Sestdien Valkas novada netradicionālo deju grupu koncertā – skatē dejotāji uz Turnas tautas nama skatuves demonstrēja daudzveidīgu deju žanru kokteili. Apliecinot ar skaļiem aplausiem un izsaucieniem, dejotāju priekšnesumi patika skatītājiem, toties žanru daudzveidība sarežģīja dzīvi žūrijai.
To, ka vērtēšana bijusi visnotaļ sarežģīts process, “Ziemeļlatvijai” atzina viens no žūrijas locekļiem – novada Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks.
Skatuves tērpi – pašu dejotāju ziņāKoncertā uz skatuves kāpa 13 deju kolektīvi – 11 pašmāju un divi no Smiltenes novada – Smiltenes pagasta Eiropas deju grupa “Smiltesele” (vadītāja Ženija Daudziete) un Brantu pagasta līnijdeju grupa “Kantri ritmi” (vadītāja Edīte Laure). Atzīstami, ka katrā novada pagasta tautas namā darbojas vismaz viens kolektīvs. Nenoliedzami, uz kopējā fona skaita ziņā izceļas Turnas tautas nama trīs kolektīvi – dāmu deju grupa “Dejotprieks 2” (vadītāja Līga Krama), mūsdienu deju grupa “Turna TN” (vadītāja Inese Stūre), kā arī modes deju grupa “Sirdsgraudi” (vadītājs Vilnis Vehi). Līga Krama atzīst, ka pagasta kultūras dzīvē trūkums ir tas, ka tautas namā nav tautas deju kolektīva un vokālā ansambļa. Turklāt lielākā problēma ir tā, ka pašdarbībā iesaistās gaužām maz stiprā dzimuma pārstāvju. Tātad atliek darboties virzienā, kas guvis ērģemiešu atsaucību, – netradicionālo deju dejošana. Kas attiecas uz skatuves tērpiem, tie ir pašu dejotāju ziņā. Talkā tiek ņemta izdoma un lietoto apģērbu veikalos iegādātas drēbes. Tās reizēm tiek arī pāršūtas. L. Krama uzskata, ka šāda kopā sanākšana ir svētīga, jo visiem dejotājiem vismaz reizi gadā ir jāsatiekas un jāpaskatās, ko katrs dara. Arī uzklausīt žūrijas vērtējumu un ieteikumus nenāk par sliktu. L. Krama priecājas, ka novada deju grupām ir pievienojušās arī dejotājas no Smiltenes novada. Brantu pagasta līnijdeju grupa “Kantri ritmi” vadītāja E. Laure stāsta, ka Smiltenes novadā nenotiek šādas skates, tāpēc viņām bijis interesanti piedalīties šajā koncertā. Grupa uz Turnas skatuves kāpa tikai trīs dejotāju sastāvā, pārējās divas – saslimušas. Taču brantēnietes nenobijās un arī šādā sastāvā pārliecinoši nodejoja divas līnijdejas.
Ņem vērā žūrījas ieteikumusTas, ka novada iedzīvotāju piekrišanu iemantojusi netradicionālo deju dejošana, nav ne labi, ne slikti, uzskata R. Rastaks. Tas pierāda, ka ikviens dara to, ko grib un kas patīk. Lai varētu novērtēt katra kolektīva varēšanu, kopējo skatuves tēlu un kultūru, jau otro gadu notiek šāda skate. R. Rastaks atzīst, ka žūrijai, vērtējot kolektīvu sniegumu, bijis grūti novilkt robežas. Tas saprotams, jo uz skatuves varēja redzēt deju žanru daudzveidību, piemēram, vēderdejas, līnijdejas, dejas ar tautiskiem motīviem un čigānu tautas dejas un citas. R. Rastaks ir gandarīts, ka kolektīvi ir ņēmuši vērā pēc aizvadītā gada skates žūrijas ieteikumus, tātad darbs nav bijis veltīgs. R. Rastaks uzteic Kārķu tautas nama dāmu deju grupas “Vēl ziedam” (vadītāja Dace Pieče) skatuves tēlu. Kolektīvam ir paveicies, jo, aktīvi darbojoties ar projektiem, ieguva finansiālus līdzekļus jaunu tērpu iegādei. Žūrijas pārstāvis uzteic arī saieta nama “Lugažu muiža” eksotisko deju grupas “Luhde” (vadītāja Mairita Jansone) skatuvisko tēlu un tehnisko varēšanu. Dejotājām pietrūka pavisam maz, lai iegūtu 1. pakāpes diplomu. Patiesības labad jāteic, ka šogad neviens kolektīvs neieguva 1. pakāpi. Taču visnotaļ stingrais žūrijas vērtējums rosina kolektīviem dejot un attīstīt savu prasmi vēl vairāk. “Uz skatuves dejojot jāsmaida. Tā ir pavisam cita deja,” iesaka pasākuma namamāte L. Krama. Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
