Palsmanes ciemata iedzīvotājiem vismaz šobrīd, jaunās apkures sezonas sākumā, par siltumu savos mājokļos jāmaksā pēc līdzšinējā tarifa. Kopš Smiltenes novada deputāti šovasar atlika Palsmanes pagasta pārvaldes vadītājas Tignas Podnieces iesniegumu par apkures cenas palielināšanu, pagaidām novada domē šis jautājums nav dienas kārtībā.
Tomēr ciemata ļaudis tik un tā māc bažas, vai šoziem nav gaidāms cenu lēciens. “Katrs domā, kā savilks galus, jo laukos algas ir zemas,” atzīst palsmaniete Vivita. Jaunā sieviete strādā par pārdevēju un neslēpj, ka viņas ģimene jau tagad nespēj samaksāt par apkuri. Lēmums jāpieņem deputātiemSavā mājoklī, kas atrodas daudzdzīvokļu namā “Rozītes” Palsmanes centrā, viņi izmanto dzīvoklī iebūvēto krāsni un no centralizēti saražotā siltuma ir atteikušies. Šobrīd citās Palsmanes daudzdzīvokļu mājās tādas autonomas apkures izveide nav iespējama bez saskaņošanas ar citiem mājas īpašniekiem, pašvaldību un citām institūcijām, “Ziemeļlatvija” noskaidroja pagasta pārvaldē. Siltumu piegādā pašvaldības apsaimniekotā katlumāja.“Man jāskolo divi bērni, kuri mācās Valmierā un Smiltenē. Vīram gadu nebija darba. Nevarējām vairs atļauties visus maksājumus par siltumu, gāzi un elektrību,” stāsta Vivita. Tagad ģimenei visu ziemu apkure izmaksājot tikai aptuveni 40 latus, jo vairāk malkas divistabu dzīvokļa apsildei nevajag. Kopumā palsmaniešu parāds par apkuri iepriekšējās sezonās ir sasniedzis astoņus tūkstošus latu, informē pagasta pārvaldniece T. Podniece. Tomēr tik un tā viņa novada domē jūnijā iesniedza izskatīšanai lēmuma projektu palielināt apkures tarifu.“Bija variants pat par 50 procentiem, bet mēs jau sākumā pret to krasi iestājāmies. Ja palielināt, tad tikai par 20 līdz 25 procentiem, jo tas ir pieņemams vidusceļš,” atceras novada deputāts, Palsmanes pagasta iedzīvotājs Dzintars Zvaigzne. Taču arī šis tarifu palielinājums ir atlikts, jo pašvaldība izveidoja darba grupu, kas analizētu komunālos tarifus un to pamatotību visā Smiltenes novadā. “Apstākļi pagastos ir tik dažādi, ka runāt par vienotu tarifu visā novadā nav vietā,” secina Smiltenes novada domes izpilddirektors Kārlis Lapiņš. Viņš atturas komentēt, kas notiks ar apkures tarifiem Palsmanē, jo šis lēmums ir deputātu kompetencē. “Pašlaik šis jautājums nav aktualizēts un pie tā netiek intensīvi strādāts. Turklāt nav tā, kā deputāti vienu dienu padomā un nākamajā dienā palielina maksu par apkuri. Lai mainītu tarifu, iedzīvotāji ir jāinformē savlaicīgi, vairākus mēnešus iepriekš,” skaidro K. Lapiņš.Aicina taupīt siltumu Pagasta pārvaldniece T. Podniece pieļauj, ka apkures tarifu kāpums Palsmanei tomēr neies secen, tāpēc aicina iedzīvotājus jau savlaicīgi domāt, kā samazināt siltuma zudumus savos mājokļos, piemēram, nomainīt ēkai ārdurvis vai logus.“Mājām būtu jāvienojas par pasākumiem siltuma taupīšanai. Tiem iedzīvotājiem, kuri jau tagad godprātīgi nemaksā par siltumu, vajadzētu padomāt par parādu nomaksu, jo to piedziņai neatliks nekas cits, kā tiesu procesi. Dažai mājai jau tagad varētu nepieslēgt siltumu,” viņa brīdina.Lēmums palielināt apkures tarifus galvenokārt ir saistīts ar kurināmā (malkas un gāzes) cenu izmaiņu iepirkuma procedūrā, bargām ziemām un pamatlīdzekļu nolietojumu.“Ir pozīcijas, ko agrāk pašvaldība uzņēmās uz sevis un kas netika novirzītas iedzīvotājiem, piemēram, jaunas siltumtrases izbūve un apkures katla iegāde, neiekļaujot to tarifā. Var pat teikt, ka pašvaldības līdz šim siltuma ražošanu dotēja, atņemot naudu skolai, bērnudārzam un citām savām iestādēm,” skaidro T. Podniece. Pašlaik Palsmanē viens megavats saražotās siltumenerģijas maksā 17,72 latus, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Iedzīvotāji par siltumu maksā atbilstoši siltumskaitītāja rādītājiem. Citādi Palsmane apkurei ir sagatavojusies. Pie katlumājas garās rindās sakrautas malkas grēdas. Pagasta komunālās saimniecības vadītājs Arvīds Dille aplēsis, ka ziemai vajag aptuveni 1800 kubikmetrus malkas, bet pašlaik ir sagādāti 1300 kubu. Tos sastrādāt pagastam palīdz simts latu stipendiāti. “Jācer, ka ziema nebūs ļoti auksta. Mums ir arī gāze, tiksim galā. Vienīgi žēl, ka malku piegādāja vēlu. Pēdējās kravas atveda septembra beigās. Nepaspēja izkalst,” atzīst A. Dille.
