse ir arī Madonā, Smecersilā, kur par Eiropas naudu uzbūvēta gludā trase. Valka ir pārrobežu sadarbības projektu sistēmā, un atliek vien izdomāt, kā atbalstīt veselīga dzīvesveida piekritējus,” uzskata aktīvie skrituļotāji ar pārliecību, ka viņu pulks paplašināsies.Nozīmīgs jautājums, par kuru arī neviens nedomā, kur novietot velosipēdu tiem cilvēkiem, kuri ar savu braucamo dodas uz “Optimista” skriešanas seriālu. Varbūt būtu lietderīgi kādu iepriekšējos projektos sarūpēto velosipēdu novietnes statni pārvietot uz brīvdabas estrādi mežā pie koklētāja skulptūras.Ierosme nāk par vēluValkas novada izpilddirektors Guntis Bašķis, kurš visnotaļ atbalsta visas sportiskās un veselīga dzīvesveida aktivitātes, teic, ka nekādas izmaiņas projektā vairs nav iespējamas. “Kaut ko varēja mainīt pēc projekta publiskās apspriešanas, taču tajā nekādu jaunu ierosmju nebija. Nu jau visi līgumi ar apakšuzņēmējiem ir noslēgti un darbi sadalīti. Man gan šķiet, ka paredzētā bruģa virsma būs pietiekami gluda, lai to varētu izmantot arī skrituļotāji, vismaz līdz Igaunijai noteikti. Jaunbūvētā tranzītiela jau sākotnēji nebija paredzēta sportiskām aktivitātēm. Varbūt sportistu pārmetumi mums ir vietā, taču šobrīd kaut ko mainīt vairs nevaram,” skaidro izpilddirektors.Apmēram divarpus metru platais bruģētais celiņš būs sadalīts divās krāsās – viena daļa velosipēdistiem, otra gājējiem. Jautāts par būvniecības izmaksām bruģim un asfaltam, G. Bašķis teic, ka tās ir līdzīgas, taču bruģis vieglāk apkalpojams. Izpilddirektors pieļauj, ka nākotnē kādā projektā varētu paredzēt asfalta celiņu skrituļotājiem no Ausekļa ielas tilta līdz Zāģezeram. Tas varētu būt tā saucamajā Pedeles takas projektā. Tiesa, arī tur sākotnēji šo taku plānots klāt ar dēlīšiem un granti.Sarunām esam atvērtiNovada domes Attīstības nodaļas projektu vadītājs Ernests Lībietis zina, ka uz publiskajām apspriešanām ierodas ļoti maz cilvēku un tas ir slikti. “Tā ir vieta un laiks, kad vislabāk varam izsacīt savu apmierinātību vai neapmierinātību par kādu no projektiem, ar pilsētas attīstības plāniem kopumā. Droši vien, ka ir daudz neapmierinātu cilvēku, taču nevajag slēpties un pēc tam, kad projekts ir apstiprināts, izrādīt savu neapmierinātību,” pauž projektu vadītājs. Viņu priecē, ka, piemēram, Kārķos par attīstības programmu un teritorijas plānojumu interesējās 20 – 30 vietējo iedzīvotāju. Valkā šādu aktivitāšu nav. E. Lībietis piebilst, ka novada domē Attīstības un plānošanas nodaļā durvis ir atvērtas ikvienam un speciālisti ir gatavi apspriest jebkuru aspektu, kas saistās ar pilsētas vai pagasta attīstību un projektiem, ko pašvaldība plāno īstenot.
