Plāņu pagasta “Lejas Ruķu” saimnieka Jāņa Siliņa darbs ir novērtēts Latvijas mērogā. Šomēnes viņam piešķirta Latvijas Lauksaimnieku kooperāciju asociācijas balva “Par neatlaidību un stabilitāti”.
Aizvadītās nedēļas nogalē konkursa “Senču aicinājums” balvu pasniegšanas ceremonijā zemnieki no visas Latvijas ar skaļiem aplausiem sveica 29 jaunos lauksaimniekus. Sāka saimniekot no nullesMaira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece, viņus nosauc par Latvijas lauksaimniecības nākotni. “Tie ir mērķtiecīgi, neatlaidīgi un radoši jauni cilvēki, kuri savu nākotni saista ar saimniekošanu laukos,” saka M. Dzelzkalēja.Konkursa „Senču aicinājums“ galveno balvu “Par radošu, atbildīgu, pilnvērtīgu dzīvi un ražošanu laukos” žūrija piešķīra Ingai un Zigmundam Kalniņiem no Aizputes novada. Pavisam jaunajiem lauksaimniekiem tika pasniegtas 10 balvas dažādās nominācijās. Uzvarētājus noskaidroja trijās atlases kārtās. Konkursa veicināšanas balva visiem dalībniekiem būs iespēja piedalīties jauno līderu personīgās un profesionālās izaugsmes apmācībās divu dienu garumā. Jānis Siliņš savu godalgu nominācijā “Par neatlaidību un stabilitāti” vēl nav saņēmis, jo uz apbalvošanas pasākumu netika. Iepriekš bija apsolījis būt citā vietā, un savu vārdu turot.“Tas man bija pārsteigums. Daru savu darbu, un acīmredzot tas ir novērtēts,” apbalvojumu komentē J. Siliņš.Viņu balvas saņemšanai izvirzīja Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība. Zemnieku saimniecība “Lejas Ruķi” ir tās biedre. Konkursā Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība ieteica piecus zemniekus no Vidzemes un Latgales. Arguments par labu J. Siliņa izvirzīšanai bija zemnieka neatlaidība, kā arī tas, ka Jānis saimniekot sācis no nulles un veiksmīgi iet uz priekšu, teic kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. “Latvijai ir vajadzīgi jauni saimnieki, un viņi jāredz visai valstij, jo bez viņiem nekas nebūs,” uzsver I. Jansons.Jāredz mērķis un iespēja nopelnīt“Lejas Ruķos” bijušais pilsētnieks J. Siliņš saimnieko kopš 1999. gada un visu šo laiku audzē labību. “Vajag izvirzīt mērķi, ko grib sasniegt, un arī jāsaredz iespēja nopelnīt,” dažus no nosacījumiem veiksmīgā saimniekošanā nosauc zemnieks. Saimniecībā graudaugu sējumi un nedaudz arī rapsis aizņem aptuveni 400 hektārus. Pārsvarā labība aug nomātajā zemē, jo “Lejas Ruķiem” pieder 120 hektāru. No ziemājiem pērn rudenī iesēti rudzi, ziemas kvieši un nedaudz rapsis, bet pavasarī atkal lielāko daļu sējumu aizņems mieži.Miežus zemnieks audzē lopbarībai, jo alus ražošanai vajadzīgo iesalu Latvijas tirgū ievedot lietuvieši. “Plāņu pagastā ir piemērota augsne rudzu audzēšanai, taču pasaulē tos lieto salīdzinoši maz. Ar rudziem ir arī tā, ka, nenovācot graudus laikā, tie zaudē kvalitāti,” spriež “Lejas Ruķu” saimnieks.Par graudkopību viņš zina, ko saka, jo 2008. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Lauksaimniecības fakultāti. Jāņa otra specialitāte ir dārzkopis. Viņš savulaik pabeidzis Bulduru tehnikumu.Graudu realizācijā un izejvielu sagādē Jānis sadarbojas ar Vidzemes Agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību, jo kooperāciju uzskata par vienīgo veidu, kā Latvijas lauksaimniecībai pastāvēt. Tehnikas bāze zemniekam ir pašam sava. Tagad, ziemā, “Lejas Ruķi” vienu traktoru nodarbina, tīrot ceļus Plāņu pagastā. Dēliem zemnieka ceļu neuzspiedīsZemnieku saimniecība “Lejas Ruķi” algo četrus strādniekus un uz pusslodzi – grāmatvedi. Jāņa sieva Inta strādā Smiltenes novada domē par Sociālā dienesta vadītāju. Dēli Mārtiņš (16 gadu) un Valters (10 gadu) mācās skolā Smiltenē.Jānis pagaidām daudz nedomā par to, vai kāds no dēliem turpinās viņa darbu saimniecībā. “Negribu tādas lietas uzspiest ar varu, jo tas nav pareizi. Ir jābūt paša motivācijai un gribēšanai. Man patīk Zviedrijas modelis, kur dēls ņem bankā lielu kredītu un atpērk no tēva saimniecību, jo tad viņš saimnieko ar atbildību,” spriež “Lejas Ruķu” saimnieks.
