Šodien Rīgā, Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē, svin grāmatas “Brūtgāns krāsnī!” atvēršanu. Grāmata ir veltīta smilteniešu novadnieka, satīriķa Pētera Ētera (īstajā vārdā Kārlis Sausnītis) daiļradei un viņa 100. dzimšanas dienai. Izdevumu finansiāli atbalstījis Pētera Ētera krustdēls, uzņēmējs Atis Sausnītis.
Savukārt rīt Smiltenes pilsētas bibliotēkā atklās feļetonistam veltītu izstādi “Nopietni un pa jokam”. Aptaujātie smiltenieši teic, ka pasākums ir vietā, jo pat vidējā paaudze tikai ar priekšā teikšanu atceras, kas bija Pēteris Ēteris. “Ak jā, feļetonus avīzēs rakstīja!” Humoru smēlās no tautasFeļetonistam, žurnālistam un humoristam Pēterim Ēterim 25. janvārī aprit 100 gadu. “Viņš bija cilvēks ar grūtu, garu mūžu,” par savu tēva brāli saka A. Sausnītis, “sēdēja cietumā, bija ieslodzīts Salaspils koncentrācijas nometnē, taču savā raibajā dzīvē spēja saglabāt pozitīvu skatījumu uz pasauli un savos darbos pauda atziņu, ka rītdien būs labāk.” Uzņēmējs pieļauj, ka humors dzimtā ir mantots, jo viņš pats kopā ar Ivaru Strautiņu ir izlolojis “Minhauzena pasaules” projektu un Duntē atvēris fantazētājam Minhauzenam veltītu muzeju.Taču, ja Minhauzens bija sapņotājs, tad Pētera Ētera humora avots bija tauta, atceras A. Sausnītis. Viņa krusttēvs padomju laikā strādājis laikraksta “Cīņa” vēstuļu nodaļā, apkopojis lasītāju vēstules, no kurām daudzas bijušas anonīmas, un rezultātā par tā laika neizdarībām un nejēdzībām tapuši humoristiski gabali un dzimis tolaik slavens literārs tēls Jūlis Mūlis.Satīriķa labāko darbu izlasi “Brūtgāns krāsnī!” izdevusi radošā grupa – grāmatas sastādītājs, žurnāla “Dadzis” redaktors Andris Ruģēns, žurnālists un publicists Ēriks Hānbergs un radinieki, piebilst A. Sausnītis. Grāmatas atvēršanas svētkos būs arī Ata brālis Kārlis Sausnītis, uzņēmuma “Minhauzena pasaule” īpašumu pārvaldnieks. Ar vārdabrāli Kārli Sausnīti jeb Pēteri Ēteri savulaik esot tikušies bieži, un feļetonists palicis atmiņā kā jautrs, ņiprs vīrs. Taču vārdu gan vecāki neesot devuši par godu slavenajam radiniekam satīriķim, bet gan, pieminot Ata un Kārļa vectēvu, arī Kārli. Redzēs bibliogrāfisku retumuPēteris Ēteris (1911. – 1998.) dzimis Smiltenes (tagad – Launkalnes) pagastā, Rauziņā. Padomju laikā publicējis feļetonus avīzē “Cīņa”, žurnālā “Dadzis”, arī “Smiltenes Kolhonziekā”. Viņa radītais literārais varonis Jūlis Mūlis izmantots gan radio raidījumos, gan skatuves iestudējumos. Savulaik avīzēs publicētos Pētera Ētera feļetonus ar interesi lasīja smilteniete, tagad pensionāre Mirdza Vīdase. “Tāpat kā viņš, esmu dzimusi Launkalnes pagastā. Abi ar manu mammu bija gandrīz vienaudži. Mamma stāstīja, šeptīgs onkulis bijis,” stāsta M. Vīdase.Savu veltījumu novadnieka 100. dzimšanas dienai sagatavojusi Smiltenes pilsētas bibliotēka. Rīt, pulksten 18.00, Pēterim Ēterim veltītās izstādes atklāšanā bibliotēkā piedalīsies satīriķa radinieks, mākslinieks Jānis Sausnītis, līdzi ņemot asprātīgus paša zīmētus plakātus un daloties atmiņu stāstos. Bibliotēkas informācijas speciāliste Vita Rutka spriež, ka mākslinieks no sava simtgadīgā radinieka ir mantojis asprātības gēnu. “To var redzēt viņa plakātos, kas eksponēti arī starptautiskās izstādēs. Ceram, ka Jānis būs paņēmis līdzi kādu mūzikas instrumentu, vismaz ģitāru, kuras pavadījumā varēsim kopīgi uzdziedāt. Gaidām atsaucīgu publiku ar humora dzirksti,” teic V. Rutka. Savukārt Pētera Ētera meita Māra Izvestnaja, ilggadēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas bibliogrāfe, speciāli izstādei atsūtījusi sakrātos materiālus par savu tēvu – fotogrāfijas, avīžu izgriezumus un kādu bibliogrāfisku retumu, izskatā necilu, ļoti maziņu dzejas grāmatu “Sirds un saule”, kas nākusi klajā Smiltenē 1930. gadā, kad Kārlis Sausnītis vēl bija skolnieks, un ir autorizdevums.
