“Parunāt ar laiku” – ar šādu moto aizvadītajā nedēļā tika pieteikts pirmais pasākums 50 gadu jubilejas ciklā, ko šogad svinēs Palsmanes internātpamatskola.
Drīz apritēs pusgadsimts, kopš toreizējā Latvijas PSR Izglītības ministrija izdeva pavēli Valkas rajonā uz Palsmanes internātskolas bāzes no 1966. gada 1. augusta izveidot jaunu skolu: Palsmanes palīgskolu – internātu bērniem ar īpašām vajadzībām.Kopš 2013. gada 31. jūlija šai izglītības iestādei ar Smiltenes novada domes lēmumu ir dots cits nosaukums – Palsmanes internātpamatskola.Skolā ir 1.-9. klase ar vispārējo pamatizglītību un 1. un 2. kurss ar profesionālo pamatizglītību.
Ieraugot rakstāmmašīnu, iemirdzas acisSavu 50 gadu jubileju skola svinēs noteikti, un nākamajā 2016./2017. mācību gadā būs daudz šim notikumam veltītu pasākumu, teic Palsmanes internātpamatskolas direktore Inga Auga. Lielā svētku balle ir plānota oktobrī, taču jau šā mācību gada nogalē audzēkņi skolas vēsturi pētīs projektu nedēļā.Taču pašu pirmo skolas jubilejas pasākumu pēc savas iniciatīvas nesen sarīkoja Palsmanes internātpamatskolas skolotājas Daiga Šaldere un Ilva Pētersone, palīgā ņemot 5.-7. klases skolēnus. Vienā no klašu telpām viņas atvēra izstādi “Parunāt ar laiku”, kurā izliktie vēsturiskie eksponāti atrasti skolas krājumos un savulaik izglābti no sadedzināšanas katlumājā, tai skaitā mūsdienu tehnoloģiju “vectētiņi”, kurus skolēni varēja gan aptaustīt, gan izmēģināt, kā tie darbojas.Īpaši lielu popularitāti izpelnījās rakstāmmašīna, ar kuru rakstīt izmēģināja visi, kuriem vien nav slinkums, tāpat arī – vecs fotoaparāts, kādus Padomju Savienībā ražoja no 1950. līdz 1956. gadam, un vecs VEF telefons, kam pat nav ciparu diska, jo sarunas tika pieteiktas caur centrāli. Skolotājas izpētījušas, ka šāds modelis ir viens no pirmajiem telefona aparātiem ar plastmasas korpusu Padomju Savienībā, ko ražoja 20. gadsimta 40.-50. gados, un atradušas senu fotogrāfiju, kurā tāds tālrunis ir redzams skolas grāmatvedībā.Pateicoties skolotāja Ervīna Kalniņa veiktajam uzlabojumam, ierindā ir atgriezies padomju laika kodoskops (projekcijas aparāts), demonstrējot izstādes apmeklētājiem filmiņu seansus uz klases sienas.
Pionieru kaklautu neatradaTāpat eksponātu vidū bija mācību uzskates līdzekļi, pedagogu atmiņu stāsti, spēles un grāmatas no tā laika, kad skolās mācījās mūsdienu bērnu vecāki un vecvecāki. Neiztrūka arī oktobrēnu un komjauniešu nozīmītes. Un kur tad pioniera kaklauts? “Nekur nevarējām atrast,” šā padomju laika skolēna atribūta neesamību izstādē skaidro skolotājas Ilva un Daiga.Savu galveno mērķi, sarīkojot izstādi, viņas sasniedza, jo atraisīja skolēnu zinātkāri par vēsturi. “Redzējām, kā skolā bija senajos laikos, un tas ir interesanti. Taču, ja man tā tagad būtu jāmācās, es nevarētu iztikt bez mobilā telefona,” atzīst Līga Birgere no 7. klases. Savā ziņā simbolisku tiltu no pagātnes uz šodienu izstādē “Parunāt ar laiku” uzcēla 5.-7. klases skolēni, papildinot ekspozīciju ar savu roku darbu – no koka fragmentiem darinātiem vēja zvaniem.“Sestdienās un svētdienās jau kopš skolas sākuma gājām uz mežu, savācām zarus, izkaltējām, tad sazāģējām, saurbām, un citi palīdzēja savērt,” stāsta Līgas Birgeres brālis Viesturs.Tagad izstāde “Parunāt ar laiku” skolā jau ir slēgta. Tai sekos citi skolas jubilejas pasākumi.
