Lasot anekdotes par to, ka tikai Latvijā, kūstot sniegam, nokūst arī asfalts, atklāti sakot, smiekli vairs nenāk. Valkā, pārvietojoties pa Ausekļa ielu Igaunijas robežas virzienā, šoferīši sakostiem zobiem mēģina izlavierēt, lai neiekļūtu pamatīgu bedru gūstā. Tās ir visur, tāpēc ar to aizlāpīšanu diezin vai situācija uz ceļa uzlabosies. To, ka stāvoklis ar šo pilsētā visnotaļ svarīgo ielu, kuru izmanto ne tikai vieglās automašīnas, bet arī fūres, ir gaužām bēdīgs, apliecina arī novada domes amatpersonas. Izpilddirektors Guntis Bašķis šaubās, vai līdz tranzītielas rekonstrukcijas beigām iela izturēs un galīgi nesabruks. Dzirdēts pat tik ekstrēms rīcības plāns – ielu slēgt pavisam, tā pievēršot Satiksmes ministrijas uzmanību, un sākt risināt šo problēmu. Tā vairs nav tikai Valkas problēma, jo pagaidām Ausekļa iela ir vienīgā, pa kuru pilsētas teritorijā var pārvietoties visi tie transportlīdzekļi, kuriem jāšķērso Latvijas – Igaunijas robeža. Turklāt ielu izmanto braucēji, kuriem jānokļūst, piemēram, pamatskolā, bērnudārzā “Pasaciņa”, poliklīnikā, Valsts ieņēmumu dienesta Valkas nodaļā, lielveikalā “Walk” un galu galā arī savās mājās Rūjienas ielas mikrorajonā. Pagājušonedēļ, braucot mājās ar labu paziņu, viņš man žēli stāstīja, ka nesen savam auto pirms vasaras sezonas uztaisījis pamatīgu apkopi, bet pēc pāris dienām atkal viss grabot un klabot. Šoferis nezina, ko darīt, jo vienkārši neredz izeju šim apburtajam lokam. Iespējams, tad, kad kāds uzņemsies rīkot protesta akciju, savākt parakstus par šo nejēdzību, vienaldzības ledus sāks kustēties.
